No kurienes uz mūsu galda ir nonākušas gaļas bumbiņas, kuras tautā sauc par frikadelēm? Frikadeles (itāl. frittetella – cepts) ir ēdiens, kas tiek gatavots no mājlopu vai zivs maltās gaļas.
Frikadeļu (gaļas bumbiņu, tefteļu) rašanās vēsture ir miglā tīta. Ņemot talkā loģiku un skolas programmas zināšanas, mēs varam secināt sekojošo.
Gaļa vienmēr ir bijusi diezgan dārgs produkts. Šis fakts savukārt liecina par to, ka saimnieces visā plašajā pasaulē centās, lai uzturā tiktu izmantots katrs gaļas kriksītis. Kotletes tika izgudrotas kā universāls līdzeklis gaļas atgriezumu lietderīgai izmantošanai (utilizācijai).
Atšķirība gaļas veida izvēlē, un termiskās apstrādes paņēmieni mums norāda uz tā vai cita ēdiena ģeogrāfisko izcelsmi. Piemēram, cūkgaļas izvēle norāda uz Ķīnu, bet Ziemeļāfrikas sirotāju ciltis priekšroku dod kotletēm, kas pagatavotas no treknajām aitu astēm.
Apstiprinot faktu, ka kotlešu (tefteļu, frikadeļu) pamats ir malta gaļa, pārcelsimies uz daudzveidīgo garšu pasauli.
Nav iespējams uzskaitīt visu to ko kulināri pievieno maltajai gaļai, lai uzlabotu tās garšu. Gaļas bumbiņas vāra dažādās mērcēs vai gatavo bez mērces, sautē, cep uz pannas un cepeškrāsnī. Kad gaļas bumbiņas uzver uz iesma, tad tās sauc par “kebabu”.
No Persijas (tagadējā Irāna) gaļas bumbiņas izplatījās visās Tuvo Austrumu teritorijās un nokļuva Indijā.
Arābu gaļas bumbiņu tradīciju pārņemšanas līderi bija veneciāņi, kuri tajā laikā dominēja garšvielu tirdzniecībā ar Arābu valstīm. Lieta nebeidzās ar vienkāršu receptes kopēšanu. Piedāvājuma klāstā parādījās frikadeles ar sacukurotām citronu miziņām, ciedru riekstiem un pat cukurā apviļātas frikadeles.
Tālāk mūsu stāsts par frikadeļu vēsturi mūs aizved uz Spāniju, kura laika gaitā ir pārņēmusi ļoti daudzas Austrumu kulinārijas tradīcijas. Tā laika ēdienu aprakstos ir atrodams stāsts par nelieliem maltās gaļas gabaliņiem, kuri tika cepti ar garšvielām piesātinātā eļļā. Spānijā kotletes apzīmē ar vārdu “albondigas” , kuram ir arābu izcelsme “al – bunduq” (rieksts). Tās patiešām bija miniatūras frikadelītes.
Pirmās oficiāli atzītās frikadeļu receptes autors ir itālis Pellegrino Arusi (1820 – 1911).
Atsevišķā grupā varam iedalīt zviedru frikadeļu variantus. Zviedrijā frikadeles ir neliela izmēra, un tiek pasniegtas ar biezu, aromātisku mērci un dārzeņiem. Tās patīkami kontrastē ar Eiropas receptēm. Šajā laikā pirmo reizi frikadeles pārstāj būt par “otrās dienas ēdienu” un gaļas atgriezumu utilizācijas paņēmienu. Tās ieņem stabilu vietu visu tautu ēdienkartēs.
Vislielāko popularitāti gaļas bumbiņas iegūst 1829. gadā kad tiek izgudrotas rudimentārās dzirnaviņas (mūsdienu gaļas maļamās mašīnas vecvecmāmiņa). No 1800to gadu beigām miesnieki sāk gatavot malto gaļu “uz pasūtījumu”.
Mums, protams, radās interese, ko piedāvā gaļas pārstrādes uzņēmumi - kādas gaļas bumbiņas šodien ir nopērkamas veikalos un “Melu Detektors” darbinieki devās ceļā.
