Kādā vasaras pēcpusdienā nolēmām iegriezties picērijā “Makss un Morics”, kas atrodas Rīgā, Biķernieku ielā 57. Pēc adreses iestādi atrast bija viegli, taču nepameta dīvana sajūta, ka kaut-kas nav kārtībā, jo nekādas izkārtnes virs durvīm nav.
Vienīgais, kas liecināja par to, ka dotā iestāde ir meklētā picērija, sarkana uzlīme uz durvīm ar uzrakstu “Pasaulslavenā Biķernieku ielas picērija“.
Kad iegājām picērijā dīvainās sajūtas neizgaisa. Tieši otrādi, tikai pastiprinājās - iespaids, ka esam ieradušies vai nu iestādes pusdienu pārtraukumā, vai brīdī, kad notiek kāda neplānota VID pārbaude vai inventerizācija.
Meitene pie kases bija nodarbināta ar saraksti datorā, kaut-kur virtuvē dzirdējām klusinātas sarunas un pilnīgi tukša zāle - neviena klienta. Vienīgais, kurš mūs apveltīja ar skatienu, bija puisis (ar ģipsi) šortos, t-kreklā un pludmales čībās.
Sākumā noturējām viņu par kādu personāla radinieku, taču, neskatoties uz tipisku pludmales apģērbu, puisis ik pa brīdim devās aiz picērijas letes lai kaut-ko paņemtu un visādi citādi rosijās pa iestādes telpām.
Metām kautrību pie malas un savā starpā sākām apspriest ēdienkartes piedāvājumu. Picērijā pie letes ieinteresēti stāvējām minūtes 5 - tas nevienam no darbiniekiem nelika pievērtsies mums. Nekas cits mums neatlika kā vienkārši izdarīt izvēli, kā saka “uz labu veiksmi”. Sākām ķert iespējamo darbinieku skatienus un, ziniet, izdevās!
Mums pievērsa uzmanību puisis pludmales uniformā. Arī jau nekādu “Labdien” nesaņēmām…., par frāzi “ko jums, lūdzu, piedāvāt” šoreiz nemaz nav ko runāt. Bet puisis izrādīja nelielu pretīmnākšanu un pieņēma mūsu pasūtījumu. Šoreiz mūsu izvēle tika izdarīta piesardzīgi, jo šāda vienaldzīga sagaidīšana mūs darīja uzmanīgus. Ierasti ēdināšanas uzņēmumos priecājas par katru klientu. Nu vismaz sasveicinās un painformē par piedāvājumu un iespējām!
Izvēlējāmies divas picas, taču palūdzām, lai pagatavo “pusi uz pusi”. Šortos tērptais puisis monotonā balsī nomurmināja - tas maksās papildus 1,5 Euro! Mēs saskatijāmies, bet piekrītoši pamājām ar galvu…, ja jāmaksā - samaksāsim. Taču rodas jautājums - PAR KO? Par ko jāpiemaksā? Vai konkrētajā picērijā picu gatavotājiem ir tik slikti ar acu mēru, ka ir problēmas sadalīt picu uz pusēm? Vai arī šiem darboņiem tik ļoti trīc rokas, ka šāda picas sadalīšana prasa milzīgu koncentrēšanos, lai uzliktu nepieciešamās sastāvdaļas vienā un otrā pusē?!
Pie letes pamanījām arī lielu ledusskapi ar zemeņu un rabarberu sorbetiem - iepakojums radīja iespaidu, ka sorbetus gatavo kāds neliels “Eko” uzņēmums, tātad dabīgs. Paņemām arī zemeņu sorbetu. Pateiksim uzreiz - sorbets bija labs, dabīgs, jūtamas zemenes un zemeņu sēkliņas. Mums garšoja!
Kamēr gaidijām savu pasūtījumu, pievērsām uzmanību blakus esošajam logam un palodzei, kura bija klāta ar biezu putekļu kārtu.
