TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija slepeni piegādā Ziemeļkorejai naftas produktus, pārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti pret Phenjanu vērstajās ANO sankcijās, paziņojis ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs.
Turklāt Krievija ANO Drošības padomē bloķēja pilnvaru pagarināšanu ekspertu grupai, kas uzrauga Ziemeļkorejai noteikto sankciju ievērošanu. Tādēļ grupa 1.maijā pārtrauca darbu.
"Maskava noteica veto grupas mandāta pagarināšanai, vienlaikus Krievija no Vostočnijas ostas ved naftas produktus uz KTDR," aģentūra "Reuters" citē Kērbija teikto brīfingā ceturtdien.
Partizāni fiksēja un analizēja iebrucēju darbības netālu no Smaragdovo ciema Džankojas rajonā. Viņi spēja identificēt ienaidnieka aizsardzības sistēmu, kas sastāv no vesela kompleksa metožu un darbību, vēsta pretošanās kustība "ATESH".
"Viss apvidus ir aprīkots ar dienas un nakts kamerām, militārpersonām ar ieročiem, mašīnām slēptuvēs un militārām ātrās reaģēšanas grupām," teikts paziņojumā.
Kā atzīmē pretošanās kustības pārstāvji, ik pēc 2 stundām Krievijas patruļas veic pamatīgu patrulēšanu apkārtnē, baidoties no specvienību ierašanās. Viņi pārbauda ne tikai lauku ceļus un teritoriju pie "pūķa zobiem", bet arī ķemmē mežu.
ATESH atzīmēja precīzas Krievijas aizsardzības sistēmas objekta koordinātas: 45.7529806, 34.4068106
Partizāni uzsver, ka, neskatoties uz pagaidu, daļēji dominējošo okupantu situāciju frontes līnijā, viņi joprojām gatavojas pussalas pilsētu turpmākajai aizsardzībai.
"Viņi lieliski saprot, ka agrāk vai vēlāk viņiem būs jāaizstāvas ne tikai no specvienībām, bet arī no mūsu cilvēkiem Krimā, un tas ir neizbēgami."
Mediji ziņo, ka aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Diehl" metalurģijas rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks ar toksiskiem dūmiem. Uzņēmums ir IRIS-T ražošanas programmas un šāda veida gaisa aizsardzības munīcijas galvenais līgumslēdzējs. Degšanas objektā atrodas toksiskas ķīmiskas vielas - sērskābe un vara cianīds.
Ukraiņu kosmetoloģe Olga Koriakina, kurai Latvijā piešķirts bēgles statuss un kuru vairākas krievvalodīgās "blogeres" jeb "ietekmeles" šobrīd mēģina vainot nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanā, kļuvusi par upuri ne vien vajāšanai sociālajos tīklos un internetā, bet arī saņēmusi vairākas draudu vēstules ar aicinājumiem "pamest valsti" un "slēgt biznesu". Vairāk lasi šeit.
Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģents , kas tiesāts par civiliedzīvotāju nošaušanu otrajā Čečenijas karā, ir nogalināts Ukrainā pēc 17 gadu ilgas izvairīšanās no tiesas.
Krievijas īpašo spēku kapteinim Eduardam Ulmanim, kurš tika apsūdzēts 2002.gada incidentā, kad civiliedzīvotāji tika kļūdaini apšaudīti, kā rezultātā gāja bojā seši cilvēki, tostarp grūtniece un skolas direktors, 2007. gadā aizmuguriski tika piespriests 14 gadu cietumsods.
Neskatoties uz diviem attaisnojošiem spriedumiem, komandieris, kurš pavēlēja veikt apšaudes, majors Aleksejs Pereļevskis saņēma deviņu gadu cietumsodu. Ulmans un citi palika uz brīvām kājām līdz viņa nesenajai nāvei Ukrainas konfliktā.
A GRU punisher, tried for shooting civilians in the second Chechen war, has been killed in Ukraine after evading the court for 17 years
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
Russian special forces captain Eduard Ulman, accused of the 2002 incident where civilians were mistakenly fired upon, resulting in six deaths,… pic.twitter.com/oXB8k72vqS
"Ministram Kameronam tagad ir savs koks Ļvivā, kas nozīmē labu iemeslu atgriezties Ukrainā ar labām ziņām vēl daudzas reizes," rakstīja pilsētas mērs Andrijs Sadovojs.
British Foreign Secretary David Cameron has visited Lviv
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
"Minister Cameron now has his own tree in Lviv, which means a good reason to come back to Ukraine with good news many more times," wrote the city's mayor Andriy Sadovoy. pic.twitter.com/KvNpBg88lX
Pirmā aizsardzības līnija tiks izveidota aptuveni kilometra attālumā no robežas ar Krieviju, netālu no Terehovas robežkontroles punkta Ludzas novadā.
Piecu gadu laikā Latvija plāno tērēt 300 miljonus eiro robežu stiprināšanai.
The Latvian army has started digging defense ditches near the border with Russia
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
The first defensive line will be created at a distance of about a kilometer from the border with Russia, near the Terehovo border checkpoint in the Ludza region.
Latvia plans to spend €300 million… pic.twitter.com/cEA41JYZEz
To norādījis Čehijas ārlietu ministra vadītājs Jans Lipavskis.
"Es saprotu ukraiņu iesaukšanas vecuma vīriešu aizbraukšanas problēmu. Čehija jau sen ir atbalstījusi ukraiņu bēgļus, un mēs viņus uzņemam savā teritorijā. Bet ne tos, kuri cenšas izvairīties no iesaukšanas pienākuma," vietējais izdevums "Novinky" citē Lipavska teikto.
Czechia does not support those who evade military conscription
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
This was stated by the head of the foreign Minister of Czechia Jan Lipavsky:
"I understand the problem of departure of Ukrainian men of conscription age. Czechia has long supported Ukrainian refugees and we accept… pic.twitter.com/4V1uGso3U3
Ankara negrasās nodot savas S-400 sistēmas nevienai valstij, tostarp Ukrainai, paziņojis Turcijas aizsardzības ministrs.
Ankara does not intend to transfer its S-400 systems to any country, including Ukraine, Turkish Defense Minister says. pic.twitter.com/ruxNWu6QzK
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
A Russian SuperCam recon drone was shot down in the south. pic.twitter.com/YjcQKZs5qs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
