Pavasarī nelielais, zarainais un ērkšķainais koks ir nosēts ar lieliem, sarkaniem ziediem. To vietā rudenī parādīsies smagi granātābolu augļi. Milzīgo ogu iekšpusē ir 200 – 300 sulīgu, ēdamu sēklu, kurām ir liela gastronomiskā vērtība. Taču granātābolu sēklas ir garšīgas tikai tad, ja tās ir nogatavojušās, granātābolam vēl esot kokā. Pirms laika novāktie granātāboli vairs nenogatavojas.
Izvēlēties gatavu granātābolu, to nepārgriežot, ir daudz grūtāk nekā citus augļus. Eksistē pat tāds viedoklis, ka šis process ir līdzvērtīgs loterijai – paveiksies vai nepaveiksies. Un tomēr, ir dažas pazīmes un likumsakarības, kuras var jums palīdzēt granātābolu izvēlē.
1. Austrumos saka, ka granātābolam ir jābūt sausam no ārpuses un sulīgam iekšpusē. Tas nozīmē, ka granātābolam, kurš ir nogatavojies, miziņa ir nedaudz sausa un – UZMANĪBU! – tā ir cieši apvilkusies ap sēklu graudiņiem. Tas ir svarīgi, jo granātābolu miza var kļūt sausa arī no ilgas uzglabāšanas, taču tad miza nebūs cieši apvilkusies ap sēklu graudiņiem, jo sulīgie graudiņi izžūst kopā ar mizu.
2. Ja miza ir gluda un nav sausa, tas nozīmē, ka granātāboli ir novākti pirms laika. Tā sēklas var būt sarkanā krāsā, taču šajā gadījumā, sarkans nenozīmē – salds.
3. Apskatiet granātābola zieda vietu: gatavam auglim šajā vietā nedrīkst būt nekas zaļš.
4. Kvalitatīvam granātābolam ir jābūt cietam. Ja tas ir mīksts, tātad tas ir bojāts: sasists vai samīcīts transportēšanas laikā, sasaldēts vai iepuvis. Diez vai šāds auglis jums sniegs baudījumu un nesīs kādu labumu.
Pagaidām nav komentāru.