Jāsaka, ka šis segments Latvijā tikai sāk iekarot savu vietu veikalu plauktos, jo ne katrs ražotājs piedāvā gardēžiem kādu gaļas bumbiņu veidu.
Pastāstīsim jums, ko mums izdevās iegādāties un ko pēc padziļinātas produktu izpētas esam secinājuši.
“Vistas filejas bumbiņas marinādē”, 480g.
SIA “Latvijas Pārtikas Ražotājs” www.latpartika.lv
Vistas fileja 36,3 %, c/g speķis 28,2%. No “E” ģimenes šajā produktā sastopami E202, E260, E332, E330, E296, E300 un E407! Tieši stabilizētājam E407 (karagināns) vēlamies pievērst uzmanību. Iespējamā stabilizētāja E407 negatīvā iedarbība: var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem. Parējās sastāvdaļas nekādās briesmas nesola.
No visiem testa dalībniekiem “Vistas filejas bumbiņas marinādē” cenas ziņā pārspēja savus konkurentus (bija dārgākas). Tā nu sākotnēji bija pirmā atšķirība. Kad sākām pētīt informāciju uz iepakojuma, interesants likās fakts, ka nekur nav minēts šī izstrādājuma pagatavošanas veids vai lietošanas ieteikumi…, taču balstoties uz mūsu komandas pieredzi, nolēmām - ja reiz bumbiņas marinētas, tad papildus apstrādei tās nav domātas un nolēmām pagaršot bumbiņas bez piedevām, kā arī tika nolemts pagatavot salātus. Un, izrādās, nekļūdijāmies! Apskatījām ražotāja mājas lapu www.latpartika.lv un sazinājāmies ar uzņēmuma pārstāvjiem, kuri atzina, ka ir pārliecināti par Latvijas gardēžu intelektu un izvietot informāciju kā produkts jāgatavo būtu lieki. Tomēr, mēs atļausimies ieteikt uz iepakojuma pievienot teikumu “Produkts gatavs lietošanai”. Vai vēl labāk, izvietot uz iepakojuma kādu jauku recepti. Taču, protams, viss paliek paša ražotāja ziņā.
“Gaļas bumbiņas ar svaigo sieru un zaļumiem”, 300g.
Ražots pēc A/S “Rīgas Miesnieks” pasūtījuma A/S Rakvere Lihakombinaat www.rlk.ee (Igaunija).
Cūkgaļa 31%, liellopu gaļa 26%, svaigā siera pildījums 13%, sastāvā glutēns Kas ir glutēns un laktoze Kas ir laktoze, kā arī modificētā kukurūzas ciete (par modificētās kukurūzas cietes ietekmi uz veselību esam jau rakstījuši lasīt rakstu ).
Jāsaka, ka ražotājs šo informāciju ir noslēpis nav centies slēpt. Vienkārši sīkiem un zeltītiem burtiņiem to uzdrukājis uz etiķetes, kas krietni sarežģī sastāvdaļu izpēti. Pieļaujam, ka veikalā izlasīt šo informāciju būtu neiespējami. Turklāt, informācija par to, ka produktam nav pievienots E621, ir izcelta ar īpašu rāmīti. Tieši šo iemeslu dēļ rekomendējam pirms iegādāties kādu produktu, sīki un smalki izpētīt uz tā drukāto informāciju. Taču ja ražotājs to padarījis nepaveicamu, noliekat šo produktu atpakaļ plauktā.
“Atdzesētas broileru gaļas frikadeles”, 350g.
Ražotājs SIA Lielzeltiņi www.bauskasputni.lv
Šajā reizē informācija uz iepakojuma mums lika aizdomāties vai maz šo izstrādājumu vajadzētu ēst.
Taču apziņa, ka informēsim sabiedrību par šī produkta kvalitāti, neļāva mums atkāpties! Tad nu sāksim! Sastāvs: E250, E262, E315, E471, E262 un kā nu bez E621 (nātrija glutamāts). XX. gadsimta 70. gados šo vielu sāka turēt aizdomās par vairāku slimību izraisīšanu. Uz doto brīdi ir pierādīti vairāki fakti. E621 var izraisīt alerģiju, astmu (it īpaši bērniem) un „ķīniešu restorāna sindromu” - reiboni ar sliktu dušu un galvassāpēm. Dažos gadījumos tas var izraisīt paralīzi. Maziem bērniem tas var izraisīt hiperaktivitāti un atkarību. Mēles receptori pie šīs vielas arī ļoti ātri pierod un ja ilgstošu laiku lietojiet produktus ar tādu piedevu, naturālā pārtika vairs neliksies tik garšīga, jo receptori vairs nebūs spējīgi atšķirt garšu bez nātrija glutamāta.
