Ko bauda svētkos citās valstīs?
Ziemassvētki un Jaunais gads iespējams ir skaistākie svētki - tie tiek īpaši gaidīti un atzīmē tos visi, bez izņēmuma! Katra tauta šiem svētkiem piešķir savu īpašo nozīmi, kas arī izpaužas kulinārajās tradīcijās. Zinot, ko pasniedz galdā svētku reizēs var daudz uzzināt par konkrētās tautas mentalitāti.
Pēc japāņu domām jaungada galdā obligāti jābūt jūras kāpostiem - tie simbolizē prieku, ceptiem kastaņiem, kas sniedzot veiksmi, pupām un zirņiem - tie dod veselību, vārītām zivīm - tās simbolizē mieru, siļķu ikri - laimīgu ģimeni un daudz bērnu. Jaungada vakars parasti norit klusi un mierīgi, kas arī raksturo šo tautu.
Franču jaungada un Ziemassvētku galdā obligāti jābūt tītaram - ceptam krāsnī vai sautētam vīnā. Šajās dienās franči sevi lutina ar fuagrā (pastēte no zosu aknām), austerēm (svaigas, ceptas, marinētas), dažādiem sieriem un piedzer klāt šampanieti vai baltvīnu. Desertā pasniedz īpašu ruleti " Ziemassvētku pagale".
Austrijā, gluži pretēji, pastāv uzskats, ka Ziemassvētku galdā nekādā gadījumā nedrīkst pasniegt putnu gaļu, jo laime varot aizlidot. Austrieši ceļ galdā maizi, kura simbolizē ģimenes un dzimtas apvienojumu. Obligāti tiek cepti pīrāgi ar dažādiem pildījumiem - sāļiem, saldiem, skābiem ar kopējo nosaukumu Krapfen. Kā arī ābolu strūdeli. Ziemassvētku vakariņās var pasniegt tradicionālu putru Bachlkoch, kuru pasniedz ar medu, stipru buljonu Mettensuppe, desas, cūkgaļu un liellopu gaļu ar mārrutkiem un štovētiem kāpostiem, vīnes šniceli un karpu.
Spānijā un Portugālē kopš seniem laikiem par pārpilnības un laimīgas ģimenes simbolu tiek uzskatīts vīnogulājs. Tāpēc šo valstu iedzīvotāji pusnaktī apēd 12 vīnogas un ar katru apēstu vīnogu iedomājas vēlēšanos. Spānija ir gaļēdāju zeme, tāpēc galdi vai lūzt no gaļas ēdieniem: piena sivēns, cepts jērs,tītars, kūpinātas desas un šķiņķis. Ļoti aktuāli ir arī tradiconālie ziemassvētku cepumi.
Vīnogas, riekstus, lēcas pasniedz Jaungada vakariņās kā veselības un labklājības simbolu Itālijā. No gaļas ēdieniem te gatavo cūkas cisku (dzampone) – to vāra maisā no cūkas ādas un cūkas gaļas desas (kotekino), ko vāra vismaz 2 stundas. Un slavenais panettone-kuličs, kuru šodien gatavo pēc 500 gadu senas receptūras. Pirms pieciem gadiem itāļi ir patentējuši šo marku un tagad neatkāpjas ne par milimetru no oriģinālas receptūras.
Polijā un Ukrainā Ziemassvētkos pasniedz 12 ēdienus. Tradicionāli pasniedz zivju ēdienus (pildītu karpu ar griķiem), sēņu zupu ar klimpām vai boršcu, saldajā - dažādi miltu izstrādājumi.
Vācijā plaši svin tieši Ziemassvētkus, tur pretī Jauno gadu cenšas atzīmēt ārpus mājas, restorānos vai kādā klubā ar draugiem. Vecgada vakarā tradiconāli pasniedz ceptu karpu vai marinētu siļķi. Ziemassvētkos pasniedz zosi ar āboliem vai cūkgaļu ar štovētiem kāpostiem. Jaungada naktī pasniedz trauku, bagātīgi dekorētu ar āboliem, riekstiem, rozīniem un pīrāgiem. To simboliskā nozīme ir sekojoša -- abols simbolizē labumu un ļaunumu, rieksti ar cieto čaulu un garšīgo vidu simbolizē dzīves grūtības.
Lielbritānijā par tradicionālu Ziemassvētku ēdienu tiek uzskatīts pudiņš un pildīts tītars ar dārzeņiem un ērkšķogu mērci. Pudiņu gatavo no maizes drupačām,miltiem, speķi, rozīnēm, riekstiem, olām un dažādām garšvielām. Pudiņu pārlej ar rumu, aizdedzina un pasniedz un uzreiz pasniedz. Skotijā, Īrijā un Velsā Ziemassvētku vakariņās pasniedz ceptu cūkgaļu vai jēru, ceptu zosi un asinsdesu. Dzer viskiju vai šeriju.
