Speciālisti ir pārliecināti, ka šie augļi spēj paildzināt cilvēka dzīvi par 20 - 30 gadiem. Zinātnieki savus secinājumus pamato ar veiksmīgiem eksperimentu rezultātiem. Amerikāņu pētnieki ābolos ir atklājuši vielas, kuras galvas smadzeņu šūnas pasargā no noārdīšanās. Tāpat ir pierādīts, ka āboli samazina kaitīgā holesterīna līmeni asinīs. Pētījumi pierāda, ka sievietēm, kuras regulāri uzturā lieto ābolus, par 20% samazinās sirds - asinsvadu slimību attīstīšanās risks, bet ābolos esošie antioksidanti paaugstina organisma pretošanās spēju onkoloģiskajām saslimšanām.
Taču ņemiet vērā, ka āboli neārstē slimības, tie kopumā uzlabo visa organisma dzīvības funkcijas. Pārsvarā visas vērtīgās vielas atrodas tieši ābolu mizā vai uzreiz zem tās. Mizā ir ne tikai daudz vitamīnu, bet arī desmitiem citu ķīmisko savienojumu, kuriem ir spēja apspiest un iznīcināt vēža šūnas, un tieši ābolu mizā ir visvairāk pektīna un šķiedrvielu. Tāpēc pirms ēšanas nevajadzētu ābolus mizot.
Taču, tas vēl nav viss. Ļoti vērtīgas ir arī ābolu sēklas. Apēdot tikai 5 - 6 ābolu sēkliņas dienā, jūs uzņemsiet nepieciešamo joda dienas devu. Jods labvēlīgi ietekmē sirds un galvas smadzeņu darbību.
Ābolos, tāpat kā vairumā augļu, nav tauku, jo 87% tie sastāv no ūdens, tajos ir maz kaloriju. Tāpēc, ja jūs saldu un kalorijām bagātu desertu aizstāsiet ar āboliem, tad variet diezgan veiksmīgi novājēt. Ābolos (it īpaši tikko noplūktos) ir daudz A,C un B vitamīnu.
Viens no pētījuma autoriem Šons Landons paziņoja - nevienu ķīmisko piedevu nav iespējams pielīdzināt ābolu vērtīgajām īpašībām. “Mēs bieži dzirdam par jaunu pārtikas produktu radīšanu, ar kuriem ir pārpildīti lielveikalu plaukti. Tomēr neviens no tiem nav spējīgs pārspēt šo brīnumaino Dieva augli uzturvielu un vitamīnu daudzumu ziņā.” - uzsvēra dietologs. Šons Landons apliecina, ka ābolu veselīgā ietekme ir saistīta ar spēcīgiem antioksidantiem - flavonīdiem, kuri katrā ābolā ir 1,6 reizes vairāk nekā 75 gramos melleņu, 2 reizes vairāk nekā tasītē tējas, 3 reizes vairāk nekā apelsīnos un gandrīz 8 reizes vairāk nekā banānos.
Ieteikumi.
Organismā āboli vislabāk un visātrāk pārstrādājas rīvētā veidā. Starp citu, ceptu ābolu mīļotāji droši var turpināt baudīt šo gardumu, jo cepeškrāsnī ceptos ābolos vitamīnu zudums ir ļoti minimāls.
Tiem, kuriem ir zarnu trakta problēmas, ābolus ir jāēd obligāti. Rezultāti būs manāmi diezgan ātri. Taču, ņemiet vērā, ka kuņģa čūlas gadījumā drīkst ēst tikai saldus ābolus, bet gastrīta gadījumā otrādi - jālieto skābo šķirņu āboli.
Visvērtīgākie un visveselīgākie ir skābo šķirņu un savvaļas ābeļu augļi.
Daudzi cilvēki bieži vaicā, kādas ābolus labāk lietot - zaļos vai sarkanos? Labāk tomēr zaļos. Tajos ir vairāk C vitamīna, un arī alerģiju tie izraisa retāk nekā sarkanie āboli.
Vēl viena nianse - visus ābolus ir rūpīgi jānomazgā. Āboli, kuri mūsu veikalu plauktos nāk no ārzemēm ir pārklāti ar aizsargkārtu, kura nodrošina kārdinošu ābolu izskatu, paildzina uzglabāšanas laiku un… bojā mūsu veselību. Tāpēc no “glancēto” ābolu mizas labāk ir šķirties.
10 ābolu veselīgās īpašības:
1. Āboli pazemina kaitīgā holesterīna līmeni asinīs un aizkavē aterosklerozes attīstību.
2. Āboli normalizē gremošanas trakta darbību.
3. Āboli ir ieteicami vitamīnu deficīta gadījumā.
4. Āboli kopumā stiprina organismu.
5. Āboli ir ieteicami diabētiķiem.
6. Āboli normalizē vielmaiņu.
7. Āboli uzlabo smadzeņu darbību.
8. Āboli pasargā no onkoloģiskajām saslimšanām.
9. Āboliem ir dezinficējošas īpašības.
10. Āboli attīra organismu no šlakvielām un toksīniem.
Pagaidām nav komentāru.