Mūsdienas ir vēl neredzēti plaša pārtikas produktu klāsta laiks. Lielveikalu produktu plauktos ar grūtībām var izvietot visu, lai arī ne visai veselīgo, toties garšīgo produktu sortimentu. Mums tiek piedāvātas neredzētas delikateses un eksotiski augļi. Taču zinātnieku prognozes nevieš optimismu.
Eksperti jau tuvākajā nākotnē, apmēram 2020. gadā, prognozē globālu pārtikas produktu krīzi. Par tās cēloni kļūs liela mēroga klimatiskās izmaiņas uz mūsu planētas, kuru rezultātā auglīgās lauksaimniecības zemes pārvērtīsies tuksnesī.
Tiesa ne visi zinātnieki šos tuvojošos draudus uzskata par tik nenovēršamiem. Piemēram, Arnolds van Heiss jau tagad cenšas rast problēmas risinājumu, pētot iespējas nākotnes cilvēkiem izmantot savā uzturā . . . kukaiņus. Un viņš ir augstās domās par perspektīvām mūsu pierasto ēdienkarti papildināt ar pašas izplatītākās dzīvo būtņu klases pārstāvjiem.
Holandes profesoram šo ideju ieviest plašās tautas masās palīdz šef – pavārs Henks van Gurps, kurš izstrādā dažādas kukaiņu ēdienu receptes.
Šef – pavārs organizē meistarklases, kurās interesentiem māca šo dīvaino ēdienu gatavošanu. Taču pats interesantākais ir nevis gatavošanas process, bet gan tam sekojošā delikatešu degustācija.
Holandiešu zinātnieka ideja pārvietot dažādas vabolītes un zirneklīšus no delikatešu kategorijas priekš asu izjūtu cienītājiem uz populāru ikdienas ēdienu kategoriju nebūt nav bez pamata. Par to, ka kukaiņi var kalpot kā pilnvērtīgs olbaltumvielu un mikroelementu avots, kas tik ļoti ir nepieciešami cilvēkam, jau stāstīja angļu ceļotājs Vinsents Holts. Savā grāmatā ,,Kāpēc gan mums neēst kukaiņus?,, ( 1885.g. ) viņš lasītājiem ieteica dažādot parasto ēdienkarti ar vabolēm, kāpuriem un taureņiem.
Un patiešām, kāpēc gan nē? Lūk aptuvenais olbaltumvielu un tauku sastāvs dažādu ēdamo kukaiņu sugās ( uz 100g ) : mēslu vabolēm – 17,2 g un 3,8 g, dzīvos kāpuros – 14,2 g un 1,2 g, sienāžos – 20,6 g un 6,1 g, termītos – 14,2 g un 2,2 g, bitēs 13,4 g un 1,4 g. Salīdzinājumam – 100 g liellopu gaļas satur 23,5 g olbaltumvielu un 21,2 g tauku.
Par labu ēdienkartei no kukaiņiem runā arī fakts, ka vēl bez lieliskā olbaltumvielu un tauku līdzsvara ēdieni, kas pagatavoti no kukaiņiem, satur hitīnu. Viena no daudzajām hitīna veselīgajām īpašībām ir palīdzība organisma attīrīšanā. Hitīns ir pamatviela hitozāna ražošanā, kas ir daudzu svara samazinošo līdzekļu sastāvdaļa. Hitozānam piemīt vēl daudz citu vērtīgu īpašību, taču atgriezīsimies pie mūsu kukaiņiem.
Tie ir tik veselīgi, ka japāņu zinātnieki 2010. gada kosmiskās telpas izpētes kongresā, kas notika Brēmenē, pozicionēja jaunu kosmonautu ēdienkarti. Šajā ēdienkartē, kā jau jūs noteikti nojautāt, ir iekļauti kukaiņi.
Starp citu, vairumam Eiropas vai, piemēram, Anglijas iedzīvotājiem piemītošo riebumu, ieraugot ceptus kāpurus vai saldējumu ar skudrām, nekādi neizprot daudzu Āzijas, Āfrikas valstu un Austrālijas pamatiedzīvotāji. Viņiem šādi ēdieni ir vienkārši vēl viena iespēja iestiprināties. Apmēram simts valstīs kukaiņu ēšana nav nekas neparasts.
Taizemē, piemēram, ar kukaiņu audzēšanu jau nodarbojas ražošanas apjomiem cienīgos apmēros. Šī nodarbe prasa mazāk ieguldījumu un darba nekā cūku vai vistu audzēšana. Nav nepieciešamas tik lielas platības, un arī ēd kukaiņi daudz mazāk. Dažas prognozes liecina, ka tieši šādas kukaiņu fermas drīzumā kļūs par galvenajām pārtikas ražotājām šajā valstī.
Nu, un ko mēs? Zinātnei ir zināmas apmēram miljons kukaiņu sugu. Nezināmo sugu, pēc dažu zinātnieku domām, ir vēl vairāk. No miljona sugu ēdamo kukaiņu sugas ir 1400. Arī tas ir daudz. Vai tiešām tādēļ, ka šāda barība mums ir nepierasta un tādēļ, ka mūsos ir liela deva riebuma, šis, uz doto brīdi, neizsmeļamais barības vielu avots nav priekš mums?
Ja jau šādas pārtikas veselīgās īpašības ir acīmredzamas… Eiropas valstīs ir daudzi restorāni, kuros specializējas tikai šādu delikatešu gatavošanā. Šo restorānu apmeklēšana ir kļuvusi par modes lietu. Pirmajā reizē parasti izvēlas ēdienus, kuros kukaiņus izmanto pildījumam, lai nepieredzējušu kukaiņu ēdāju acis tos neredzētu. Ir taču vieglāk mutē ielikt circeni šokolādes glazūrā nekā ceptu tarakānu.
Rakstu sagatavoja Daiga Maiga, speciāli recepšu portālam www.bonappetit.lv.Foto:gettyimages.com
Pagaidām nav komentāru.