Daudzi ir dzirdējuši par barbekjū. Visbiežāk mēs iedomājamies, ka barbekjū ir kaut kas līdzīgs šašliku baudīšanai brīvā dabā. Patiesībā vārdam ,,barbekjū,, ir divas nozīmes. Pirmkārt, ar šo vārdu tiek apzīmēts īpašs ēdienu pagatavošanas veids.
Parasti ēdiens tiek gatavots uz kvēlojošām oglēm ( var izmantot arī gāzes plīti ) zemā temperatūrā. Gatavošanai ir jābūt ilgstošai, vairāku stundu garumā. Šāds pagatavošanas veids iznīcina kolagēnus gaļas audos un visas sīkstās produkta stiegras padara mīkstas. Tādēļ visbiežāk šādā veidā gatavo veselus dzīvnieku kautķermeņus, vai arī lielos gabalos sadalītu gaļu.
Otrkārt, ar vārdu ,,barbekjū,, apzīmē atpūtas veidu. Kopā sanāk liels pulciņš atpūtnieku un kopā gatavo maltīti, iepriekš savā starpā sadalot pienākumus. Īpašu popularitāti barbekjū ir ieguvis Amerikā, Austrālijā, Kanādā un Jaunzēlandē. Katrā valstī barbekjū dēvē savādāk. Piemēram, Dienvidāfrikā lieto nosaukumu ,,Braai,, , bet Argentīnā – ,,Asado,,.
Vēsturiskas liecības norāda, ka pirmsākumos indiāņi dzīvnieku gaļu kaltēja saules staros. Rezultāts nebija no tiem labākajiem, jo uz kalstošo gaļu salidoja daudz mušu un dažādu kukaiņu. Tādu gaļu nebija iespējams lietot uzturā. Tad indiāņi izdomāja paņēmienu, pateicoties kuram bija iespējams mušas atgaiņāt no gaļas. Priekš tā bija nepieciešami ugunskura dūmi. Rezultātā indiāņi ieguva kūpinātu gaļu, kuru varēja daudz ilgāk uzglabāt. Reiz kāds indiānis gaļas gabalu uzvēra uz nolauzta koka zara un apcepa ugunī. Šāda cepta gaļa indiāņiem ļoti iegaršojās. Lūk, šādu gaļas pagatavošanas veidu indiāņi nosauca par ,,barbakoa,, , kas tulkojumā nozīmē ,,bedre svētajai ugunij,,.
Eksistē arī cita šī nosaukuma rašanās teorija. Tā vēsta, ka nosaukums ,,barbekjū,, ( barabicu ) cēlies no Karību salu Taīno tautas. Burtiskais tulkojums no šīs valodas nozīmē ,,svētā uguns bedre,,. Šis apzīmējums radies no gaļas pagatavošanas veida kad tika izrakta bedre, kurā ievietoja māla trauku ( tajā satecēja pilošā sula ). Pēc tam gaļu salika sagatavotā traukā, tad to pārklāja ar agaves lapām. Tad aizdedzināja ogles, uz kurām ēdiens tika ilgi sautēts.
Daudzas tautas un valstis ir mēģinājušas sev piedēvēt vārda ,,barbekjū,, izcelsmi. Piemēram, Francijas iedzīvotāji uzskata, ka ,,barbekjū,, ir radies no divu vārdu savienojuma ,,barbe a` queue,, ( no franču valodas tulkojot – no bārdas līdz astei,, ). Ilgo jūras ceļojumu periodos franči kuģos iekrāva daudz kazu un teļu. Ceļojumu laikā veselus šo dzīvnieku kautķermeņus cepa uz iesmiem, t.i., veselā veidā no bārdas līdz astei. Taču šo nosaukuma rašanos versiju vairākums zinātnieku noliedz.
