Tendence vienkāršam produktam piešķirt interesantu nosaukumu ir novērojama diezgan bieži. Jebkurš cilvēks jūtas īpašs un labprātāk uz sava galda redz īpašus ēdienus. Kāpēc gan pirkt to pašu banālo vistas fileju, ja mazliet piemaksājot varam saviem vēdera priekiem iegādāties cāļa fileju Taizemes gaumē vai Singapūras gaumē?! Tikai atklāts paliek jautājums - vai nosaukums mainīs ēdiena garšu?

Karstvīna lietošanas ieradumi ir daudz-maz izpētīti un ir skaidri zināms, ka karstvīna dzeršanas tradīcijas pie mums nākušas no Vācijas. Sākotnēji tos gatavoja ārā un tos baudīja Ziemassvētku gadatirdziņu apmeklētāji. Vācu nosaukums "Glühwein" nozīmē "kvēlojošs" jeb " karsts vīns". Taču karsto bezalkoholisko dzērienu izcelsme ir visai neskaidra. Nav tā precīzi zināms, kurā valstī un kam tad īsti radās doma uzsildīt sulu un no vienkārša slāpju veldzējoša dzēriena radīt ko sildošu un tonizējošu.

Mūsdienās 80% produkta, ko pārdod ar nosaukumu "maize", pazīstam kā "sagrieztu un iesaiņotu". Maize ir viens no produktiem, kuram ir neskaitāmas variācijas - baltā, rupja maluma, iesala, daudzgraudu, plaucētā vai ar paaugstinātu enerģētisku vērtību.

Mēs ne velti nolēmām izpētīt, kas tad mūsu veikalu plauktos ir atrodams. Izrādījās zili brīnumi! Sākās viss ar to, ka pirms kāda laiciņa ieraudzījām veikalā burciņu ar uzrakstu " Adžika" un nopirkām. Mūsu vilšanās bija liela, jo saturs ne tikai nelīdzinājās klasikai mērcei, bet vispār nebija asa. Tāpēc nolēmām izpētīt vai kāds no mūsu ražotājiem vispār piedāvā kārtīgu adžiku tās klasiskajā izpratnē.

Šoreiz melu detektoram pakļāvām "Pašmāju kāpostu tīteņus" no MAGGI. Kādu laiciņu iepriekš noskatījāmies reklāmu pa TV un nolēmām izmēģināt. Jo vienmēr pārņem zināmas šaubas par faktu, ka izberot saturu no paciņas var sanākt kāds ēdiens, kas būs līdzvērtīgs mājās gatavotam.