TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukraina un Krievija strādā pie vērienīgas gūstekņu apmaiņas 13

Vācijas valdība nolēmusi ieviest gāzes cenas griestus, lai pasargātu patērētājus no enerģijas cenu kāpuma, ko veicina Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Trīs partiju valdošā koalīcija plāno izstrādāt subsīdiju paketi aptuveni 150-200 miljardu eiro vērtībā, izmantojot līdzekļus no Ekonomikas stabilizācijas fonda, kas sākotnēji tika izveidots, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks un finanšu ministrs Kristiāns Lindners norāda, ka vienojušies atcelt pretrunīgi vērtēto nodevu gāzei, kuru bija paredzēts noteikt patērētājiem, lai novērstu gāzes importētāju bankrotu.

Somija no pusnakts aizliegs ieceļot valstī Krievijas pilsoņiem ar Šengenas zonas tūristu vīzām, ceturtdien paziņojis Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

Somija šomēnes jau krasi ierobežoja tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Taču viņi turpināja ieceļot Somijā ar vīzām, ko izsniegušas citas Šengenas zonā esošās ES valstis.

"Lēmuma mērķis ir pilnībā novērst pašreizējo situāciju, kāda vērojama Krievijas tūrismā uz Somiju, un ar to saistīto tranzītu caur Somiju," preses konferencē paziņoja Hāvisto.

Krievijā pēc "daļējās" mobilizācijas izsludināšanas 21.septembrī armijā jau iesaukti vairāk nekā 100 000 cilvēku, ceturtdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksijs Gromovs.

"Krievijā pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas aktīvi turpinās karaklausībai pakļauto iesaukšana. No izsludinātajiem 300 000 cilvēku jau ir iesaukti vairāk nekā 100 000. Saprotam, ka paziņotais skaitlis 300 000 nav galīgs. Visticamāk, mobilizēto skaits būs daudz lielāks," sacīja Gromovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā izsludināja valstī daļēju mobilizāciju, lai iegūtu vairāk karavīru nosūtīšanai karot uz Ukrainu. Putina lēmums izraisījis valstī protestus un jaunu vīriešu masveida bēgšanu uz ārvalstīm.

Igaunijas valdība nolēmusi ieviest juridiski saistošas nacionālās sankcijas, no 1.janvāra valstī aizliedzot Krievijas gāzi, ceturtdien paziņoja ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka jau pavasarī iepriekšējā Kajas Kallasas valdība pauda politisko gribu atteikties no Krievijas gāzes izmantošanas, bet tagad tas kļūs par juridiski saistošu pasākumu.

"No 1.janvāra Igaunija ieviesīs tā dēvētās juridiski saistošās sankcijas, nacionālās sankcijas Krievijas gāzei," klāstīja ārlietu ministrs.

Par Lietuvā svarīgākās gāzes infrastruktūras drošību rūpējas bruņoti apsargi, ceturtdien paziņoja valsts gāzes pārvades sistēmu operatora "Amber Grid" ģenerāldirektors Nemuns Bikņus.

Bažas par kritiskās infrastruktūras drošību Eiropā pieaugušas pēc tam, kad šonedēļ iespējamas sabotāžas dēļ Baltijas jūrā radās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream", kas savieno Krieviju un Vāciju.

"Kopš kara pirmās dienas esam pastiprinājuši drošību," Bikņus sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio. "Mūsu pamata, vitālos infrastruktūras objektus apsargā bruņoti sargi," viņš paskaidroja.

Pāvests Francisks paziņojis, ka bijis iesaistīts centienos noorganizēt gūstekņu apmaiņu Ukrainā, lai gan nav skaidrs, kādu tieši lomu viņš spēlējis.

Francisks pieminējis savus centienus, pagājušajā nedēļā tiekoties ar jezuītiem Kazahstānā, vēsta jezuītu žurnāls "La Civiltà Cattolica".

Vairāk lasi šeit.

Eiropas Parlaments (EP) aicinās apturēt sarunas ar Serbiju par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), kamēr Belgrada nepievienosies ES sankcijām pret Krieviju.

