Bieži vien sēnes kļūdaini tiek attiecinātas uz augu valsti, salīdzinot tās ar zālaugiem un sakņaugiem. Patiesībā tie ir maldi. Sēnes ir īpaši dzīvie organismi, kuri atrodas posmā starp floru un faunu. Tās tiek iedalītas atsevišķā grupā, vai pareizāk sakot – valstībā. Sēnēm ir ļoti daudz veidu, kurus var pētīt un izzināt bezgalīgi. Zinātnieki ir noteikuši, ka tikai 20% no visas sēņu populācijas ir uzturā lietojamās sēnes, kuru sastāvā ir cilvēka organismam vērtīgās vielas un mikroelementi, tādi kā: kālijs, selēns un niacīns. Sēņu ietekme uz cilvēka veselību līdz galam nav vēl izpētīta, un tās vēl joprojām ir vērienīgu zinātnisko pētījumu objekts.
Kādas vielas ir sēnēs?
Niacīns, vai nikotīnskābe ir svarīgs uztura elements ikvienam cilvēkam. Nikotīnskābes deficīts var izraisīt gremošanas sistēmas darbības traucējumus, smadzeņu darbības traucējumus, ādas audu izmaiņas un izraisīt tādu smagu slimību kā pelagra. Diennaktī cilvēka organismam kā minimums ir nepieciešami divdesmit miligrami nikotīnskābes. Turklāt nikotīnskābe regulē holesterīna līmeni, tāpēc šīs skābes iekļaušana uzturā ievērojami samazina asinsrites traucējumus, sabiezējušo asinsvadu dēļ, novērš sirds – asinsvadu slimības un vecuma plānprātību.
Vēl bez minētās nikotīnskābes sēnes ir bagātas ar D vitamīnu, kalciju varu, cinku un fosforu, kuriem ir liela nozīme cilvēka dzīvībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanā. Cinks regulē ogļūdeņražu daudzumu organismā, varš nodrošina normālu sirds darbību. Sēnēs ir daudz vitamīnu un skābju. Dažu sugu sēnes, piemēram, baravikas spēj izmainīt ļaundabīgo audzēju struktūru, tāpēc tās ir lielisks pretvēža profilaktikas līdzeklis.
Nepieciešamā kālija un selēna diennakts norma.
Speciālisti iesaka bērniem regulāri lietot 1700 miligramus kālija, bet pieaugušiem – 5000 miligramus. Kālijs nodrošina šķidrumu līdzsvaru organismā, tā nepietiekamība izraisa kaulu audu bojājumus un sirds darbības traucējumus. Kālijs samazina asinspiedienu, novērš galvas smadzeņu asinsvadu noārdīšanos un tam ir spazmolītiska iedarbība.
Selēns cilvēka organismam ir nepieciešams daudz mazākās devās – tikai 55 miligrami diennaktī. Selēna deficīts veicina šūnu novecošanos. Selēns un E vitamīns palīdz organismam pretoties kancerogēnām vielām.
Sēnes spēj palīdzēt cīņā ar lieko svaru un stabilizē imunitāti.
Sēnes jau sen ir slavenas ar savu antiseptisko un pretmikrobu iedarbību. Tās palīdz cilvēkam dziedināt ādas slimības, infekcijas, normalizē imūnsistēmas darbību. Palielinātais šķidruma daudzums sēnēs ļauj tās veiksmīgi izmantot dažādās notievēšanas metodikās un sasniegt jūtamus rezultātus.
Kam pirmām kārtām būtu jāēd sēnes?
Sēnes uzturā vajadzētu lietot cilvēkiem, kuri sirgst ar cukura diabētu, jo sēnēs ir minimāls cukura daudzums. Sēņu iekļaušana ēdienkartē labvēlīgi ietekmēs kopējo ogļūdeņražu līmeni asinīs. Pateicoties tam, ka sēnēs ir linolēnskābe, tās veicina piena dziedzeru veselību, profilaktiski stimulē sirds – asinsvadu sistēmu, neitralizē iekaisumus un atveseļo organisma audus.
Kam sēnes nevajadzētu lietot uzturā?
Pirmkārt ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lasot sēnes. Ja jums rodas kaut mazākās šaubas par kādu eksemplāru – vai tā ir ēdamā sēne, vai nē, tad labāk atstājiet to mežā. Sēnes nevajadzētu ēst cilvēkiem, kuriem ir traucēti vielmaiņas procesi un tiem, kuriem ir nieru saslimšanas, jo purīns, kas ir sēnēs, ķīmisko reakciju rezultātā var pārvērsties urīnskābē un kļūt par cēloni saslimšanai ar podagru.
Pagaidām nav komentāru.