Kādas bija pārtikas produktu cenas PSRS padomju laiku 70tajos – 80tajos gados.

Šī būs virtuāla ekskursija pa PSRS pārtikas veikaliem. Pārtikas cenu jautājums šodien ir ļoti aktuāls. Vēl nemaz tik sen, balotējoties vēlēšanām, kandidāti solīja, ka desa veikalos atkal maksās 2,20. Tas bija gandrīz pirmais punkts daudzu partiju programmās.
Tagad situācija ir nedaudz izmainījusies. 70 – 80 gadu cenas Padomju Savienībā kādam rada nostaļģiju, bet kādu kaitina. Nepārtraukti turpinās tā laika un mūsu dienās esošo cenu salīdzināšana. Pie tam, netiek ņemts vērā algu līmenis, produktu pašizmaksa, kas ir paaugstinājusies vairākas reizes, pateicoties augošajām pasaules cenām naftas produktiem. Ja mēs vēl ņemsim vērā, ka tajos laikos visa lauksaimniecība tika dotēta, tad tirgus un veikala cenas kļūst saprotamas.

Vēl ir jāatceras, ka kā minimums bija trīs preču piegādes kategorijas. Galvaspilsēta tika apgādāta ar visu. Rūpniecības centri bija iekļauti pirmajā kategorijā. Šo centru veikalos bija daudz dažādu preču. Rajonu centros un lielajās pilsētās izvēle bija ierobežota. Mazo pilsētu, rajona centru, vēl vairāk, ciematu apgāde notika pēc principa – kas palika pāri. Šodien vēl daudzi atceras kā brauca uz rūpnieciskajiem centriem pēc desas, zivīm un konserviem. Piepilsētas vilcieni pat ieguva nosaukumu - ,,desu elektrovilcieni,,.
Un tā, iedomāsimies sevi Padomju Savienībā, ir Brežņeva stagnācijas gadi. Mums priekšā stāv uzdevums : uzklāt ģimenes svētku galdu. Iesākumam dodamies uz maizes veikalu.

Ņemam baltmaizes kukuli, kura cena ir 20 – 24 kapeikas, rudzu maizi – cena 16 kapeikas, batonu – 13 kapeikas un dažādas bulciņas, neatkarīgi no izmēra, cenā no 4 – 20 kapeikām. Tālāk dodamies uz gaļas un piena veikalu. Cūkgaļas cena 2.00 – 2.20, liellopa gaļas cena – 1.90 – 2.00, jēra gaļas cena – 1.80. Aukstajai gaļai var iegādāties kājiņas : cūku 0.32 – 0.60, liellopa 0.20 – 0.30, vistu 0.90 – 2.30 par kilogramu. Blakus nodaļā iegādājamies izlejamo pienu – 0.22 litrā, vai iepakojumā par 34 kapeikām litrā, puslitra pudeli kefīra par 0.30, iepriekš nododot tukšo pudeli par 0.15. Veikala vitrīnā ir izliktas kondensētā piena bundžiņas. To cena ir 0.55. Protams, visus šos produktus varēja iegādāties arī tirgū, bet tirgū produktu cena būtu, kā minimums, divas reizes dārgāka. Pirms doties tālāk, apstāsimies un iedzersim kvasu.

Par glāzi samaksāsim 0.03, bet par krūzi 0.06. Iespējams, ka mūsu uzmanību piesaistīs gāzētā ūdens aparāts. Glāze gāzētā ūdens ar sīrupu izmaksās 0.03, bez sīrupa – 0.01. Saldējuma piedāvājuma klāsts tolaik bija ievērojami mazāks kā mūsdienās. Saldējums pircējiem izmaksāja : augļu - 0.07, piena – 0.10, krējuma – 0.13, plombīrs – 0.15, eskimo – 0.22.
Ja paveiksies, tad zivju veikals mūs iepriecinās ar dzīvu karpu 0.75 – 0.80, svaigi saldētu stori 5.00 – 9.35, biežāk ar saldētu heku 0.20 – 0.40, sālītu siļķi 1.30 – 1.54 kilogramā, sardīnēm 3.00 kilogramā, ķilavām 0.30 kilogramā.

Gastronomā bakalejas nodaļā pacentīsimies iegādāties griķus – 0.52, smalko cukuru – 0.90, miltus – 0.46, rupjo sāli – 0.10 kilogramā. Paciņa Indijas tējas maksāja 0.90, šķīstošās kafijas bundža – 6.00.
No konditorejas izstrādājumiem nopirksim ,,Zemeņu,, cepumu paciņu – 0.26 un ,,Jubilejas,, cepumu paciņu – 0.28, konfektes ,,Vāverīte,, - 3.40, ,,Karakums,, - 4.00, konfekšu kasti no 1.90 – 8.26.
Tradicionālajiem salātiem ir nepieciešams nopirkt vārīto desu 2.20 – 2.60, majonēzes burciņu – 0.33, desmit olas 0.90 – 1.20, zaļo konservēto zirnīšu burciņu – 0.39.
Nebūtu slikti galdā likt sagrieztu kūpinātu desu – 4.87 – 5.20, sieru – 2.70 – 3.50, šķiņķi – 4.00 – 5.50. Var pagatavot, jo nopirkt ir problemātiski, ikru maizītes. Bundžiņa ( 140 g ) sarkano ikru maksāja 3.50 – 4.20, melno ikru bundžiņa ( 112 g ) – 5.50 – 6.00. No konserviem popularitāti bija ieguvušas sardīnes – bundžiņa 0.60 – 0.72, konservēti gurķi un tomāti – 0.40 – 0.50.
Studentu brokastis parasti izskatījās sekojoši : krūze tējas, maize ar sviestu, bundžiņa kabaču ikru – 0.42 vai tūristu brokastis 0,33 bundžiņa.