Nātrija glutamāts ir ģenotoksisks produkts. Tas nozīmē, ka jūsu glutamāta atkarība būs arī jūsu bērniem. Tāpat, šo bumbiņu tapšanā izmantoti hidrogenēti augu tauki! Pateicoties šim hidrogenēšanas procesam, pārtika nesabojājas un tai ir ilgāks derīguma termiņš, kas pārtikas rūpniecības ražotājiem ir izdevīgi. Ja uz pārtikas etiķetes ir norādīts, ka produkts satur hidrogenētus taukus vai daļēji hidrogenētus taukus, tad produkts nav veselīgs un no šāda produkta lietošanas uzturā vajadzētu atturēties. Ja produkta sastāvā ir hidrogenētie tauki vai eļļas, tad ēdiens satur transtaukskābes (transtaukus).
Mehāniski atdalīta broileru gaļa (74%).
Reti kurš zina kas ir mehāniski atdalīta gaļa jeb MAG. Kā to iegūst? Mehāniski atdalīta gaļa ir produkts, ko iegūst atdalot no kauliem vai mājputnu liemeņiem gaļas atlikumus ar mehānisku līdzekļu palīdzību, kā rezultātā muskuļu šķiedru struktūra tiek gandrīz pilnībā zaudēta vai pārmainīta tā, ka nav salīdzināma ar parastu gaļu. Tātad – tie ir gaļas atlikumi, kas paliek pie kaula pēc atkaulošanas, plus visi skrimšļi, mazie kauli, ādas, cīpslas. Mehāniski atdalīta gaļa būtiski atšķiras no tā, kas, pēc patērētāja domām, ir „gaļa”.
Mehāniski atdalīta gaļa ir ļoti lēts produkts un to izmanto, lai samazinātu produkta pašizmaksu. Turklāt neceriet, ka tiek samalti vistu šķiņķīši, bet gan viss tas, kas paliek pāri pēc gaļas atkaulošanas. LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras docente Lilija Markeviča ir teikusi, ka tie ir tikai tautā klīstoši mīti, ka lētajās desās un galas izstrādājumos ražotāji pievieno tualetes papīru: „Tās ir muļķības, ka kāds gaļas izstrādājumiem pievienotu tualetes papīru, jo tas ir dārgāks, nekā putnu gaļas atgriezumi”. Ja gaļa var maksāt mazāk, nekā tualetes papīrs, ikvienam jāaizdomājas par konkrētā produkta kvalitāti.
“Delikatess gaļas bumbiņas”,
“Gaļas bumbiņas ar olu un bekonu”,
“Gaļas bumbiņas ar marinētiem gurķiem”,
“Gaļas bumbiņas ar kartupeļiem”,
“Gaļas bumbiņas ar svaigo sieru un zaļumiem”,
“Gaļas kroketes ar svaigo sieru un brokoļiem” (šīs kroketes mums nebija pieejamas).
Pirmais, ko vēlamies izcelt, ir iepakojums - gaļas bumbiņas ievietotas Latvijas tirgum unikālā (mēs līdz šim vēl nebijām manījuši) iepakojumā – «Smile Map» viegli atverams un aizverams no iepakojuma augšpuses. Tas “gardēdim mazēdājam” sniedz iespēju atvērt un aizvērt iepakojumu, saglabājot konkrēto produktu nākamajai ēdienreizei.
Divi produkti “Gaļas bumbiņas Delikatess” un “Vistas filejas bumbiņas” vispār nesatur nevienu E-vielu! Pārējās nesatur garšas un smaržas pastiprinātāju E621. Ražotājs nav izmantojis arī mehāniski atdalītu vistas gaļu un produktos ir samazināts sāls daudzums, par ko patiess prieks.
