Alkoholisko dzērienu lietošanas instrukcija.

Tā ir liela māksla skaisti dzert, un pie tam nepiedzerties. Ir zināms, ka katram dzērienam ir paredzēti stingri lietošanas noteikumi. Pareizāk gan būtu teikt – veseli rituāli. Žēl, ka ne vienmēr mēs tos ievērojam…
Viskijs.

Ja jūs vēlaties izbaudīt īsta viskija garšu un aromātu, tad aizmirstiet par liela diametra glāzēm ar biezu dibenu. Šādu glāžu trūkums ir tas, ka lielā diametra dēļ tās ,,izkaisa,, un padara ,,nabagāku,, piesātināto viskija aromātu. No šādām glāzēm varat dzert tikai lētu viskiju, pievienojot tam ledu un sodas ūdeni. Patiesie viskija cienītāji izmanto nelielas glāzes, kuras pēc savas formas atgādina tulpi. Pateicoties glāzes kakliņa mazajam diametram un apaļajām sieniņām, dzēriena aromāts sakoncentrējas glāzes iekšpusē. Tiek uzskatīts, ka patiesam viskija cienītājam, lai sajustu labsajūtu, pietiek ar viskija pasmaržošanu.
Lai pastiprinātu viskija aromātu, paskaliniet dzērienu glāzē. Ja viskijam pievienosiet dažas piles ledus auksta ūdens, tas uzreiz akcentēs viskija aromātu un mīkstinās aso garšu. Īpaši aktuāli tas ir viskijam, kurš mucā ir sasniedzis vairāk kā 50% alkohola koncentrāciju (cask strength), un kura lietošana tīrā veidā izraisa vieglu garšas receptoru notirpšanu. Viskija glāzi nedrīkst iztukšot uzreiz vienā paņēmienā. Viskijs ir jābauda maziem malciņiem, it kā aizturot dzērienu uz mēles. Tikai šādā veidā jūs izbaudīsiet visu bagātīgo garšas spektru – saldenu, skābenu, asu un rūgtenu vienlaicīgi.

Konjaks.

Konjaku nedzer, bet gan nesteidzīgi malko, izbaudot tā aromātu. Tieši tādēļ konjaku dzer no glāzēm uz kājiņas ar apaļiem sāniem un stipri sašaurinātu augšpusi. Konjaku ielej tikai nedaudz glāzes apakšā līdz vietai, kur sākas gāzes izliekums. Pirms baudīšanas konjakam ir jābūt siltākam par istabas temperatūru. Parasti konjaka glāzi silda plaukstās.
Paskaliniet konjaku glāzē un pievērsiet uzmanību ,,eļļainajām,, pēdām, ko tas atstāj uz glāzes sieniņām, pateicoties konjaka sastāvā esošajam glicerīnam. Izturētos alkoholiskajos dzērienos glicerīna ir daudz. Franči šos lāsumus uz glāzes sieniņām dēvē par ,,Madonnas kājiņām,,. Jo ilgāk ,,Madonnas kājiņas,, ir redzamas, jo vecāks konjaks ir jūsu glāzē. Labam un izturētam konjakam, tāpat kā viskijam, ir izteikti bagātīga garša.
Parasti, baudot konjaku, nekādas uzkodas nelieto, jo ēdot nav iespējams izbaudīt konjaka garšu un aromātu. Konjaku vislabāk ir pasniegt pēc maltītes. Francijā pat eksistē uzvedums par ,,trīs C noteikumiem,, : cafe, cognac, cigare – sākumā jūs dzerat kafiju, tad konjaku un…pēc tam smēķējat cigāru.

Kalvadoss.

