Cīsiņi (fr. saucisse) — desas izstrādājums, kuru gatavo no maltas vārītas putnu vai dzīvnieku gaļas. Prakstiski, cīsiņš ir miniatūra desa, tikai atšķirībā no klasiskas desas parasti tiek termiski apstrādāts (vārīšana, cepšana). Resns īss cīsiņš tautā pazīstams kā sardele.
Cīsiņus kādus mēs redzam tos šodien izgudroja miesnieks Johans Laners (1772—1845), kurš pārcēlās uz dzīvi no Frankfurtes uz Vīni, 1805. gada 13. novembrī. Jautājums kurš izgudroja cīsiņus ir sens strīda objekts starp divām pilsētām - Frankfurti un Vīni. Frkankfurtē cīsiņus gatavoja vēl Vidusslaikos, taču Vīnes cīsiņu receptē pirmo reizi izmantoja cūkgaļas un liellopu gaļas maisījumu - pēc šīs receptes cīsiņus ražo arī mūsdienās.
Padomju Savienībā cīsiņu masveida ražošana tika uzsākta 1936. gadā, kad pārtikas nozares tautas komisārs Anastas Mikojans parakstīja rīkojumu par jaunu gaļas produktu ražošanu. Šajos gados Maskavā, Ļeņingradā, Engelsā, Sverdlovskā tika uzbūvēti vairāk kā 20 lieli gaļas pārstrādes kombināti, aprīkoti ar vismodernāko (tajos laikos) aprīkojumu.
Cīsiņu īpašības:
Cīsiņi atšķiras ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc krāsas. Ja cīsiņi ir rozā krāsā, tas nozīmē ka ražotājs pievienojis vairāk krāsvielu. Ja cīsiņš ir iepakots māsklīgā apvalkā, tad tam jābūt gludam. Uz cīsiņa nedrīkst būt redzami tauku pleķi. Sasaldētā veidā cīsņus var glabāt vairāk par 1 mēn.
Pirms pāris gadiem lielu ažiotāžu sabiedrībā radīja sadaļā “Melu detektors” publicētais raksts par cīsiņiem “Tīģerīši”.Cīsiņi bērniem? , izpētot sastāvu uz šo cīsiņu iepakojuma radās jautājums - vai tiešām peļņas nolūkos ražotājs ir ar mieru upurēt savu patērētāju un viņu bērnu veselības?!
Šo rakstu pāris dienu laikā izlasīja vairāk kā 10 000 interesentu un par šo produktu turpinājās gardēžu un vecāku diskusijas dažādos forumos un interneta vietnēs vēl ilgi pēc raksta tapšanas. Pagājis zināms laiks un nu nolēmām apskatīties, kas šajā jomā ir mainījies.
Lai mums nevarētu pārmest, ka mēs tendenciozi pievēršam uzmanību tikai viena konkrēta ražotāja produkcijai, šajā reizē “tīģerīšus” netestējām.
Šo divu gadu laikā vai katrs gaļas pārstrādes uzņēmums ir radījis īpaši bērniem ražotu produkciju. Pēc “Tīģerīšiem” sekoja lācīši ar ruksīšiem un “brālīši,”reāli” un ne visai - kas tikai šajā laika posmā nav bijis un, saprotams, visi ražotāji uzsver, ka konkrētais produkts nesatur garšas pastiprinātājus un pārtikas krāsvielas E621, E635 un E720 (prieks, ka mūsu un citu recepšu portālu un blogu aktivitātes ir likušas ražotājiem pārvērtēt savu produktu kvalitāti). Taču gluži par dabīgiem nevienus no degustācijai iegādājamiem cīsiņiem dēvēt nevaram, jo sastāvā tomēr izmantoti fosfāti E 450, E 451, kurus izmanto kā stabilizētājus. Tās ir salīdzinoši nekaitīgas vielas, ja vien nepārsniedz normas un nepieciešamas, lai noturētu nemainīgu produkta sastāvu, sastāvdaļas labāk sajauktos, uzglabāšanas laikā neatsulotos. Mēs saprotam, ka nevar uztaisīt cīsiņus, kuru sastāvā būtu 100% gaļas – tad tie būs sausi un cieti.
Šajā reizē nolēmām neatkārtoties un nerunāt kārtējo reizi par “E” vielu esamību produktos, bet lielāku uzmanību pievērst tieši produkta garšas īpašībām.
Degustācijas sākumā pirmo vilšanos sagādāja “Kurzemes Gaļsaimnieks” krāsainais cīsiņu “BOSIX”iepakojums, kuru centāmies atvērt izmantojot “ļipiņu”, aiz kuras pavelkot iepakojuma aizsargslānim būtu skaisti jāatveras.
Taču mums tas neizdevās. Iepakojuma aizsargplēve nepadevās un nācās (kā ierasts) atvēršanai izmantot nazi. Jāatzīmē ka “BOSIX” cīsiņi cepšanas laikā mainīja savu pievilcīgo izskatu un gluži kā princese Fiona pēc saulrieta, sāka pampt un piepūsties.
Pēc garšas šīs nevienmērīgi piepampušās dešeles ne ar ko īpašu degustācijas dalībniekus nepārsteidza.
Daudz piemīlīgāk (vizuāli) gan cepšanas laikā, gan pēc termiskās apstrādes izskatijās “Forevers” bērniem domātie “Sprīdīša cīsiņi”, bet arī tie nelika degustētājiem sniegties pēc papildus porcijas.
Šajā reizē salīdzinošajā testā pārliecinoši uzvarēja putnu fabrikas “Ķekava” cīsiņi bērniem “Cālīši” - tos atzinīgi novērtēja visi degustācijas dalībnieki un šie no vistas filejas tapušie cīsiņi no galda pazuda pirmie.
Tad nu atļausimies putnu fabrikas “Ķekava” cīsiņiem piešķirt ☆ ☆ ☆ ☆ zvaigznes, vienu zvaigzni ieturēsim par nedaudz vecmodīgo iepakojumu.
Savukārt “Forevers” un “Kurzemes Gaļsaimnieks” cīsiņiem piešķiram ☆ ☆ zvaigzes.
P.S.
Degustējot bērniem domātos cīsiņus saprotams neiztika bez savstarpējas pajokošanas un kāds no degustētājiem izteica versiju, ka ja kādam kāds no cīsiņiem ne īpaši garšo, vajagot vienkārši pievienot vairāk kečupa un tad konkrētais gaļas produkts noies vēderā svilpdams. Ar kečupu varot apēst da jeb ko…neesot sliktu cīsņu, mēdz būt par maz kečupa!
Un tad radās doma, pieaicināt vēl kādu degustācijas dalībnieku - kādu, kurš nelieto kečupu vispār un kurš neietekmējas no reklāmas kampaņām un nostāstiem. Šis degustācijas dalībnieks vadās tikai pēc ožas un instinktiem. Dāmas un Kungi, tā nav neviena cita, kā Kanādas sfinksa šķirnes kaķene IEVA.
IEVAI piedāvājām trīs dažādu ražotāju cīsiņus (tādus pašus, kādus degustēja “Melu detektors” darbinieki, tikai kaķenei piedāvājām termiski neapstrādātus), taču pūkainais četrkājainais degustācijas dalībnieks apostīja piedāvāto produkciju un….aizgāja. Iespējams, ka kaķis sajuta ko tādu, par ko nestāsta ražotāji…
Pagaidām nav komentāru.