TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukraina un Krievija strādā pie vērienīgas gūstekņu apmaiņas 13

Iepriekš Bulgārija, Polija un Igaunija lūdza savus pilsoņus atstāt Krieviju.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka prognozēja, ka 2022. gadā Ukrainas IKP samazināsies par 30%. 

Tā kā valda liela nenoteiktība par kara gaitu un Ukrainas ekonomikas atveseļošanos, ERAB arī atjaunināja savas prognozes par IKP pieaugumu 2023. gadā no 25% uz 8%.

Latvija nosoda pseidoreferendumus Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kuriem arī nav nekādas nozīmes, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.

"Nosodām pseidoreferendumus Ukrainas teritorijā un paziņojam, ka tiem nav nekādas nozīmes un ka tie ir pilnībā neatzīstami," sacīja Valsts prezidents.

Krievija apšaudījusi ar raķetēm Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, trāpot dzelzceļa depo un atstājot bez elektroapgādes vairāk nekā 18 000 mājsaimniecību, trešdien paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs paziņoja, ka Krievijas karaspēks šāvis ar raķetēm "S-300", kas paredzētas kā pretgaisa aizsardzības ieroči, bet tagad Krievija bieži izmanto tās Ukrainā uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai.

Krievija pēc vairākiem sprādzieniem pārdislocēja karaspēku Krimā. Daļa jūrnieku un aviācijas tika izvesti uz Krievijas Federācijas teritoriju, norāda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.

Daļa no Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes personāla šobrīd atrodas Novorosijskā, un aviācija ir sadalīta pa lidlaukiem Krievijā.

"Mēs neizslēdzam, ka no Sevastopoles uz Novorosijsku tiks pārvietoti arī atsevišķi karakuģi, apgādes kuģi. Lai izvairītos no artilērijas triecieniem," sacīja direktorāta pārstāvis Vadims Skibickis.

Kremlis trešdien paziņojis, ka ir "muļķīgi un absurdi" vainot Krieviju noplūdēs gāzesvados "Nord Stream" un "Nord Stream 2", kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai.

"Ir diezgan paredzami un arī paredzami muļķīgi dot balsi šāda veida naratīviem - paredzami muļķīgi un absurdi," žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievija noslēgusi vienošanos ar Taliban par benzīna, dīzeļdegvielas, gāzes un kviešu piegādi Afganistānai, ziņo "Reuters".

Šis ir pirmais lielais darījums, kas noslēgts ar teroristisko grupējumu kopš varas pārņemšanas Afganistānā.

ASV vēstniecība Maskavā aicina savus pilsoņus neapmeklēt Krieviju, bet šobrīd tur esošie tiek lūgti nekavējoties doties prom.

"ASV pilsoņiem nevajadzētu ceļot uz Krieviju, un tiem, kas dzīvo Krievijā vai ceļo uz Krieviju, nekavējoties tā japamet, kamēr saglabājas ierobežotas komerciālās ceļošanas iespējas," teikts paziņojumā.

Ukrainas aizstāvji Luhanskas apgabala Brjankā iznīcinājuši okupantu štābu

Krievija apšaudījusi ar raķetēm Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, trāpot dzelzceļa depo un atstājot bez elektroapgādes vairāk nekā 18 000 mājsaimniecību, trešdien paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs paziņoja, ka Krievijas karaspēks šāvis ar raķetēm "S-300", kas paredzētas kā pretgaisa aizsardzības ieroči, bet tagad Krievija bieži izmanto tās Ukrainā uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai.

Harkivas reģionālais avārijas dienests ziņoja, ka sprādzieni, kas bija dzirdami pilsētas centrā otrdienas vakarā, iznīcināja elektrības transformatoru un skāra vēl citus objektus. Par upuriem ziņu nav, bet bez elektroapgādes palikušas 18 500 mājsaimniecības, pavēstīja reģionālā energokompānija.

Dzelzceļa depo notikuši vismaz divi sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks, no notikuma vietas ziņoja aģentūras AFP žurnālists. Sagrauts birojs, bojātas sliedes un iznīcināti divi vagoni.

Pirms nedēļas Harkivu skāra līdzīgs raķešu uzbrukums, kurā cieta civilie objekti.

