Kāda tad ir saldējuma izcelsme? Variācijas ir
daudz un dažādas. Saldējuma pagatavošanas
noslēpumu uz Itāliju esot atvedis ceļotājs
Marko Polo, atgriežoties no Ķīnas. Ķīnieši jau
senos laikos esot atklājuši, kā vasarā
pagatavot ledu. Citi apgalvo, ka nevis ķīnieši,
bet pats Romas imperators Nerons esot sūtījis
vergus kalnos pēc tīra sniega un ledus, lai
saldētu sulas. Tāds esot bijis pirmais
saldējums. Vēl atrodami stāsti, kā cilvēki
tecinājuši kļavu sulas, iztvaicējuši sīrupu
un to pa nakti izlikuši sniegā lai sasalst.
Katrā ziņā droši varam apgalvot, ka lielākais
vairums no planētas zeme iedzīvotajiem kaut
reizi ir baudījuši šo auksto desertu.
Apskatot veikala vitrīnās izliktos saldējumus uzmanību pievērsa īpaši skaisti noformēti “Mājas”
saldējumi. Vēl ar tik skanīgu piebildi - “Latvijas Leģendas”.
Jāpiebilst, kaut-kas īsteni nacionāls, dziļi
latvisks un saprotams latviešu mentalitātei
tajā ir - tik tuva latvieša sirdij ainava ar vējdzirnavām, guļbaļķu mājiņām ar niedru jumtiem,
latviešu ornamenti un saktas.
Nolēmām atbalstīt vietējos ražotājus un
iegādājāmies visus trīs saldējumus - “Rupjmaizes kārtojums”, “Ābolkūka kanēļa” un “Konfekte
Gotiņa”.
Pārsteigums mūs sagaidīja jau
iznākot no veikala un izpētot iepakojumu sīkāk. Kārtējo reizi mūsu brāļi lietuvieši izrādijās
fiksāki
par vietējiem ražotājiem. Saldējumi ražoti Lietuvā,
UAB “Ingman ledai”. Varētu jau būt, ka šis ir kārtējais akmens mūsu nodokļu sistēmas dārziņā
un Lietuvā ražot Latvijas Leģendas ir izdevīgāk.
Bet lai jau politika paliek Pana Klekša ziņā,
mēs vairāk par produktu ))))
Pats saldējums bez iepakojuma ne tuvu neizskatās
tāds, kā uz iepakojuma - diezgan pabružāts, ar ledus gabaliņiem, kas liecina par nepareizu
uzglabāšanu. Arī krāsas ziņā - ābolkūkas
saldējums nav ābolu-zaļš, kā tas parādīts uz
iepakojuma, rupjmaizes saldējums nemaz nav rozā
krāsā. Tikai Gotiņas saldējums vizuāli atbilst
solītajam.
Kā vienu no plusiem varam minēt dabīgo piena garšu
- uz iepakojuma ir norāde “Krējuma saldējums”. Un izgaršojot - neradās pamats rakstītam neticēt.
Garšas ziņā “Ābolkūkas kanēļa” saldējums ir ar
izteiktu kanēļa toni.
“Rupjmaizes kārtojums” diezgan attāli atgādina
populāro desertu. Saldējums satur krikumiņus, kas , iespējams, ir maizes drupačas. Īpašu prieku rada
dzērveņu ievārījums, kas dod patīkamu skābumu.
“Konfekte Gotiņa” no šīs trijotnes izrādijās visneveiksmīgākais garšas ziņā. Saldējums ir vienkārši salds, bez kādas īpašas garšas ar
pildījumu, kas diezgan attāli atgādina
slaveno konfekti. Satur smalcinātus riekstus
.
Mūsu favorīts vienbalsīgi ir ābolu-kanēļa
saldējums. Bet pieļaujam domu, ka tas ir gaumes jautājums.
Šiem saldējumiem piešķiram 4 zvaigznes, trīs no
kurām par leģendu.
P.S. Varbūt Latvijas ražotājiem vajadzētu
padomāt par kādu Lietuvas leģendu?!
Pagaidām nav komentāru.