"Tīģerīši". Cīsiņi bērniem?
Desām un desiņām ir sena vēsture. Pirmā informācija par cīsiņu priekštečiem atrodama gandrīz divus tūkstošus gadu senā vēsturē. Iespējams, tajos laikos desas un cīsiņi vēl nebija ieņēmuši tās formas un veidus, kādus mēs tos redzam šodien. Skaidrs, ka arī desu daudzveidība bija krietni mazāka par šodien pieejamo.Tomēr desas bija.
Pēdējo gadsimtu laikā desas ir kļuvušas par vienu no iecienītākajiem un biežāk lietojamajiem produktiem. Pirmā reize kad tiek pieminēts desai līdzīgs produkts ir sengrieķu lugā "Orya", kas tikusi sarakstīta vairāk kā 500 gadus pirms mūsu ēras. Vēlāk, šis vārds diezgan bieži sastopams grieķu rakstos.
Romas katolicisma ziedu laikos desas kļūst par vienu no iecienītākajiem produktiem ticīgo vidū. Desiņas lieto lielos daudzumos, īpaši svētku mielastu laikā.
Romas katolicisma ziedu laikos desas kļūst par vienu no iecienītākajiem produktiem ticīgo vidū. Desiņas lieto lielos daudzumos, īpaši svētku mielastu laikā.
Mūsdienu vārds "desa" (sausage) ir atvasināts no latīņu vārda "salsus", kas tulkojumā nozīmē "sāļš". Iespējams, senos laikos, šis jēdziens tika izprasts plašāk un apzīmēja ne tikai desas. Mūsuprāt, ar šo vārdu apzīmēja visu sāļo vai vienkārši gaļas sagatavošanu uzglabāšanai. Tajos laikos nebija iespējams uzglabāt gaļu ledusskapī un desu gatavošanas procesā izmantot sāli - bija veids, kā saglabāt produktu.
Gadsimtiem ejot cilvēki arvien vairāk pilnveidoja desu pagatavošanas procesu. Atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, dažādās pasaules daļās tika dažādotas arī desu gatavošanas receptes, kuras piemērotas konkrētam reģionam.
Vēsākiem reģioniem, kur gaļu var uzglabāt ilgāk, vairāk piemērotas izrādījās vārītās desas. Lai saglabātu desas ilgākā laika posmā, tās tika sālītas un kūpinātas.
Dienvidu reģionos Eiropā un Āzijā gatavoja sausās desas (dry sausage) - desu bez papildus apstrādes kaltēja saulē. Šīs metodes sagatavošanas piemērs varētu būt basturma un sudžuks. Tiek uzskatīts, ka klejotāji Āzijas stepēs šīs sausās desas glabāja maisos zem sedliem, kur arī tika īstenots pēdējais posms šī produkta gatavošanas procesā. Izkaltētā gaļa ieguva konkrētu veidolu. Tagad šo produktu forma vairāk gan kalpo kā cieņas apliecinājums tradīcijām.
Laika gaitā cilvēki no dažādām pilsētām sāka izdomāt savas receptes, piešķirot tām atmiņā paliekošos nosaukumus. Tā pārādijās Vīnes cīsiņi, Itāļu, Angļu, Kamberlendas... Un tikai Bavārijas pilsētiņā Gasseldorfā dižojas piemineklis tautietim Johanam Georgam Laneram. Tiek uzskatīts, ka tieši viņš izgudrojis cīsiņus. Monuments tika atklāts pa godu 225-ajai Lanera gadadienai. Naudu šim piemineklim saziedoja 500 pilsētiņas iedzīvotāji. Uz monumenta nostiprināta tāfele ar Vīnes cīsiņu vēsturi. 1804. gadā Laners pārcēlās no Frankfurtes, kur apguva miesnieka profesiju, uz Vīni, kur arī atvēra maziņu bodīti. Gadu vēlāk Laners prezentēja pircējiem savu izgudrojumu - cīsiņu, ko arī nosauca par "frankfurtes' vai "vīnes'.
Dienvidu reģionos Eiropā un Āzijā gatavoja sausās desas (dry sausage) - desu bez papildus apstrādes kaltēja saulē. Šīs metodes sagatavošanas piemērs varētu būt basturma un sudžuks. Tiek uzskatīts, ka klejotāji Āzijas stepēs šīs sausās desas glabāja maisos zem sedliem, kur arī tika īstenots pēdējais posms šī produkta gatavošanas procesā. Izkaltētā gaļa ieguva konkrētu veidolu. Tagad šo produktu forma vairāk gan kalpo kā cieņas apliecinājums tradīcijām.
Laika gaitā cilvēki no dažādām pilsētām sāka izdomāt savas receptes, piešķirot tām atmiņā paliekošos nosaukumus. Tā pārādijās Vīnes cīsiņi, Itāļu, Angļu, Kamberlendas... Un tikai Bavārijas pilsētiņā Gasseldorfā dižojas piemineklis tautietim Johanam Georgam Laneram. Tiek uzskatīts, ka tieši viņš izgudrojis cīsiņus. Monuments tika atklāts pa godu 225-ajai Lanera gadadienai. Naudu šim piemineklim saziedoja 500 pilsētiņas iedzīvotāji. Uz monumenta nostiprināta tāfele ar Vīnes cīsiņu vēsturi. 1804. gadā Laners pārcēlās no Frankfurtes, kur apguva miesnieka profesiju, uz Vīni, kur arī atvēra maziņu bodīti. Gadu vēlāk Laners prezentēja pircējiem savu izgudrojumu - cīsiņu, ko arī nosauca par "frankfurtes' vai "vīnes'.
