Gaļas ēdieni

Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka vistas pieradināšana sākusies Dienvidaustrumāzijā - Taizemē un Vjetnamā. Tas noticis pirms vairāk kā 10 000 gadiem. Pirms 5000 gadiem mājas vista sasniedza Eiropu - Seno Grieķiju, Rumāniju, Turciju un Ukrainu. Taču šādu vistu spārniņu pagatavošanas recepti tajos laikos vēl nezināja.

Dietologi un uztura speciālisti iesaka pamatā no gaļas produktiem izvēlēties tieši vistas gaļu, jo vistas gaļā ir maz tauku, bet daudz olbaltumvielu. Turklāt, vistas gaļā ir tādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas kā kālijs, kalcijs, dzelzs, kobalts, cinks, fosfors un citas. Un galvenais, vistas gaļas pagatavošanas veidi un variācijas ir pietiekami plašas! Piedāvājam vēl vienu recepti.

Viduslaiku Rietumeiropā maizes veidi parasti tika nosaukti tā sabiedrības slāņa vārdā, kura pārstāvji parasti patērēja šo maizes veidu. Bija „bruņinieku maize”, „sulaiņu maize”, „tiesnešu maize”, „amatnieku maize” u. c. Taču šobrīd iedalīt ēdienu šādās kategorijās būtu pagrūti. Jebkuras sabiedrības slāņa pārstāvis neatteiksies nobaudīt aromatisku un gardu sendviču.

Kāpēc tieši "viltotais"? Domājam, ka skaidru atbildi sniegt nevarēs neviens. Ir minējumi un arī 20-30-to gadu pavārgramatās atrodamas dažādas "Viltotā zaķa" pagatavošanas versijas, taču skaidrojuma par nosaukumu nevienā no tām nav. Tad nu samierināsimies ar tradicionālo skaidrojumu - ēdiena pagatavošanā tiek izmantota liellopu, nevis zaķa gaļa un pasniedzot tas netieši tiek paziņots. :) Katrā ziņā, tas ir garšīgi!

Aizvien vairāk cilvēku savā ēdienkartē iekļauj tieši medījumu gaļu, jo ir zināms, lopiņš audzis brīvā dabā, sev ierastā vidē. Vienīgi, vēlamies atgādināt, lietojiet uzturā tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski apstrādātu gaļu!

Vistas gaļa ir laba tiem, kuri ievēro diētu, jo tajā ir mazāk tauku, nekā citās gaļās un tā satur līdz 25% vairāk olbaltumvielu. Dietologi atzinuši, ka tieši šī gaļa ir cilvēka organismam nepieciešamo uzturvielu avots.

Kebabu uzskata par tipisku turku ēdienu. Kebaba gatavošanas pirmsākumi meklējami viduslaiku Osmānijas impērijas armijā, kuras karagājienos karavīri uz saviem zobeniem uzdūra gaļas gabalus un cepa ugunskuros. Tomēr, vēstures avotos atrodamas liecības tam, ka šāds gaļas pagatavošanas veids bijis populārs arī pirms turku ienākšanas Bizantijā.

Esat nolēmuši baudīt burgeru? Pirms ēšanas uz šķivja to nedaudz piespiediet (saplaciniet). Tas vajadzīgs ne tikai, lai to varētu ievietot mutē, bet arī, lai kotletē esošā sula bagātinātu pārējās sastāvdaļas. Un vēl! Nebaidieties kost lielus gabalus un vajadzības gadījumā nolaizīt pirkstus - tā taču garšīgāk!

Šī ēdiena dzimtene ir Grieķija. Šādā veidā gatavoja Souvlaki vairāk kā 2,5 tūkstošus gadu atpakaļ vēl senajā Grieķijā. Galvenā Souvlaki sastāvdaļa ir marinēta grilēta gaļa, kas tiek pasniegta ar siltu pitu, Fetu un dārzeņiem. Tradicionāli gatavojot Souvlaki tiek izmantota jēra, liellopa, vistas un dažreiz zobenszivs gaļa. Mēs izmantojām strausa fileju. Rekomendējam!

Strausa sarkanā gaļa pēc dietologu uzskatiem ir visliesākā, satur lielu olbaltumvielu skaitu un tādus mikroelementus kā mangāns, kālijs un fosfors. Strausu fileja satur minimālu tauku daudzumu, apmēram 1,2%, bet tomēr garša strausu gaļai ir ļoti delikāta. Nogaršojiet!

Pastāv uzskats, ka jo vairāk strauss savas dzīves laikā ir skrējis, jo tā gaļa ir maigāka. Strausu gaļa ir diētisks produkts. Tauku un holesterīnu saturs tajā ir gandrīz divas reizes mazāks, nekā liellopu gaļā, cūkgaļā vai vistas gaļā. Nogaršojiet.

Viss ģeniālais ir vienkāršs! Un šī recepte šo teicienu atteisno pilnībā. Šādi marinetu gaļu variet pagatavot gan mājās uz plīts, gan pir dabas krūts, uz grila. Un pacienājiet draugus, tie noteikti novertēs jūsu kulinārijas prasmes!

Vīnes šnicele (vācu val.Wiener Schnitzel) — viens no populārākiem Austrijas virtuves ēdieniem. Tas ir diezgan plāns teļa gaļas (retāk cūkgaļas) gabals taureņa formā, panēts miltos, olā, rīvmaizē un cepts sviestā. Pirmo reizi "vīnes šnicele" minēta kādā 1884.gada pavārgrāmatā.

Baklažāni ir tomātu radinieki, abi pieder pie nakteņu dzimtas. Vispopulārkais baklažānu izmantošanas veids pasaulē ir cepts baklažāns ar pildījumu. Kā interesantu faktu par baklažānu var minēt to, ka baklažānā ir vislielākais nikotīna saturs no visiem zināmajiem ēdamajiem dārzeņiem (0,01mg uz 100g), tādēļ atmetot smēķēšanu trūkstošo nikotīna devu var iegūt ēdot baklažānus. :) /augli.lv/