No dzērieniem priekšroku dodam vīniem : sausais moldāvu 2.10 – 2.70, gruzīnu – 3.00 – 4.00, bulgāru 1.70 – 2.30. Stiprinātie augļu - ogu vīni 1.10 – 1.80, vīnogu – 2.30, augstas kvalitātes vīni 2.88 – 4.24. Konjakam ,,Trīs zvaigznītes,, iztērēsim no 4.40 – 13.60, degvīnam 0,5 L 3.50 – 5.00, puslitrs alus izmaksās 0.37. Cenā tika iekļauta arī pudeles cena 0.12. Pudeli turpat uz vietas varēja nodot vai ar piemaksu apmainīt pret dzērienu.

Valsts noteiktās cenas dārzeņiem bija sekojošas : kartupeļi 0.12 – 0.15, kāposti 0.08 – 0.10, sīpoli 0.10 – 0.12, arbūzi 0.05 – 0.10, āboli 0.20 – 0.50. Taču diemžēl, veikala precēm bija ļoti zema kvalitāte. Lauksaimniecības produkciju varēja nopirkt arī kolhoza tirgū. Cenas noteica saimniecības, tāpēc šajos tirgos preču cenas bija 2 -3 augstākas.

Lūk, šādi, ideālajā variantā, varēja nopirkt visu nepieciešamo svētku galdam. Taču PSRS jebkura prece varēja kļūt par deficītu. Vārdam ,,izmest,, tajos laikos bija pavisam cita jēga. Cilvēki ar nepacietību gaidīja šos momentus. Daudz kas bija atkarīgs no blatu sistēmas. Dažus produktus varēja iegādāties tikai atbilstošā sezonā. Tā, piemēram, Jaunais gads lielākajai daļai Padomju Savienības iedzīvotāju asociējās ar citrusa augļiem. Pēc mandarīniem ( 1.20 – 2.40 ), apelsīniem ( 1.50 ), šampanieša ,,Sovetskoje šampanskoje,, ( 3.67 ) cilvēki stāvēja garās, garās rindās. Par delikatesēm tika uzskatītas jūras veltes, desas, labas konfektes un kvalitatīvi dzērieni.

Tai pat laikā jāatzīmē tas, ka visas preces bija dabīgas. Minimums ķīmisku piedevu, krāsvielu, garšas uzlabotāju. Bija sakārtota arī sabiedriskās ēdināšanas sistēma. Kaut arī daudzo ēdnīcu, bufešu, pelmeņu un citu ēstuvju ēdienkarte nevarēja palielīties ar izsmalcinātību, toties cenas bija ļoti pieejamas. Kompleksās pusdienas maksāja 50 – 60 kapeikas, viena pelmeņu porcija – 60 kapeikas, glāze tējas – 3 kapeikas, glāze tomātu sulas – 10 kapeikas, glāze krējuma – 19 kapeikas. Tādējādi samaksājot no 50 kapeikām līdz vienam rublim, paēst varēja itin brangi.
Arhīvos un bibliotēkās datus meklēja un apkopoja Daiga Maiga, speciāli recepšu portālam bonappetit.lv . Foto: liveinternet.ru,livejournal.ru, forum.ixbt.com .

3 komentāri pie Kādas bija pārtikas produktu cenas PSRS padomju laiku 70tajos – 80tajos gados.

  1. dadzis 27.09.2016 @ 21:30 #

    cenas varbūt arī bija zemas bet plaukti jau bja tik tukš ka nebija ko pirkt

  2. Ojārs Blumbergs 29.09.2016 @ 00:53 #

    Viss ,kas šeit vitrinās redzams , bija retos veikalos. Šis-tā sauktais “bezizmēra veikals” bija viens no vislabāk aspgādātajiem Rīgā- labi pazinu tā ilggadīgo ,izmanīgo direktoru,kurš atdusas Matīsa kapos. Par Maskavu nemaz nerunājot,kaut arī tur bija labāk nekā ” VIDĒJI PSRS”,bet Sverdlovsku, Novosibirsku pat nepieminot. Tāpēc jau Rīgu iekāroja (un iekaroja!) imigranti, ieceļotāji. Un ,lai viņi šo zemi pārkrievotu,šeit šāds apgādes līmenis tika uzturēts speciāli ,mērķtiecīgi.
    Taču neaizmirsīsim, kādos lielumos bija algas,pensijas,kuras arī šeit6 bija lielākas ! Bez tā šāda salīdzināšana aprakstā nav korekta-drīzāk aģitatīva . Bet ar kādu nolūku-katrs domās pats !

  3. haralds 03.10.2016 @ 07:49 #

    rindā dzimu, rindā augu
    rindā mūžu nodzīvoju
    © padomju tauta

Komentēt