Pēc nelielas aptaujas un vēstuļu apkopošanas (paldies ka šad un tad mums atrakstat un izsakat savus ierosinājumus) esam nolēmuši paplašināt mūsu degustāciju un izpētes sadaļas “Melu detektors” apvāršņus. Turpmāk pievērsīsim uzmanību arī atpūtas iespējām Latvijā. Pirmais, kas ienāca prātā kādā sestdienas rītā, doties pie dabas. Un šoreiz tā bija Līgatne.
Lai arī iebraucot GNP stāvvietā pie Līgatnes dabas takām mūs sagaidīja uzraksts: “Līgatnes dabas taku ainaviskais autoceļš tehnisku iemeslu dēļ slēgts”, devāmies iegādāties ieejas biļetes. Divi pieaugušie un divi skolēni tiek ielaisti par 10 Euro. Tad nu devāmies pastaigā. Iegādājoties ieejas biļetes ir iespēja iegādāties dzeramo ūdeni, kas garajā pastaigā (īpaši vasarā) var būt noderīgs.
Pirmais ceļā sastaptais bija pūču namiņš. To apstaigājot devāmies tālāk. Un jau pēc pāris minūšu gājiena nācās piedzīvot pirmo vilšanos. Lai arī GNP pastaigu takas apmeklējām sestdienā, interaktīva izstāde par Latvijas savvaļas dzīvniekiem „Paslēpes” nebija pieejama. Uz durvīm uzraksts “Slēgts”. Nu devāmies tālāk - apskatijām lāčus, lūsis no mums slēpās un to tā arī neieraudzijām, bet lielākā vilšanās mūs gaidīja tuvojoties skatu tornim (mūsuprāt, daudzu apmeklētāju galvenais ierašanās iemesls) - tas arī bija slēgts. Kāpēc iegādājoties biļetes mēs netikām par šo faktu brīdināti?! Vēlāk zvanot uz tūrisma informācijas centru, mums paskaidroja - pie ieejas uz loga esot šī informācija izvietota….,taču mēs to neredzējām! Arī sazinoties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru mums darbiniece apstiprināja, ja neesam brīdināti biļešu pirkuma brīdī par faktu, ka nesaņemsim pakalpojumu pilnā apjomā - mums ir tiesības vērsties pret pakalpojuma sniedzēju ar lūgumu kompensēt radītos zaudējumus un vilšanos. Šajā reizē vēlamies pievērst GNP administrācijas uzmanību - lūdzu informējiet savus klientus, izvietojot brīdinājumu redzamā vietā! Vai arī biļešu pārdevēja, iekasējot naudu no apmeklētājiem, varētu rast iespēju mutiski painformēt par izmaiņām.
Pēc aploka, kurā slinki gulšņāja alnis, sanāca nedaudz nomaldīties, jo aizgājām kādai ģimenei nopakaļ pa vienu no auto celiņiem. Celiņš mūs beigās izveda no parka un izrādijās, ka intuitīvi izeju no pastaigu taku parka prognozējām salīdzinoši precīzi, bet lūgums GNP administrācijai - izvietojiet, lūdzu, vairāk norādes krustojumos: “Pa labi iesi, lapsas sastapsi, pa kreisi dosies, alni redzēsi, bet taisni neej - tur skatu tornis remontā”! Tas nu piemēra pēc, jo kas rūdītam tūristam un mežu pazinējam pats par sevi skaidrs, tas pilsētas cilvēkam nav tik vienkārši saprotams.
Kopā ar maldīšanos pastaiga svaigā gaisā ilga nepilnas trīs stundas un ēstgriba gan mums, gan bērniem bija modusies. Atlika izdarīt izvēli un šoreiz iegriezāmies krodziņā “Vilhelmīnes dzirnavas”.
Krodziņš atrodas tieši pretī Tūrisma informācijas centram, Spriņģu ielā 1. Tiek piedāvāta iespēja maltīti baudīt gan telpās, gan gastronomiskajām baudām izmantot krodziņa terasi. Āra terase norobežota no braucamās daļas ar zemu akmens sētu. Mums prasijās arī kāds organiskā stikla paaugstinājums, kas pasargātu no garām braucošo automašīnu trokšņa un izplūdes gāzēm, taču pēc brīža par šo mazo kaprīzi piemirsām.
Tika atnestas ēdienkartes, kas iedalītas divās daļās. Sākumā tiek piedāvāti ēdieni “Steidzīgajiem” - tātad izdarot izvēli, jums nevajadzēs gaidīt ilgi un ēdienu saņemsiet ~ 20 minūšu laikā. Bet ja esiet gardēdis, variet izvēlēties no otrās ēdienkartes daļas un uzgaidīt nedaudz ilgāk, taču jums galdā tiks celts kas īpašāks.
Pielikumā ēdienkartei tikām informēti par vielām un produktiem, kuri var izraisīt alerģiju vai nepanesamību. Šādu informāciju kas izvietota ēdināšanas iestādes ēdienkartē mēs redzējām pirmo reizi, taču tas ir apsveicami!
Mūsu izvēle šoreiz bija gaužām vienkārša - vistas gaļas karbonāde ar frī kartupeļiem, franču karbonāde ar vārītiem un apceptiem kartupeļiem un gaļas plācenīši ar vārītiem un apceptiem kartupeļiem. Ēdienu saņēmām solīto 20 minūšu laikā un, jāatzīst, bijām patiesi apmierināti.
Vienīgi franču karbonādes porcijai iztrūka solītā mērce…., kas citās porcijās tika iekļauta un gozējās atsevišķā trauciņā. Taču šoreiz mēs par to nebūt nedusmojam un sniedzam krodziņam maksimālo vērtējumu - ☆ ☆ ☆ ☆ ☆
Viss, sākot ar apkalpošanu, ēdienu un beidzot ar atmosfēru mūs apmierināja un kad būsim Līgatnē, noteikti iegriezīsimies šeit vēlreiz, lai nobaudītu ko īpašāku.
Mani pārsteidz tikai viena lieta un to ir sākuši piekopt daudzi ēstuvju pavāri - vārīti, cepti kartupeļi. Apmeklējot Engures “Buti” arī pasūtījām vārītus, ceptus kartupeļus. Saņēmām tādus pašus vienādi dzeltenus kartupeļus kā jūsu divos foto (ar franču karbonādi un gaļas plācenīšiem). Mums gribējās ceptus, ne frī kartupeļu eļļā vārītus jau uzvārītus kartupeļus. Kamdēļ cept uz atsevišķas pannas varītos katupeļus, ja tos var sabērt frī sietā un uz pāris sekundēm iemērkt frī domātajā eļļā, lai pavārās? Ātrāk, nav papildus izdevumi eļļai un sviestam un ietaupas laiks pannas mazgāšanai un nauda visu pveikt vienā friterī. Šādi šmaucas daudzi un godīgāk būtu rakstīt vārīti, vārīti kartupeļi…. Jo mēs zinām, kādi izskatās apcepti kartupeļi un zinām arī to garšu…