Kāda ir galvenā atšķirība starp augstas kvalitātes pastu un zemas kvalitātes makaroniem? Pastu, kas ir gatavota no cieto šķirņu kviešiem, var ēst jebkuros daudzumos. Tā nekaitē ne figūrai, ne veselībai. Tas ir nopietns arguments, lai iegādātos augstas kvalitātes makaronu izstrādājumus.
Makaroni – vai, kā tos dēvē itāļi – pasta, mēdz būt visdažādākie. Makaronus gatavo no kviešiem. Kvalitatīvu makaronu noslēpums ir ļoti vienkāršs. To pagatavošanai izmanto tikai no cieto kviešu šķirnēm iegūtos miltus. Tas ir saistīts ar ogļekļa struktūras atšķirību cieto un mīksto kviešu šķirnēs. Cieto kviešu šķirnēs ciete ir kristāliskā formā, mīksto šķirņu kviešos – amorfā. Pirmajā gadījumā, graudus pareizi samaļot, cietes kristāli nenoārdās un tie salīmējas kopā ar olbaltumvielām, kuru koncentrācija cietajās kviešu šķirnēs ir daudz augstāka.
No cietajām kviešu šķirnēm ražotie makaroni ne tikai saglabā savu formu vārīšanas laikā, tie iegūst arī daudz vērtīgu īpašību. Šie makaroni r bagāti ar minerālvielām un proteīniem, tiem ir zems glikēmiskais indekss, kas ir ļoti aktuāli tiem cilvēkiem, kuri cenšas uzturēt labu fizisko formu. No šādiem makaroniem gatavotie ēdieni nodrošina 30% no nepieciešamās olbaltumvielu dienas devas. Vēl tajos ir tā saucamie “lēnie cukuri” , kurus organisms pārstrādā pakāpeniski, un cilvēks nejūt izsalkumu starp ēdienreizēm. Savukārt no mīksto kviešu šķirnēm ražoto makaronu vērtība ir pielīdzināma parastai maizei. Lūk, tieši ar šo faktu ir saistīts viedoklis, ka no makaroniem uzbarojas. Taču, šis apgalvojums nekādi neattiecas uz makaroniem, kuri ir gatavoti no cietajām kviešu šķirnēm.
Daudzās valstīs: Itālijā, Francijā, Grieķijā un citās Eiropas savienības valstīs – makaronus gatavo tikai un vienīgi no cietajām kviešu šķirnēm. Krievijā tādu stingru standartu nav.
Kā atšķirt makaronus no cietajām kviešu šķirnēm un pārbaudīt to kvalitāti?
No sākuma aplūkosim makaronu paciņu.
Cieto kviešu makaronu iepakojumam ir jābūt marķētam ar nosaukumiem “A grupa” , “1. Klase” , “durum” , “cieto kviešu šķirne” vai “semolina di grano duro”.
Pēc iepakojuma apskates aplūkosim pašus makaronus. Uz to virsmas ir jābūt tumšiem punktiņiem – tie ir graudu apvalka pārpalikumi, kas liecina par cieto šķirņu kviešu izmantošanu. Mīksto kviešu šķirņu makaroni ir pārklāti ar daudziem baltiem punktiem.
Labu makaronu krāsai ir jābūt vienmērīgi zeltainai vai dzintara nokrāsās. No mīkstām kviešu šķirnēm ražotie makaroni, kā likums, ir baltā vai indīgi dzeltenā krāsā. Protams, jebkuru makaronu krāsa būs savādāka, ja tie ir krāsainie makaroni ar spinātu vai tomātu piedevām.
Makaronu paciņā nedrīkst būt salauztu makaronu un drupaču.
Makaronu izskats pēc vārīšanas ir galvenais kvalitātes rādītājs.
Novārītu makaronu apjomam ir jābūt vismaz divas reizes lielākam, tiem ir labi jāsaglabā sava forma, jābūt mīkstiem un elastīgiem. Tie nedrīkst salipt, nedrīkst veidot kunkuļus.
Savukārt mīksto kviešu šķirņu makaroni izšķīst, kļūst lipīgi un ķepīgi.
Ūdens, kurā makaroni tiek vārīti, nedrīkst kļūt duļķains, jo tas liecina par vērtīgo barības vielu un cietes izdalīšanos. Šīs parādības ir raksturīgas makaroniem, kas gatavoti no mīkstajām kviešu šķirnēm.
Pagaidām nav komentāru.