Pirmie ēšanai paredzētie irbulīši parādījās pirms 3000 gadiem. Tos izgudroja Ķīnā. Pirmos irbulīšus izgatavoja no bambusa, un tie gan vairāk līdzinājās knaiblēm. Pirmsākumos tie bija paredzēti ērtākai ēdienu pagatavošanai. Ar knaiblēm bija ļoti ērti grozīt gaļas gabalus un izņemt ēdienu no trauka, neapdedzinot rokas. Pavārs ar knaiblēm izņemot karstu produkta gabalu no buljona, garšoja to, lai noteiktu tā gatavības pakāpi.
Ar šādām knaiblēm no karsta ūdens vai buljona tika izņemti gatavie produkti un ielikta jauna produktu porcija. Iesākumā kociņu garums bija 38 cm. Drīzumā ēšanai paredzēto irbulīšu garums saruka līdz 25 cm. Vēlāk šo tradīciju pārņēma arī citas tautas, tai skaitā japāņi. Japānā irbulīši ieguva nosaukumu ,,hasi,,.
Ēšanai karotes un dakšiņas nelieto ne tikai japāņi un ķīnieši, bet arī Vjetnamas un Korejas iedzīvotāji.
Ir saprotams, ka ar irbulīšiem var ēst gabalos sagatavotu maltīti. Taču kā tad ir ar zupu? Varbūt japāņi zupas neēd? Ēd gan, tikai ļoti savdabīgā veidā. Japānā zupas tiek pasniegtas augstās piālās. No sākuma ar irbulīšu palīdzību viņi izzvejo zupā peldošos gabaliņus, bet šķidrumu pēc tam izdzer.
Japāņi apgalvo, ka arī turpmāk negrasās ēst ar dakšiņu vai karoti. Viņi nevēlas mutē sajust metāla priekšmetus. Irbulīši ir izgatavoti no dabīga materiāla – koka. Starp citu, mūsu senči arī ēda ar koka karotēm. Varbūt tajā ir kāds noslēpums?
Pēc tradīcijas irbulīšus izgatavo no bambuka, cipreses, kļavas un plūmes koksnes. Hasi mēdz būt apaļi un kantaini. Tos apglezno, pārklāj ar laku un perlamutru. Skaisti izdekorētus irbulīšus nav kauns pasniegt kā dāvanu. Jaunlaulātie šādu dāvanu pieņem ar lielu prieku, jo irbulīši ir vienotības un nešķiramības simbols. Tradicionāli irbulīši tiek uzskatīti par katra pesonīgo priekšmetu. Tādēļ nav pieņemts tos dot citiem lietošanai. Šim nolūkam eksistē vienreizējās lietošanas hasi. Irbulīši tiek glabāti speciālos statīvos.
Austrumu valstu iedzīvotāji atšķiras no eiropiešiem ar tieksmi nepārtraukti pilnveidoties. Viņi jau sen bija pamanījuši, ka darbojoties ar irbulīšiem, rokās tiek stimulēti 40 dzīvībai svarīgi punkti. Šādi tiek trenēta pirkstu smalkā motorika, kas pozitīvi ietekmē cilvēka prāta attīstību Tiklīdz mazajiem japāņiem tiek nosvinēta viena gada jubileja, tā tos sāk apmācīt apieties ar irbulīšiem. Bērni, kuri šo meistarību apgūst jau agrā bērnībā, attīstās ātrāk par tiem saviem vienaudžiem, kuri ēd ar karoti un dakšiņu.
Japāņi viena gada laikā izlieto vairāk kā 30 miljardus irbulīšu. Lai saglabātu savus zaļos stādījumus, japāņi koksni irbulīšu izgatavošanai iepērk no Ķīnas un Krievijas.
Es domāju, ka ēšanai lietot irbulīšus būtu ieteicams cilvēkiem ar lielu apetīti. Padomājiet paši. Piepildīt muti ar karotes palīdzību ir daudz vieglāk, nekā ņemot talkā irbulīšus. Kamēr centīsieties ar irbulīšiem satvert nākošo ēdiena porciju, tikmēr iepriekšējo paspēsiet kārtīgi sakošļāt. Sāta sajūta iestājas pēc 15 – 20 minūtēm no maltītes sākuma. Cik daudz ēdiena pa šo laika sprīdi ir iespējams apēst? Daudz vairāk nekā nepieciešams mūsu organismam. Pie tam, atcerieties, ka kuņģim daudz vieglāk ir pārstrādāt sakošļātu barību.
Rakstu sagatavoja Daiga Maiga, speciāli recepšu portālam www.bonappetit.lv.Foto:gettyimages.com
Pagaidām nav komentāru.