Lielāku popularitāti termins ,,barbekjū,, ieguva pateicoties afro – amerikāņiem, kuri dzīvoja Amerikas dienvidos. Tajos laikos nēģeri bija vergu statusā. Vergu ēdienkartē galvenokārt ietilpa pupas un cūkgaļa. Protams, ka paši gardākie cūkgaļas gabali tika vergu saimniekiem. Pašiem vergiem tika atmestas ribas. Gaļa pie ribām ir sīkstāka un ar rupjākām šķiedrām. No tādas gaļas īpašu baudījumu un sātu neiegūsi. Tā nu nēģeri ribu pagatavošanai sāka pielietot barbekjū metodi. Šī paņēmiena rezultātā gaļa kļuva mīkstāka un sātīgāka. Pēc kāda laika arī plantāciju īpašnieki ļoti iecienīja šādi pagatavotu gaļu. Pat mūsdienās daudzos barbekjū restorānos priekšroku dod melnādainajiem šefpavāriem, kuriem ir ,,pitmaster,, statuss.
Tā pamazām Amerikā barbekjū kļuva par cilvēku dzīvesveidu. XVI gadsimta sākumā barbekjū pat kļuva par atsevišķu likumprojektu objektu. Piemēram, barbekjū pasākumu laikā bija aizliegts lietot šaujamieročus. Izskaidrot šādu aizliegumu nav iespējams, taču fakts paliek fakts. Visticamākais, šis aizliegums bija saistīts ar to, ka uz barbekjū pasākumu ieradās ļoti daudz cilvēku. Daudziem no tiem pie sāniem makstīs bija šaujamieroči. Protams, ka šādā pasākumā neiztika bez spirtotajiem dzērieniem. Tā pamazām barbekjū pārvērtās par jautru pasākumu, uz kuru sapulcējās radinieki, kaimiņi, draugi un paziņas.
Ir zināms arī šāds vēsturisks fakts : 1759, gadā Virdžīnijā ieradās mācītājs no Anglijas. Vēlāk par šo braucienu viņš rakstīja, ka vietējiem iedzīvotājiem ļoti patīk dejot, un vēl tiem patīk sapulcēties mežā, lai pagatavotu tur barbekjū.
Pašos berbekjū pirmsākumos produktus izvietoja uz restēm, un tad gatavoja virs oglēm. XVIII gadsimta vidū gaļu pirms gatavošanas sāka ieziest ar eļļas, sāls un ūdens maisījumu. Vēlāk tika izgudrotas dažādas mērces priekš barbekjū, kuru sastāvā bija sviests, vīns un kečups. Tā laika kečups atšķīrās no tā kečupa kādu mēs pazīstam šodien, jo to gatavoja no sēnēm un kastaņiem. Pēc grila – ēstuvju parādīšanās tika radītas dažādas marinādes gaļai. Šādā veidā ēstuvju īpašnieki centās piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu. Mērci, kuras pamatsastāvā ir tomāti, Amerikā izgudroja Ričards Deiviss 1978. gadā.
XX gadsimta vidū barbekjū jomā sākās jauns attīstības posms. Tas bija saistīts ar metinātāja Džordža Stīvena vārdu, kurš izgudroja sfērisko grila katlu. Pateicoties šim izgudrojumam, gatavošanas procesu varēja regulēt, un šī jaunā tehnoloģija sniedza iespēju dažādot ēdienkarti. Vēlāk parādījās arī gāzes un elektriskie barbekjū katli.
Barbekjū pagatavošana atšķiras no gatavošanas uz grila, jo barbekjū gaļa tiek gatavota speciālā barbekjū katlā zemā temperatūrā, 100 grādos pēc Celsija. Barbekjū gatavošanas procesam ir nepieciešamas vismaz 12 stundas. Šajā procesā pats galvenais ir zema temperatūra un lēns process. Barbekjū gatavošanas procesā no gaļas iztek visi liekie tauki. Tādēļ šādi pagatavots ēdiens tiek uzskatīts par veselīgu. Barbekjū pagatavošanai izmanto tikai koka ogles. Tās parasti aizdedzina 30 min pirms gatavošanas sākuma. Ja vēlaties iegūt papildus aromātu, tad pievienojiet oglēm rozmarīnu.
Pagaidām nav komentāru.