Kalvadoss ir lielisks aperatīvs. Kalvadosa dzimtenē Normandijā to dzer pirms pusdienām. Dzērienam pievieno ledu vai toniku attiecībā 1 : 3. Kalvadosu lieto arī maltītes laikā, kaut gan nav pieņemts piedāvāt kalvadosu kopā ar uzkodām vai ēdieniem.
Normandijas iedzīvotājiem ir pat tāds jēdziens – trou normand, ,,normandiešu caurums,,. Tā ir normandiešu paraža iztukšot glāzīti kalvadosa ēdienu pasniegšanas starplaikos. Tradicionāli normandiešu vakariņas neizceļas ar diētiksiem ēdieniem. Tādēļ gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai bez kalvadosa neiztikt. Pirms kārtējās kalvadosa glāzītes iztukšošanas normandieši dzied vienkāršu dziesmiņu par šo pašu ,,caurumu,, , kas ir tik patīkams, un tai pat laikā nepieciešams.

Eksperti iesaka vienu kalvadosa glāzi tukšot 40 minūtes – ļoti, ļoti maziem malciņiem, izjūtot kā siltums izlīst pa visu ķermeni, atslābinot un nomierinot. Kā piedeva šādai baudīšanai var būt vienīgi cigārs.
Kalvadoss ir lielisks pats par sevi, un harmonizē tikai ar sieriem, pirmkārt jau ar Normandijas sieriem. To pikantā garša lieliksi saskaņojas ar kalvadosa augļu garšu.
Kalvadosu pasniedz nelielā tulpes formas glāzē. Šādas glāzes visbiežāk arī tiek izmantotas Normandijā.

Tekila.

Pasaulē pats populārākais tekilas lietošanas veids ir ar sāli un laimu (nevis ar citronu) : nolaiza uz plaukstas virspuses starp īkšķi un rādītājpirkstu uzbērtu sāli, vienā paņēmienā iztukšo tekilas glāzi un uzkož laimu. Meksikāņiem šis rituāls izraisa tikai smaidu, jo Meksikas iedzīvotāji ir raduši tekilas glāzi iztukšot vienā rāvienā, bez jebkādiem izskaistinājumiem, piedevām, parasti viņi lieto pašu lētāko tekilu. Iemesls tam ir tas, ka lielākā iedzīvotāju daļa nespēj samaksāt par vienu litru tekilas vairāk kā četrus dolārus. Vēl meksikāņi lieto tekilu kopā ar alu vai arī gatavo dedzinošo kokteili ,,sangrita,, ar tomātiem vai citronu sulu, tabasko un garšvielām. Nereti kā uzkoda pie tekilas Meksikā tiek lietotas eļļā apceptas tortiljas, kurās ir ietīti ,,Gusanos de maguey,, - kāpuri, kuri dzīvo uz agavju lapām, un no kuriem tad arī tiek gatavota tekila.
Jums tas liekas pārāk eksotiski? Tad dzeriet tekilu eiropiešu stilā ar sāli un laimu no mazām glāzītēm.

Rums.

Ruma lietošanas metodes ir atkarīgas no paša ruma. Piemēram, gaišo rumu garša nav īpaši izteikta, tādēļ tos vislabāk ir dzert kokteiļos. ,,Zeltainajam,, rumam, kurš ir izturēts ozolkoka mucās ir piesātinātāka garša, kas veidojas spirtam reaģējot ar koksni. Šādu rumu ir pieņemts dzert ar ledu vai vienkārši atdzesētu no platām glazēm. Kā uzkodas varat izvēlēties dažādus augļus : apelsīnus, ananasus, papaiju, ķiršus, meloni. Interesants ir fakts, ka Karību salās, kur vīna ražošana nav attīstīta, zeltaino rumu atšķaida ar ūdeni proprocijās 1 : 1 un pie vakariņām lieto vīna vietā.
Tumšos rumus, kuri ir mucās izturēti daudzus gadus, dzer tīrā veidā bez ledus. Tumšo rumu pasniegšanai vispiemērotākās ir konjaka glāzes.

Džins.