Par Amerikas tradiconālu ēdienu tiek uzskatīts pildīts tītars. Tītaru pilda ar maizi, sieru, kaltētam plūmēm, āboliem, kāpostiem, sēnēm. Klāt pasniedz kartupeļu biezputru, briseles kāpostus vai brokkoļus. Ļoti bieži klāt pasniedz arī dzērveņu mērci. No dzērieniem gatavo ziemassvētku kokteili egg-nog, kas tiek gatavots no piena un jēlām olām. Cep arī īpašu Ziemassvētku maizi, to piesūcina ar viskiju, rumu vai brendiju. Starp citu, pateicoties spirtam tāda maize var glabāties ilgus gadus. Tā vienā Mičigānas štata gimenē glabāja šādu maizi no 1878 gada kā relikviju - to apēda 2003. gadā kādā vakara šova tiešraidē.
Holandē par galveniem jaungada ēdieniem tiek uzskatītas sāļās pupas, trusis, briedis un citi medījumi. Nīderlandē un Beļģijā cep dažādus cepumus kerstrans, vafeles, maizi. Beļģijā ir tradīcija - kas apēdīs Ziemassvētku vakarā 12 dažādus pīrāgus, tas būs laimīgs nākamos 12 mēnešus. Holandē eksistē jaungada dzēriens "Slem" , to vāra no karsta piena, pievienojot tēju, cukuru, kanēli, citronu miziņu, krustnagliņas un muskatriekstu. Beļģijā Ziemassvētkos pasniedz teļa gaļas desu ar trifelēm, kuiļa gaļu, Luksemburgā - asins desu, ābolus un vietējo dzirkstošo vīnu.
Ziemassvētku vakariņās Ungārijā psniedz nūdeles vai klimpas ar magonēm, pupiņas ar sviestu (lai nākamgad būtu vairāk naudas), biezpiena plācenīšus, saldos mīklas izstrādājumus, visbiežāk ar magonēm. Vakariņas beidzas ar kāpostu, retāk pupiņu zupu.
Somijā pasniedz vinegretu ar siļķi, rāceņu sacepumu, dažādus karstos gaļas ēdienus un cepumus līdzīgus piparkūkām.
Norvēģijā un Dānijā vakariņās pasniedz tradicionālu Ziemassvētku zoss cepeti ar āboliem un plūmēm, rīsu pudiņu (norv. - risengryngrot, dāņu - risengryngrоd). Obligāti svētku galdā ir kabači, sautēti kartupeļi, ābolu pīrāgs, auģli un rieksti sīrupā. Svētku galda vidū ļoti bieži liek pildītu mēli vai pildītu cūkas galvu ar krāsainu uzrakstu "Priecīgi Ziemassvētki". Gandrīz uz katra galda ir arī zivju ēdieni - īpaši gatavota ziemassvētku menca. To vispirms kaltē, pēc tam ilgi mērcē līdz tā sasniedz želejveida konsistenci. Arī miklas izstrādājumi pārsteidz ar savu dažādību un fantāzijas lidojumu - maize un cepumi dažādu dzīvnieku formā, 14 veidi dažādu kūciņu - katrai dienai pa vienam veidam, bet desertā - Ziemassvētku torte.
Un kas galdā šajos svētkos būs jums?
Norvēģijā un Dānijā vakariņās pasniedz tradicionālu Ziemassvētku zoss cepeti ar āboliem un plūmēm, rīsu pudiņu (norv. - risengryngrot, dāņu - risengryngrоd). Obligāti svētku galdā ir kabači, sautēti kartupeļi, ābolu pīrāgs, auģli un rieksti sīrupā. Svētku galda vidū ļoti bieži liek pildītu mēli vai pildītu cūkas galvu ar krāsainu uzrakstu "Priecīgi Ziemassvētki". Gandrīz uz katra galda ir arī zivju ēdieni - īpaši gatavota ziemassvētku menca. To vispirms kaltē, pēc tam ilgi mērcē līdz tā sasniedz želejveida konsistenci. Arī miklas izstrādājumi pārsteidz ar savu dažādību un fantāzijas lidojumu - maize un cepumi dažādu dzīvnieku formā, 14 veidi dažādu kūciņu - katrai dienai pa vienam veidam, bet desertā - Ziemassvētku torte.
Un kas galdā šajos svētkos būs jums?
Foto:stockfood.com