Šī recepte ir ņemta no 1939 gada pavārgrāmatas. Grāmata atkārtoti izdota 1952 gadā, kuru izdeva Veselības aizsardzības ministrija. Praktiski visās receptēs kā sastāvdaļa minēti kartupeļu milti. Laiks ir gājis uz priekšu un, paldies Dievam, par produktu trūkumu veikalos sūdzēties nevaram. Kartupeļu miltus šoreiz neaiztiksim, bet recepte ir ievērības cienīga. Vienkārši pagatavojams un garšīgs deserts!

Šī tāda ziemeļnieku kebaba versija, jo tradicionāli kebabs ir uz oglēm vai cita veida cepta vai grilēta jēra vai liellopa gaļa. Atsevišķu recepšu pamatā ir vistas gaļa vai zivis. Sakarā ar ticības aizliegumiem, musulmaņi un jūdaisti kebabu negatavo no cūkgaļas.

Vairākums cilvēku uzskata, ka makaroni ir neveselīgi un barojoši. Šāds pieņēmums saglabājies vēl no padomju laikiem, kad populārākie makaronu ēdieni bija Makaroni flotes gaumē (makaroni, sajaukti ar treknu gaļu) un makaroni ar kausēto sieru. Bet ja piedomā ar ko makaronus baudīt, tie nebūt nekaitēs figūrai.

Amerikas pamatiedzīvotājus kas līdz eiropiešu ienākšanai apdzīvoja abus Amerikas kontinentus dēvē par indiāņiem. Amerikas Dienvidrietumos dzīvoja Pueblo ciltis, apači un navahi. Šajā apgabalā ir ļoti sauss, tomēr ciltis nodarbojās ar lauksaimniecību. Tie audzēja vistas un liellopus. Vistas bija viens no produktiem kuru indiāņi lietoja ikdienā. Tās cepa mālos, vārīja un izrādās gatavoja arī salātos.Šī ir viena no receptēm kas saglabājusies līdz mūsdienām, bet laika gaitā tā iespējams piedzīvojusi uzlabojumus, taču šos salātus vēl mēdz dēvēt par Navahi vistu salāti.

Latviešu tradicionālais Ziemassvētku ēdiens ir pelēkie zirņi.Pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem.Pupiņas gan izmantojam biežāk, kādā zupā vai salātos. Tomēr tieši pelēkie zirņi ir lielisks papildinājums dažādos salātos. Īpaši gardi tie ir šādā apvienojumā.Variet protams šo iekļaut arī savā Ziemassvētku ēdienkartē, bet tie ir tik garšīgi ka noteikti gatavosiet tos biežāk.

Šī ir īpaša recepte. Šo ēdienu ir iecienījusi Monako princese Stefānija! Tas princesei atgādina par laiku, kad pusaudzes gados Stefānija devās uz Parīzi studēt dizainu. Tieši kādā Parīzes krodziņā Stefānija nobaudījusi šo ēdienu pirmo reizi. Šad tad princese atceroties studijas laikus, pagatavo sev šo ēdienu. Nogaršojiet arī jūs!

Šo dzērienu ir iespējams pagatavot arī aukstā veidā. Šajā gadījumā dzērienu gatavo dzeramajā glāzē ar ledus gabaliņiem vai vaniļas saldējuma bumbiņu.

Bez šīs tējas vakars austrumu gaumē būs nepilnīgs. Ļoti garšīga, aromātiska un sildoša tēja. Klāt var pasniegt austrumu saldumus.

Īpaši šis dzēriens ies pie sirds bērniem ))))

Dzērienu nosaukumus nozīmē skaitli pieci. Ar jūrnieku starpniecību XVII gs. sākumā tas nonāca Lielbritānijā, kur kļuva ļoti populārs un ieguva nosaukumu "punšs".

Mūsdienās punši ir pazīstami visā pasaulē. Laika gaitā jūtamas izmaiņas notikušas gan dzērienu sastāvā un sastāvdaļu skaitā, gan arī dzeršanas tradīcijās. Taču viens ir nemainīgs - tas ir karsts alkoholisks dzēriens, kas lieliski sasildīs drēgnajos rudens un ziemas vakaros.

Manā bērnībā tādi cepumi bija ikdienas parādība. Tagad veikalos pārdodas smalkāki saldumi, bet šie viennozīmīgi ir mīļākie, jo ir ar bērnības atmiņām apvīti. Domāju, ka neesmu tāda vienīgā, vai ne?

Šī patiesi ir ļoti interesanta un garšīga ēdiena recepte.Par vistu droši vien īpašu jautājumu nav. To esam pieraduši pildīt gan ar āboliem, bumbieriem un dārzeņiem.Šajā receptē vista tiek pildīta ar prjaņikiem (пряники).Vēsture vēsta, ka prjaņiki Krievijā bija cieņā jau IX gadsimtā. Tos gatavoja no rudzu miltiem, medus un ogu sulām.Turklāt medus šajā maisījumā bija gandrīz vai puse salīdzinot ar visām pārējām sastāvdaļām. Prjaņiks ir sava veida slāvu piparkūka. Kam pirmajam ienāca prātā doma vistu piepildīt ar prjaņikiem vēsture klusē. Bet ēdiens patiesi ir garšīgs. Pamēģiniet.

Bieži vien šīs receptes sastāvdaļas ir jau bijušas uz jūsu brokastu galda, taču šādā - īpaši vizuāli baudāmā veidā tās tiek pasniegtas dažos Francijas krodziņos. Ko te piebilst, atliek vien novēlēt Bon Appetit !