Bet nu veikalos ir parādījušies gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Nākotne "Tīģerīši". Tie tiek reklamēti visur un esot īpaši domāti mazajiem gardēžiem. Tad nu arī mēs nedrīkstējām stāvēt malā un "Melu detektora" testam iegādājāmies vienu šo cīsiņu (310 grami) iepakojumu.
Jestrā dziesmiņa par strīpainīšiem aizrauj mazos kārumniekus un īpaši neko nosodāmu par pašu džinglu mēs sacīt nevēlamies. Arī iepakojums ir gana krāsains un jautrs.
Ja reiz šis produkts domāts tieši bērniem, tad jau ražotājs būs izticis bez kaitīgajām krāsvielām un piedevām, bet tā tomēr nav! Pieļaujam, ka ražotājs ņēmis vērā rūpīgo vecāku vēlmi sīki un smalki izlasīt uz iepakojuma rakstīto un dažu īpaši kaitīgo E-vielu numurus vecāki jau zin un patur atmiņā, uz iepakojuma noradīti pilni bagātinataju nosaukumi, neizmantojot saīsinājumus "E". Izlasot uz iepakojuma ražotāja norādīto informāciju papētījām to īpaši rūpīgi. Izmantojām vietnē evielas.lv atrodamo informāciju sākām šaubīties - vai šo īpaši bērniem domāto produktu maz vajadzētu mazajiem ēdājiem celt galdā? Sastāvā uzrādīti arī nātrija askorbāts (E-301) un nātrija eritorbāts (E-316), kuri bērnu veselībai nekaitē. Lasīt vairāk par E-301. Lasīt vairāk par E-316.
Tomēr uz iepakojuma atrodami arī tādi piedevu nosaukumi, kuriem bērnu uzturā būt nevajadzētu!
Ražotājs uzrāda, ka cīsiņos izmantots Nātrija nitrīts (E-250) konservants, kurš papildus konservējošajām funkcijām palīdz saglabāt sārtu gaļas krāsu. Par šī kancerogēna ietekmi uz veselību vairāk lasīt - E-250. Produktus, kuri satur šo kancerogēnu, neiesaka lietot pat grūtniecēm! Nātrija acetāts, etiķskābes nātrija sāls (E-262) - par šo pārtikas piedevu minēts "Nelietot bērniem līdz sešu gadu vecumam. Palielina ķermeņa sāļu daudzumu, grūtniecēm nav ieteicams, ja bērnu baro ar krūti". E-262. Domājam, ka vairs nav vērts iedziļināties šī produkta garšas īpašībās, jo lai nu kā, saviem bērniem šos jautros cīsiņus galdā necelsim.
Jestrā dziesmiņa par strīpainīšiem aizrauj mazos kārumniekus un īpaši neko nosodāmu par pašu džinglu mēs sacīt nevēlamies. Arī iepakojums ir gana krāsains un jautrs.
Ja reiz šis produkts domāts tieši bērniem, tad jau ražotājs būs izticis bez kaitīgajām krāsvielām un piedevām, bet tā tomēr nav! Pieļaujam, ka ražotājs ņēmis vērā rūpīgo vecāku vēlmi sīki un smalki izlasīt uz iepakojuma rakstīto un dažu īpaši kaitīgo E-vielu numurus vecāki jau zin un patur atmiņā, uz iepakojuma noradīti pilni bagātinataju nosaukumi, neizmantojot saīsinājumus "E". Izlasot uz iepakojuma ražotāja norādīto informāciju papētījām to īpaši rūpīgi. Izmantojām vietnē evielas.lv atrodamo informāciju sākām šaubīties - vai šo īpaši bērniem domāto produktu maz vajadzētu mazajiem ēdājiem celt galdā? Sastāvā uzrādīti arī nātrija askorbāts (E-301) un nātrija eritorbāts (E-316), kuri bērnu veselībai nekaitē. Lasīt vairāk par E-301. Lasīt vairāk par E-316.
Tomēr uz iepakojuma atrodami arī tādi piedevu nosaukumi, kuriem bērnu uzturā būt nevajadzētu!
Ražotājs uzrāda, ka cīsiņos izmantots Nātrija nitrīts (E-250) konservants, kurš papildus konservējošajām funkcijām palīdz saglabāt sārtu gaļas krāsu. Par šī kancerogēna ietekmi uz veselību vairāk lasīt - E-250. Produktus, kuri satur šo kancerogēnu, neiesaka lietot pat grūtniecēm! Nātrija acetāts, etiķskābes nātrija sāls (E-262) - par šo pārtikas piedevu minēts "Nelietot bērniem līdz sešu gadu vecumam. Palielina ķermeņa sāļu daudzumu, grūtniecēm nav ieteicams, ja bērnu baro ar krūti". E-262. Domājam, ka vairs nav vērts iedziļināties šī produkta garšas īpašībās, jo lai nu kā, saviem bērniem šos jautros cīsiņus galdā necelsim.
Paliekam pie pārliecības, ja produktu prezentē kā produktu, kuru radot tiek īpaši piedomāts par bērniem, tad to vajadzētu darīt ar pilnu atbildību un paredzot sekas! Šim produktam dēļ E-250 un E-262 piedevām nepiešķiram nevienu zvaigzni.
Raksta tapšanā izmantota informācija kura norādīta uz produkta iepakojuma. Informācija par piedevu ietekmi uz veselību iegūta vietnē www.evielas.lv Rakstam ir informatīvs saturs.
