Baklažāni ir kā signāla karodziņi. Atliek tikai šiem dārzeņiem nokrāsoties violeti lillā krāsā, un tad mēs zinam, ka jau tuvojas rudens. Pienācis laiks cept un marinēt. Lai arī cik daudz nebūtu baklažānu recepšu, mēs esam gatavi izmēģināt tās visas, jo esam ļoti iecienījuši šo dienvidu skaistuli.
Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, viduslaikos baklažāni tika uzskatīti par indīgiem. Tāpēc tos audzēja nevis, lai iegūtu augļus, bet gan kā dzīvžogu. Baklažānam piedēvēja spēju radīt ap sevi melanholiju un sagandēt asinis. Itālijas ziemeļos šī māņticība pat pastiprinājās. Ja vīrs savā ēdiena šķīvī atrada baklažāna gabaliņu, tad tas tika uzskatīts par nopietnu iemeslu laulības šķiršanai. Tikai Itālijas dienvidos, kur dzīve vienmēr ir bijusi nabadzīgāka, iedzīvotāji pamazām nogaršoja “bīstamo” augli un pēc tam to ļoti iecienīja, it īpaši ar tomātiem un pastu.
Līdz pat šim laikam Itālija ir pasaules mērogā galvenā baklažānu audzētaja un baklažānu ēdienu recepšu piegādātāja.
Bet Ķīnā jau no seniem laikiem baklažānus ne tikai lietoja uzturā, bet vēl arī izmantoja kā kosmētikas līdzekli.
Galma modes dāmas ar baklažāna miziņu ierīvēja zobus, lai tiem piešķirtu sudraboti melnu nokrāsu.
Pilnībā baklažāni tika reabilitēti tikai 19. gadsimtā, kad 1810. gadā Romas Pāvests ar speciālu rīkojumu atsvabināja baklažāna reputāciju no “velna ābola” zīmoga. Laiks visu saliek savās vietās. Visi pagātnes kari ir norimuši, bet baklažāns līdz pat šim laikam turpina barot gandrīz visus planētas iedzīvotājus.
Un tas arī ir saprotams, jo šajā dīvainajā dārzenī – ogā (no botāniskā viedokļa baklažāns ir oga, tieši tāpat kā arbūzs) ir sakoncentrēti gandrīz visi vērtīgie Mendeļējeva tabulas elementi (no kalcija līdz cinkam) un tam ir antibakteriāla iedarbība. Veinīgā nepatīkamā viela ir – solanīns M, kurš lielā koncentrācijā patiešām ir indīgs. Taču nevajag satraukties. Bīstamā koncentrācijā solanīns M ir tikai tajos augļos, kuri ir bezcerīgi pārgatavojušies, un tādus jau neviens mājās nevedīs. Bez tam, ar šo vielu var tikt galā, vienkārši baklažāns ir jāatbrīvo no rūgtuma.
Var bezgalīgi stāstīt par baklažāna kulinārijas likteni. Ir radīti neskaitāmi nacionālie baklažānu hīti. Mūsdienās veikalos un tirgū pārdod visdažādāko nokrāsu baklažānus. Piemēram, balti, bumbierveidīgi Āfrikas baklažāni – paši ūdeņainākie, toties nav rūgti. Vai dzeltenie baklažāni, līdzīgi olai. Tie nāk no Ķīnas dienvidiem. Tajos ir daudz karotīna, svaigā veidā šo baklažānu garša atgādina burkānu garšu, toties ceptā veidā garša ir pati parastākā. Maigi lillā baklažāni ar tievām svītriņām ir atceļojuši no Vidusjūras zemēm. Neskatoties uz šo baklažānu dekoratīvo izskatu, pagatavotā veidā tos nevar atšķirt no mums pierastajiem lillā baklažāniem.
Patiesībā, pietiek zināt dažus vienkāršus noslēpumus, lai pareizi pagatavotu jebkuras šķirnes un krāsas baklažānus.
1. Veiciet rūpīgu apskati.
Kvalitatīvi augļi ir smagi, elastīgi, ar glancētu, gludu mizu. Ja uz mizas ir redzami tumši plankumi vai tā ir kļuvusi līdzīga pergamentam, tad tā ir otrā svaiguma prece.
2. Pērkot baklažānus, izvēlieties vīrišķos augļus, nevis sievišķos.
Sievišķajos augļos ir daudz sēklu un tie ir daudz irdenāki. Atšķirt vienu no otra var pēc padziļinājuma augļa pamatnē. Mazs un apaļš padziļinājums ir sievišķajiem augļiem, liels un ovāls – vīrišķajiem. Ja piedāvājuma klāstā nav vīrišķo augļu, tad ņemiet sievišķos, bet tikai pēc iespējas mazākus.
3. Vasaras baklažāni, kas audzēti uz lauka ir rūgtāki par ziemas šķirnēm, kuras audzētas siltumnīcās.
Toties vasaras šķirnes ir aromātiskākas un asākas. No liekā rūgtuma ir viegli atbrīvoties. Sagrieziet baklažānus tā, kā jūsu izvēlētajam ēdienam tas ir nepieciešams, ielieciet bļodiņā un devīgi pārkaisiet sāli. Pēc pusstundas sāli noskalojiet, kopā ar sāli aizskalosies arī rūgtums. Vēl no rūgtuma varat atbrīvoties, pāris minūtes pavārot baklažānus verdošā ūdenī, pēc tam ūdeni nolejiet. Un atcerieties, ka cepšanai paredzētie baklažāna gabali ir rūpīgi jānosusina, jo mitri tie slikti cepsies.
4. Cepšanas procesā baklažāni sevī uzsūc pārāk daudz eļļas.
Ja jūs baklažānus cepsiet uz vidējas liesmas un pannai uzliksiet vāku, tad uzreiz izveidosies zeltaina garoziņa, kura aizšķērsos ceļu eļļai.
5. Marinēti baklažāni – lieliska uzkoda.
Ja pirms marinēšanas jūs baklažānus apcepsiet cepeškrāsni, tad iegūsiet izcilu mājas delikatesi.
6. Sasakarē ar gaisu baklažāni ātri zaudē glanci un žūst.
Baklažānus vajag uzglabāt atvērtā celofāna maisiņā, tumsā un vēsumā. Ledusskapja apakšējais plauktiņš ir vispiemērotākā vieta. Taču, tos nedrīkst svaigā veidā uzglabāt ilgāk par 10 dienām.
7. Saldējot baklažānus, tie gandrīz nemaz nezaudē ne savu garšu, ne tajos esošos vitamīnus.
Saldētus baklažānus var uzglabāt vienu gadu. Lai baklažāni saldētavā neaizņemtu daudz vietas, sagrieziet tos gareniski plānās šķēlītēs, starp šķēlītēm ielieciet cepampapīru vai pārtikas plēvi, tad to visu ielieciet celofāna maisiņā un ievietojiet saldētavā.
Pagaidām nav komentāru.