Hersonas apgabala "militāri-pilsoniskās administrācijas" vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs piepilda sapni un saņem Krievijas pasi no Krimas līdera rokām.

Pagaidām oficiālu paziņojumu vēl nav. 

Krievija pēdējo 30 gadu laikā izprovocējusi konfliktus trijās valstīs, ieskaitot Ukrainu. Tādējādi Krievijas Federācija grauj globālo drošību, kas būvēta uz starptautiskajām tiesībām, norāda Ukrainas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija reaģējusi uz viltus “referendumu” rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās. Ministrija norādīja, ka šis scenārijs Krievijai ir tradicionāls un tiek izmantots pēdējos trīs gadu desmitus.

“Šobrīd Krievija atkal nolēmusi organizēt propagandas šovu ar nosaukumu “referendumi” tās uz laiku okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās. Tomēr, tāpat kā līdz šim, šīm darbībām nebūs nekādu tiesisko seku,” paziņoja Ārlietu ministrija.

Kādus konfliktus izprovocējusi Krievija

1990. gadu sākumā Maskava radīja bruņotus konfliktus kaimiņvalsts Gruzijas teritorijā, īpaši Abhāzijā (1992. –1993. g.) un Chinvalas rajonā (1991. –1992., 2008. g.). Krievijas rīcības dēļ bojā gājuši vismaz 10 tūkstoši cilvēku.

Pēc tam tika proklamētas tā dēvētās “Abhāzijas Republika” un “Dienvidosetijas Republika”, kuras joprojām pasaulē neatzīst.
Tāpat no Krievijas manipulācijām cieta Moldova 1992. gadā. Bruņotais konflikts neatzītajā Piedņestrā novedis pie tūkstošs upuru.

2014. gadā Krievija nonāca Ukrainā, okupējot Krimu un daļu Donbasa. 2022. gadā Kremlis uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Maskava cenšas, pateicoties nelikumīgiem “referendumiem”, it kā “pievienot” daļu dienvidu un austrumu apgabalu Krievijas Fesderācijas sastāvam.

“Tādējādi Krievija grauj globālās drošības arhitektūru, kas būvēta uz starptautisko tiesību normām,” piebilda Ārlietu ministrija.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs paudis atbalstu patvēruma piešķiršanai Krievijas pilsoņiem, kas bēg no iesaukšanas armijā un nosūtīšanas karot uz Ukrainu.

"Es atbalstu aizsardzības piešķiršanu šiem cilvēkiem," intervijā laikrakstam "Neue Osnabrücker Zeitung" paziņoja Šolcs.

Tā dēvētās "Luhanskas tautas republikas" līderis Leonīds Pasečņiks vērsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu izskatīt jautājumu par "republikas" pievienošanu Krievijai, vēsta Krievijas mediji.

"Cienījamais Vladimir Vladimirovič, rakstu jums Luhanskas apgabala iedzīvotāju vārdā! Ņemot vērā republikas iedzīvotāju lēmuma apstiprināšanu referendumā, lūdzu izskatīt jautājumu par "Luhanskas tautas republikas" iekļaušanu Krievijas sastāvā kā Krievijas Federācijas subjektu," sacīja kaujinieku līderis.

Ukraina oktobrī varētu saņemt pirmās modernās pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T no Vācijas. Šīs pretgaisa aizsardzības sistēmas nav pat Bundesvēra bruņojumā, norāda Vācijas vēstniece Ukrainā Anka Feldhusena.

"Bundesvēram to nav. Nezinu, vai atbildēšu pareizi, bet mēs esam NATO iekšienē un pretgaisa aizsardzība ir mums apkārt. Kad es biju Polijā, es redzēju visus šos "Patriot" un citus, es nekad Vācijā neesmu tos redzējusi," sacīja Feldhusena.

Pēc viņas teiktā, pirmā sistēma, visticamāk, tiks piegādāta oktobrī, otrā - līdz gada beigām, bet vēl divas nākamgad.

Igaunija ierosinās iekļaut Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu Eiropas Savienības sankciju sarakstā, norādījis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Pēc viņa teiktā, šādu iniciatīvu izraisījuši patriarha izteikumi, slavinot "genocīda karu".