Tagad par garšām. Saprotams, pārsvarā gadījumu cilvēks iegādāsies vienu-divus sev tīkamos gaļas bumbiņu veidus, taču uz mūsu degustāciju galda nonāca uzreiz seši gaļas bumbiņu varianti. Intereses vadīti nolēmām degustācijas procesu padarīt sarežģītāku: degustācijas dalībniekiem bija uzdevums atpazīt pēc garšas kura bumbiņa ir ar konkrēto piedevu un pildījumu…. Un jāsaka, eksperiments izgāzās! Nekļūdīgi tika atpazīti tikai divi gaļas bumbiņu veidi - ar svaigo sieru un zaļumiem un ar kartupeļiem. Iespējams, tas krēmīgā pildījuma dēļ.
Tāpēc, ja veikalā neatrodat vēlamās garšas gaļas bumbiņas, piemēram, ar marinētiem gurķiem, ņemiet kādas ir, garšos ļoti līdzīgi!
Uzmanību! “NOO Cepeškungs” gaļas bumbiņas “RIMI” un “Maxima” veikalu tīklos būs iegādājamas no 03.03.2014.
Mūsu līderi šoreiz ir “Vistas filejas bumbiņas marinādē”, SIA “Latvijas Pārtikas Ražotājs”www.latpartika.lv. Šim izstrādājumam piešķiram ☆ ☆ ☆ ☆ ☆ un liekam godpilnajā pirmajā vietā. Mums garšoja un īpašu toni produktam piešķira marināde, arī sāls daudzums neškita pārspīlēts. Patika arī produkta vizuālais izskats. Ja ar šādām bumbiņām cienāt viesus, tad viesiem būs pagrūti noteikt, vai saimniece pati gatavojusi mielastu - gaļas bumbiņas nav vienāda izmēra, vairāk-mazāk apceptas un arī struktūra ir lidzīga mājās gatavotām frikadelēm.Otrajā vietā un ☆ ☆ ☆ ☆ šoreiz piešķiram diviem pārstāvjiem - A/S “Rīgas Miesnieks”www.miesnieks.lv.unNOO Cepeškungswww.noo.lv.
. “Miesnieka” bumbiņas ar svaigo sieru un zaļumiem mūms tīri labi garšoja, taču jāsaka, ka ne pēc garšas, ne ari sagriežot bumbiņu uz pusēm, mēs tā arī nesapratām, kur tad tie zaļumi ir?! Gaļas struktūra labi jūtama, gluži ka mājas kotletēm.
“NOO Cepeškunga” bumbiņās mūs priecēja sastāvā samazinātais “E” piedevu skaits. Tiesa gan, pašā gaļas struktūrā ir jūtama “rūpnieciskā piegarša” - uzreiz var patiekt, ka gaļa malta rūpnieciski, nevis mājās. Taču, visā visumā, garšīgi!
Vienīgi mums tā arī palika neskaidrs jautājums - kāpēc jāražo septiņi dažādi bumbiņu veidi, ja tās baudot, šīs garšas nianses gandrīz nav jūtamas?!
Trešo un ceturto vietu mēs šoreiz atstājam tukšas. Un piekto vietu piešķiram (nedodot nevienu ☆)SIA Lielzeltiņi www.bauskasputni.lv. Pēc sastāva izlasīšanas varam tikai nojaust par ko šis uzņēmums uzskata savu patērētāju, lai gaļas vietā mēģināt tam iebarot sīki samaltas cīpslas, ādas, kaulus un gaļas atliekas!!!
Ceram, ka pateicoties mūsu aktivitātēm kaut nedaudz izdosies izglītot to patērētāju daļu, kam nav vienaldzīgs fakts ko ēdam paši un ko ceļam galdā mūsu bērniem.
Un atkārtoti rekomendējam - pirms produkts nonāk jūsu iepirkumu grozā, cītīgi izpētiet informāciju uz iepakojuma! Varbūt šad-tad ir vērts nodzīt skopumu un samaksāt dažus centus vairāk un iegādāties kvalitatīvu produktu, nevis nopirkt “lētāk” skaisti iepakotas samazgas.
Pagaidām nav komentāru.