No rīta, lai uzmundrinātos, daudzi cilvēki dzer stipru kafiju. Šī dzēriena lieliskā garša un tonizējošā iedarbība ir novērtēta jau sen.
Par kafijas augļu atklāšanu kāda leģenda vēsta, ka tas esot noticis 850. gadā. Kādu dienu kazas, kuras ganījās Etiopijas Kafas provinces kalnu nogāzēs, saēdušās zemu kociņu sarkanās ogas, kļuva tik aktīvas un nevaldāmas, ka gans ilgi nespēja tās nomierināt. Aitu gans nolēma nogaršot šīs ogas. Pēc kāda laika viņš ievēroja, ka nogurums ir pazudis, kā nebijis. Par brīnumaino augu, no kura var pagatavot dzērienu, kurš palīdz neaizmigt daudzu stundu ilgās lūgšanās, uzzināja mūki. Šis jaunums ātri nonāca daudzos klosteros.
Kādā no saviem kara gājieniem Etiopijas armija aizveda kafiju uz Jemenu. Kafijas koks nokļuva arī Arābijā un Konstantinopolē.
Iesākumā kafiju dzēra šādi – pagatavoja novārījumu no sausām kafijas pupiņu čaumalām. Vēlāk čaumalas sāka apgrauzdēt uz oglēm. Iegūto produktu nesasmalcinot iebēra verdošā ūdenī uz 30 min. Rezultātā tika iegūts gaiši dzeltenas krāsas dzēriens. Ar laiku arābi iemācījās pagatavot dzērienu no grauzdētām un sasmalcinātām kafijas pupiņām. Šī dzēriena nosaukums skanēja kā “qahve” , un drīz vien tas pārvērtās par “caffe” , “café” un “coffee”.
Kafija nonāca līdz pat svētajām pilsētām - Mekai un Medinai, kuras apmeklēja svētceļnieki no visas pasaules. Nogaršojuši šo dzērienu, svētceļnieki kafijas pupiņas aizveda katrs uz savu dzimteni. Tur tie sāka kultivēt šo augu, un tādā veidā sākās kafijas izplatība pa visu pasauli. XV gadsimta beigās Mekā parādījās pirmās Kafetērijas.
- gadā Konstantinopolē atvēra pasaulē pirmo kafijas veikalu, bet 1554. gadā uzcēla divas Kafetērijas. Turki savas Kafetērijas nodēvēja par “Gudro skolām”. Vīrieši, kuri šeit pulcējās, ne tikai dzēra kafiju, bet arī smēķēja ūdenspīpes, tērzēja un spēlēja šahu.
Laikam ejot, tika izgudrots speciāls kafijas vārāmais trauks. Tas bija neliels, augšdaļā sašaurināts vara trauks ar taisnu rokturi. Šajā kafijas traukā ielēja karstu ūdeni, iebēra porciju nedaudz apgrauzdētu, smalki samaltu kafijas pupiņu (ar cukuru) un uz lēnas uguns dzērienu karsēja līdz vārīšanās temperatūrai, vai precīzāk, līdz tam brīdim, kad virs trauka kakliņa sāka veidoties bieza putu “cepurīte”.
Eiropā kafija parādījās XVII gadsimta vidū, vispirms Itālijā, pēc tam Francijā, Anglijā un citās valstīs.
Pagaidām nav komentāru.