Burciņās konservētie augļi un dārzeņi zaudē apmēram 50% no savām vērtīgajām uzturvielām, bet saulē vai cepeškrāsnī kaltētie – tikai 10%. Pie tam, šajā variantā netiek pielietota neviena ķīmiska viela.
Izvēlieties tikai nebojātus, nogatavojušos (taču ne pārgatavojušos), nesamīcītus augļus un dārzeņus. Ieteicams izvēlēties cietās šķirnes.
Sagrieziet lielos un cietos augļus (ābolus, bumbierus, bietes, burkānus) vienādos aplīšos, ne biezākos kā 0,5 mm, saldos piparus – gareniski astoņās daļās. Jo vienmērīgāk jūs augļus un dārzeņus sagriezīsiet, jo labāks būs rezultāts. Kauliņus labāk ir izņemt, savādāk ilgstoši uzglabājot tie var kļūt par pelējuma rašanās cēloni.
Sagatavojiet produktus kaltēšanai: ogas (zilenes, mellenes, mežrozīšu augļus) ielieciet sietā vai caurdurī, aplejiet ar verdošu ūdeni un nosusiniet. Lai sagriezto bumbieru, ābolu, aprikožu, persiku, burkānu vai biešu mīkstums neoksidētos, saglabātu savu krāsu un C vitamīnu, uz 15 min ielieciet tos askorbīnskābes šķīdumā – uz 1 L ūdens 1 tējkarote askorbīnskābes (vai viena šķīstošā tablete). Sēnes pirms kaltēšanas ielieciet verdošā ūdenī un vāriet 5 min.
Kaltējiet dārzeņus un augļus saulē. Atšķirībā no zaļumiem, tiešie saules stari tiem nekaitē.
Pārtraukt kaltēšanas procesu drīkst ne vairāk kā uz vienu dienu. Ja saule no jums ir novērsusies, tad pabeidziet kaltēšanu cepeškrāsnī.
Ielieciet ar cepampapīru pārklātu cepešpannu vai restītes, uz kurām ir izvietoti kaltējamie augļi vienā kārtā, cepeškrāsnī 60 – 65 grādu temperatūrā uz 3 – 4 stundām (burkānus uz 5 stundām). Ja jūs uz mīkstuma pamanāt ūdens pilienus, tad kaltēšanas temperatūra ir pārāk augsta. Cepeškrāsni visu laiku turiet mazliet pavērtu vaļā, augļus un dārzeņus periodiski apmaisiet.
Pārbaudiet – optimāli kaltētam produktam ir jābūt elastīgam, tas nedrīkst būt ne lipīgs, ne trausls.
Interesanti, ka augļus var žāvēt saulē, sēnes noteikti nevar.