Karlsons parādījās tikai ap pusdienas laiku. Šoreiz viņš nelidoja, bet kārtīgi piezvanīja pie ārdurvīm. Brālītis tās atvēra.
– Ai, cik labi, ka tu atnāci, – Brālītis tūliņ sacīja, bet Karlsons viņā neklausījās. Viņš tiešā ceļā traucās pie Bokas jaunkundzes uz virtuvi.
– Kādu miksli tu šodien gatavo? – viņš vaicāja. – Vai kaut ko tik sīkstu kā parasti, vai varbūt to var sakost ar normāliem zobiem?
Bokas jaunkundze stāvēja pie plīts un cepa pankūkas, lai tēvocim Jūlijam būtu kaut kas vieglāk sagremojams nekā cālis, un, izdzirdot Karlsona balsi, tā satrūkās, ka uzlēja uz plīts veselu karoti mīklas. Gaužām pikta viņa pavērsās pret Karlsonu.
– Tu!… – viņa kliedza. – Vai tev nemaz nav kauna? Tu tiešām uzdrošinies nākt iekšā un raudzīties man sejā, tu nejaukais maizīšu zagli!
Karlsons aizklāja seju ar apaļajām roķelēm un šķelmīgi raudzījās pa pirkstu starpām…
Kādas pankūkas cepa Bokas jaunkundze mums īsti recepte nav zināma. Mēģinot atminēt šo noslēpumu veikalā iegādājāmies “Dobeles Dzirnavnieks” Iecienīto pankūku maisījumu mīklas pagatavošanai. Izpildījām uz paciņas instrukcijā noteiktās darbības. Ko ieguvām? Vizuāli un smaržas ziņā tīri sakarīgas pankūciņas.
Bet pagaršojot tās…,nu patiesi bijām vīlušies. Neizskaidrojama skābena piegarša ( to protams var mēģināt slēpt ar saldu ievārījumu ). Tomēr vēlējāmies izbaudīt tieši pankūku īpašo garšu. Vēlējāmies sagaidīt saldāku un baudāmāku rezultātu. Galvenais pankūku degustators šajā reizē bija Brālītis ( 6 gadi ) - apēda pārīti un atteicās no papildus porcijas. Karlsonam šādas pankūkas dot neriskējām )))) Tad nu pirmā reize, kad esam kādā produktā nopietni vīlušies. Labāk tad jau cept pankūciņas ievērojot tradicionālos pagatavošanas paņēmienus.
Piešķiram šim pankūku maisījumam divas zvaigznes! Jo tomēr šādu pulverīti ir ērti lietot, bet gala rezultāts garšas kārpiņas īpaši nelutina. Tagad plauktiņā palikusi gandrīz pilna paciņa ar šo maisījumu un mutē skābena pēcgarša.
Pagaidām nav komentāru.