Parastais džins ir uz kadiķogām izturēts destilāts. Labākajā gadījumā tas ir graudu vai iesala destilāts, sliktākajā – niedru. Šādam džinam ir diezgan zema kvalitāte. Pārsvarā zemas kvalitātes džinu izmanto kokteiļu pagatavošanai, jaucot kopā ar toniku vai vermutu.
Elitāras kvalitātes džinu iegūst savādāk. Augstvērtīgu graudu spirtu bagātina ar dabīgiem augu valsts aromatizētājiem (no tiem paši svarīgākie ir kadiķis un koriandrs), pēc tam to pakļauj redestilācijai. Šādu džinu labāk ir lietot tīrā veidā no platām glāzēm ar biezām sieniņām, kurās 1/3 aizpilda ar ledu. Lai kadiķogu aromāts labāk ,,atvērtos,, džinu glāzē vajag paskalināt.

Sakē.

Sakē lej no maziņas keramiskas krūkas nelielās tasītēs, kuras ir paredzētas tikai kādiem diviem – trim malciņiem. Pēc noteikumiem sakē tasītēs ielej tieši pirms katra tosta. Pie tam, par sliktu manieri tiek uzskatīta vēlme pašam piepildīt tasīti. Jums ir jāgaida kamēr pie galda blakus sēdošais kaimiņš ielies sakē. Jums savukārt ir jāpievērš uzmanība savu kaimiņu tasītēm. Un atcerieties pirms katra tosta teikt ,,kampaj,, , kas nozīmē ,,iztukšot sausu,,.
Sakē dzer gan uzsildītu, gan atdzesētu. Sakē pasniegšnas temperatūra ir atkarīga no gadalaika, robežās no 15 – 55 grādiem pēc Celsija. Ja tiek lietots atdzesēts sakē, tad parasti tasītēs ieliek ledus gabaliņu, pie tam tiek uzskatīts, ka šādā veidā dzēriena garšu var izbaudīt labāk. Ja lieto karstu sakē, tad to ielej speciālā keramiskā traukā, kuru ievieto karstā ūdenī. Pats galvenais ir sakē neuzvārīt, jo tad dzēriens zaudē savu aromātu.
Sakē ir universāls dzēriens : tas lieliski der kopā ar ,,sasimi – susi,, , ,,maki – dausi,, ( tas ir tas ko mēs saucam par ,,rullīšiem,, ), taču neder kopā ar čipsiem, sieru, riekstiem un vieglām uzkodām.

Degvīns.

Degvīns ir dzēriens svētku galdam. Senatnē degvīnu nereti dzēra no liela vara kausa, kuru pasniedza visiem pa apli, kā miera pīpi. Mūsdienās inventārs ir mainījies. Tagad degvīnu dzer no mazām glāzītēm.
Degvīnu pasniedz atdzesētu līdz 6 – 8 grādu temperatūrai pēc Celsija. Daži degvīna cienītāji ledusskapī atdzesē pat glāzītes. Galvenais ir nepārcensties. Pārmērīgi atdzesēts degvīns viesiem nekādu baudījumu nesniegs.
Katru degvīna glāzi ir jāiztukšo līdz galam, un noteikti ir jāuzkož. Pārsvarā kā uzkodu pie degvīna lieto treknus un sāļus ēdienus : gurķus, skābētus kāpostus, siļķi, speķi. Lai neitralizētu aso degvīna spirta aromātu, kurš cērtas degunā, tad pēc glāzītes iztukšošanas parasti paosta rupjmaizi vai sālītu gurķi. Ja pēc pāris glāzīšu iztukšošanas sajūtas pret degvīna iedarbību notrulinās, tad ir jāietur neliela pauze. Pēc kāda laika asuma sajūta atjaunosies.
Runā, ka degvīna nevar būt par daudz. Tomēr mēra sajūta vēl nevienam nav kaitējusi. Ja jums jau ir labi, tad necentieties, lai būtu vēl labāk. Būs tikai sliktāk.
Rakstu sagatavoja Daiga Maiga, speciāli recepšu portālam www.bonappetit.lv