Ziņojumā, kas sākotnēji tika publiskots jūnijā, uzsvērts, ka nepieciešams noteikt par prioritāti kandidātvalstu politiku saskaņošanu ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Ziņojumā teikts, ka sarunas ar Serbiju būtu jāturpina tikai tad, ja tā pievienosies sankcijām, ko ES noteikusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Krievijas Olimpiskās komitejas (ROC) ģenerālsekretāre, pieckārtējā olimpiskā čempione Anastasija Davidova ir aizbēgusi no valsts, vēsta aģentūra TASS.

Davidovas aizbraukšana no Krievijas notikusi pēc daļējas militāro rezervju mobilizācijas, lai cīnītos karā Ukrainā, un Sporta ministrijas pavēles sporta federācijā pārtraukt treniņnometnes ārvalstīs.

Vairāk lasi šeit.

Kopumā kopš 19.septembra Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju legāli šķērsojuši 3111 Krievijas valsts piederīgie jeb cilvēki, kuri atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām, noskaidrots Valsts robežsardzē.

Kopš 19.septembra, kad spēkā stājušies ar valdības lēmumu noteiktie ierobežojumi nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma samazinājusies par 20%.

Iepriekšējā diennaktī ārējo robežu šķērsojuši 283 Krievijas valsts piederīgie, kas ir vidēji sešas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs - Igaunijā tie ir 1832 Krievijas pilsoņi, bet Lietuvā - 1531.

Krievijas vīriešiem turpinot masveidā bēgt no savas valsts uz Kazahstānu, šādi cenšoties paglābties no mobilizācijas, Krievijas amatpersonas ceturtdien paziņoja par jauniem kontroles pasākumiem, lai robežu neļaut šķērsot tiem, kas tiek iesaukti armijā.

Krievijas Astrahaņas apgabalā Karaozekas robežpunktā papildus tiks izvietotas kontroles amatpersonas, pavēstīja apgabala administrācija.

Pie robežpunkta, kas ir viens no vairākiem uz Krievijas un Kazahstānas robežas, izveidojusies iesaukuma vecuma vīriešu rinda aptuveni kilometra garumā.

ASV uzskata, ka visefektīvākais veids, kā atturēt Putinu no kodolieroču lietošanas, ir pārliecināt Ķīnas un Indijas līderus ietekmēt Krievijas diktatoru. Tāpēc Baltais nams arvien biežāk ķeras pie šādām darbībām, ziņo "Politico".

ASV un to sabiedrotie cer saliedēt starptautisko sabiedrību, lai Putinam paustu skaidru vēstījumu: kodolieroču izmantošana izraisīs pretreakciju pat no Krievijas draugiem.

Vienmēr pastāv Krievijas Federācijas kodoluzbrukuma risks, saka Ukrainas Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

No Krievijas bēgošajiem būs jameklē cita patvēruma vieta, jo Somija savas robežas slēgs, ziņo varasiestādes.

Krievi uz Latviju nelaiž ap 1000 ukraiņu. Cilvēki, tostarp invalīdi un bērni, kontrolpunktā atrodas jau ceturto dienu, ziņo Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Pleskavas apgabala Buračku kontrolpunktā krievi jau 4 dienas nav izlaiduši Ukrainas pilsoņus, kuri vēlas izbraukt. Rindā ir sapulcējušies ap 200 automašīnu. Cilvēki, tostarp invalīdi un mazi bērni, atrodas šausmīgos apstākļos," viņš teica.

Ukrainas Drošības dienests aizturēja kolaborantu, kuru ienaidnieks bija iecēlis par Kijivas apgabala Dimeras ciema "galvu" tā okupācijas laikā, ziņo Ukrainas Drošības dienests.

Drošībnieki uzskata, ka nodevējs nodrošināja ienaidnieku ar degvielu, kā arī organizēja gāzes, elektrības un pārtikas piegādi Krievijas militārajām bāzēm.

Apšaudē ievainojumus guvuši vismaz 10 cilvēki, ziņo pilsētas mērs.