Jebkurš ārsts vai dietologs jums pateiks, ka cilvēkam obligāti jāēd gaļas produkti! Turklāt, vistas gaļu tie ieteiks lietot pārtikā vairāk, nekā jebkuru citu gaļas veidu. Šodien papētīsim kādas ir vistas gaļas labās īpašības un kāds kaitējums.
Kā pozitīvu jāmin fakts par vistas gaļas sastāvā esošo olbaltumu, kas mūsu veselībai ir ļoti nozīmīgs. Turklāt, vistas gaļa satur arī vairāk fosfora un kālija, salīdzinot ar citiem gaļas veidiem.
Par sliktu vistas gaļai var minēt vistas ādu, kura satur salīdzinoši daudz taukvielu. Tieši tāpēc lai mazinātu kaitējumu, ādu pirms ēšanas labāk noņemt.
Izņēmums ir spārniņi: to āda nav trekna, tāpēc tos variet baudīt ar visu ādu.
Vistas gaļa satur arī daudz proteīnu, magniju un dzlezi.
Tā satur arī B grupas vitamīnus: B, B12, B6, B2, A un E vitamīnus. Tāpēc vistas gaļu arī rekomendē lietot uzturā.
Visvērtīgāka ir jauno cālīšu gaļa, jo tā ir maiga un bagāta ar vitamīniem un minerālvielām. Esošās olbaltumvielas un glutamīns, kurus lielā daudzumā satur cāļu gaļa, uzlabo nervu sistēmas darbību.
Tomēr, vislabākas tiek uzskatītas tieši mājas apstākļos (lauku sēta) audzētas vistas. Ja mēs runājam par veikalā priktajām vistām, tad situācija vairs nav vērtējama viennozīmīgi. Veikalos nopērkamā vistas gaļa satur daudz antibiotikas. Tās pievieno putnu barībai ātrākai masas uzņemšanai un aizsardzībai no slimībām. Visbiežāk antibiotikas no barības uzkrājas stilbos, spārniņi ir mazāk kaitīgi.
No veikalā iegādātās vistas īsti labs neizdosies ne buljons, ne cepetis.
Tāpēc ja vien ir iespējams, rekomendējam vistas gaļu iegādāties laukos vai tirgū, kur atbraukusi pati saimniece un pārdod pašu adzētas vistiņas, kas augušas brīvā dabā un barojušās ar graudiem, zālītēm un kukainīšiem.
Taču šodienas steidzīgais dzīves ritms saprotams diktē savus noteikumus un īpaši lielajās pilsētās dzīvojošie pēc savas pusdienu maltītes nemēros ceļu uz laukiem un iepirkties ieskries veikalā, kad tirgus jau ciet.
Tieši par produktu steidzīgajiem šodien arī parunāsim un, saprotams, ka tā būs vista.
Veikala plauktos ieraudzījām divus jaunus produktus - “Tallegg” piedāvātie “Cāļa filejas gabaliņus ar medus-sinepju mērci” un “Cāļa filejas gabaliņus ar tomātu-parmezāna mērci”. Šajā reizē ražotājs netiek slēpts un lepni uz iepakojuma rotājas “Tallegg” zīmols. Kopš 1956. gada “Tallegg” un tās priekštecis, “Tallinas mājputnu fabrika”, ir vadošais mājputnu ražotājs Igaunijā. Varam tikai piebilst, ka uzņēmums “Tallegg” gluži tāpat kā “Rīgas miesnieks” (kopš 1998.gada) iekļauts Somijas koncernā “HKScan”.
“HKScan” ir viena no vadošajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs, apvieno Somijas, Zviedrijas, Polijas un Baltijas valstu uzņēmumus. “HKScan” Baltijas grupā bez “Rīgas miesnieka” un AS “Tallegg” (Igaunija) ietilpst arī Rakveres gaļas pārstrādes uzņēmums, AS “Ekseko” un “Klaipedos Maisto Mesos Produktai” Lietuvā.
Bet nu par pašiem produktiem. Apskatot uz iepakojuma minēto sastāvu aizdomāties lika maziem burtiņiem minētā modificētā kukurūza, jo atmiņā uzpeld www.diena.lv lasītais raksts, ka pastāv aizdomas, ka ģenētiski modificēta kukurūza izraisa vēzi! Raksts lasāms šeit
Protams, par to nerakstīja “Diena” vien, arī citi pasaules mēdiji pievērsa uzmanību modificētās kukurūzas izmantošanai.
Taču šādas ziņas mēdijos atrodamas vai katru mēnesi un diez vai veikalos tik sīki uz iepakojuma rakstītajā iedziļināsies vidusmēra patērētājs (kaut gan vajadzētu).
Bez pārējiem E un alergēniem uz iepakojuma apgalvots, ka cāļa fileja šajā 500g iepakojumā ir ne mazāk kā247g un patiesi tā arī ir - 300 gramu cāļa filejas apstiprināja mūsu virtuves svari. Arī otra iepakojuma saturs atbilda solītajam daudzumam.
Pagatavošana nudien neprasa nekādas izkoptās iemaņas un ar šī produkta pagatavošanu tiks galā pat iesācējs (kurš spēj pagatavot vismaz omleti). 3 minūtēs apcepām fileju, tad pievienojām mērci un vēl pēc 3 minūtēm izslēdzām plīti. Šajā reizē cāļu filejas baudījām ar rīsiem. Un ziniet, ne ko pielikt, ne atņemt. Garšīgi! Arī sāls daudzums, par kuru bieži pārmetam ražotājiem, šiem produktiem nebija pārspīlēts.
Jā, zinām, kāds sacīs - kas tad es pats fileju nevaru sagriezt un krējuma mērci pagatavot? Noteikti jau var, bet tas prasīs papildus laiku. Šādus jau sagatavotus pusfabrikātus ļoti erti pagatavot, kad esam laika trūkumā. Vai arī atstāt bērnam, kuram esam pirms tam iemācījuši rīkoties ar plīti. Lieliska maltīte! Katrā ziņā, daudz labāk, nekā pusdienot kādā ātras apkalpošanas restorānā.
Šiem produktiem piešķiram ☆ ☆ ☆ ☆ zvaigznes.
Pagaidām nav komentāru.