TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Krievija diktators Vladimirs Putins soda aizsardzības ministru Sergeju Šoigu par nespēju sasniegt Kremļa kara mērķus, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki. Vairāk lasi šeit.

Ukrainai ir tiesības veikt triecienus mērķiem Krievijas teritorijā ar ieročiem, kas saņemti no Lielbritānijas, ceturtdien vizītes gaitā Kijivā apliecināja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons.

Ministrs arī solīja, ka Lielbritānija Ukrainai katru gadu piešķirs trīs miljardus sterliņu mārciņu (3,5 miljardus eiro).

"Mēs dosim trīs miljardus mārciņu katru gadu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs vienkārši tehnikas ziņā esam izsmēluši visu, ko vien esam varējuši," Kemerona teikto citē ziņu aģentūra "Reuters".

Kas attiecas uz no Lielbritānijas saņemto ieroču pielietošanu uzbrukumos mērķiem Krievijas teritorijā, tad tas ir jāizlemj pašiem ukraiņiem, norādīja Kemerons.

"Ukrainai ir tādas tiesības. Krievija veic triecienus Ukrainas teritorijai, un ir pilnīgi saprotams, ka Ukraina izjūt nepieciešamību nodrošināt savu aizsardzību," uzsvēra britu ministrs.

Holivudas drāmas cienīgs skats pavērās kādai autovadītājai Krievijas anektētajā Krimā — vienkājaina sieviete uz kruķiem centās par varītēm pakrist viņas automašīnas priekšā, lai inscenētu uzbraukšanu.

Vairāk lasiet šeit.

Kopš 2023.gada decembra sākuma Krievijas karaspēks nogalinājis vismaz 15 Ukrainas karavīrus, kuri mēģinājuši padoties, teikts cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) ziņojumā.

Vairāk lasiet šeit.

Pilsoņi liekēži, alkoholiķi, huligāni – šis citāts no padomju filmas “Šurika piedzīvojumi” nāk prātā pēc Tomskas Likumdošanas domes deputātes Jekaterinas Sobkaņukas ierosinājuma veidot Krievijā darba nometnes.

Viņa Krievijas bezdarbniekus nosaukusi par “tārpiem uz mūsu miesas”, norādot, ka ir “cilvēku masa”, kas negrib strādāt. “Celtniecībā nav betonētāju, metinātāju, armētāju, elektriķu. It īpaši cilvēku trūkst ziemā, kad jāsilda betons. Bet ziema pie mums ir sešus mēnešus,” klāsta Sobkaņuka, aicinot “pieņemt mērus”.

Vairāk lasiet šeit.

Ukrainā mūs neviens negaida un nemīl, mēs tur tikai "pievācam savu", stāsta Jūlija Vitjazeva.

Krievijas iebrukums Ukrainā devis otro elpu visādām salašņām un neliešiem, kurus dzimtenē nu dēvē par “denacifikatoriem”, taču Volgogradas iedzīvotāja Dmitrija Mališeva un Volžskas iedzīvotāja Aleksandra Masļeņņikova plašu publicitāti ieguvusī “frontes draudzība” ir pārsteigusi daudzus. Lieta tāda, ka pirmais ir kanibāls, bet otrais — maniaks, un abi tagad Ukrainā cīnās par "Krievijas tradicionālajām vērtībām”.

Vairāk lasiet šeit.

NATO ceturtdien nosodījusi Krievijas kaitnieciskās darbības alianses teritorijā, atzīstot, ka dezinformācijas izplatīšana, sabotāža un kiberuzbrukumi rada draudus tās drošībai.

Šādi incidenti ir "arvien intensīvākās kampaņas sastāvdaļa", ko Krievija izvērš visā Eiroatlantiskajā telpā un NATO sabiedroto teritorijā, teikts NATO paziņojumā, paužot dziļu satraukumu par Maskavas "hbrīddarbībām, kas rada draudus sabiedroto drošībai".

Paziņojumā norādīts, ka Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas varasiestādes pēdējā laikā veikušas izmeklēšanas un izvirzījušas apsūdzības saistībā ar "naidīgas valsts darbībām".

NATO norādījusi, ka sabiedrotie sadarbosies, lai atturētu un aizsargātos pret šādām hibrīddarbībām, un saglabās nepiekāpīgu atbalstu Ukrainai tās pretestībā krievu iebrucējiem.

Okupanti palaiduši gandrīz 300 Irānā izstrādātu Shahed kamikadzes dronu, kā arī 3200 vadāmas aviācijas bumbas.