Ar šo salveti tika noslaucīta blakus esošā palodze…
Nemazgātais logs ēstrgibu neuzlaboja un no galvas nezuda minējumi par konkrētās picērijas darbinieku vienaldzību pret klientu.
Uz galda stāvēja tukšs salvešu turētājs. Turklāt tās mūsu viesošanās laikā neviens nepapildināja. Salvetes aizņēmāmies no blakus galdiņa.
Arī šortos un t-kreklā tērptais pusis (saprotams, ka vasara, bet jūs strādajat ar ēdienu un apkalpojat cilvēkus!) kursējot pa picēriju it-kā atgādināja - man viss vienalga….
Tad tika atnests mūsu pasūtījums un bez ierastā “lūdzu”, vienkārši nolikts bezpersoniski uz galda….
Tā taču ir elementāra pieklājība! Mēs esam jūsu klienti! No mūsu samaksātās naudas jums maksā algu un tieši no apkalpojošā personāla laipnības un smaida ir ļoti daudz kas atkarīgs! Arī tas, vai nākamajā reizē, kad kārosies pica, mēs izvēlēsimies jūsu uzņēmuma pakalpojumus.
Picas bija garšīgas. Neteiksim, ka pārākas vai sliktākas par citur baudītajām, taču kopējo iespaidu par picēriju nelabojami sabojāja apkalpojošā personāla vienaldzīgā attieksme, netīrā palodze, puskailais darbinieks un papildus piemaksa par picas sadalīšanu uz pusēm. Varbūt tad atsevišķi vajadzētu ieviest maksu par picas sadalīšanu šķēlēs un trauku piešķiršanu?! Jo arī tas prasa pūles, vai ne?!
Mēs pie Makša un Morica vairs neatgriezīsimies….
Loading ...
Paldies par rakstu. Lūdzu vairāk apskatus par Rīgas ēstuvēm. Brīdināts ir labāk, nekā vīlies.
Man vienalga pliks vai saģērbies, toties picas viņiem ir labākās Rīgā!
Par picām iebildumu nav. Bija garšīgi.
Esat ļoti NE-objektīvi,un tas nav godīgi! Jo esmu pabijusi arī vairākās no Jūsu minētajām ēstuvēm un nav tā kā jūs rakstāt. Piemēram jau tas vien,ka Jūs tik dramatiski nomelnojat Makss un Morics picēriju,dēļ netīrās palodzes un vasarīgi ģērbta tās darbinieka. Kas Jūsu prāt ir tik šausmīgi un bojā apetīti,tad tajā pašā laikā Mangaļu šašliks-ēstuve Jums iet pie sirds. Kaut gan tur ir antisanitāri apstākļi. Galdi netīri,drupačaini,vasaras terasē ir vēl trakāk,galdi netīri,kaķi vairāki staigā starp tiem žēlabainu skatienu un gaida,kad tiem iedos kādu gaļas gabaliņu. Tik līdz kāds atbrīvo galdiņu tā kaķi metas virsū un apseko visus traukus atstātos. Man par nelaimi trāpijās arī netīra dakšiņa,bet to veiksmīgi samainiju. Lūk tas bojā apetīti. Makss un Moricā galdi nekad nav bijuši netīri,un ar apkalpošanu arī viss kārtībā. Izlasot rakstu,secinu vienu: Riktīgu antireklāmu esat uztaisijuši.
Paldies par jūsu viedokli. Mēs priecājamies, ka iestājaties par objektivitāti un godīgumu!
Viedokļi, tā pat kā cilvēki, atšķiras - un tas ir normāli! Mēs nevienā brīdī neesam teikuši, ka kāda no mūsu apmeklētajām iestādēm būtu slikta vai laba.
Mēs aprakstam (subjektīvi) savas sajūtas un novērojumus uz konkrēto brīdi. Tā mēs jutāmies un to mēs redzējām.
Ļoti iespējams, ka jūs esat bijusi šajā picērijā dienā, kad tikko ir uzkoptas telpas, tīri logi, galdiņi un palodzes. Uz galdiņa, pie kura apsēdāties, salvešu turētājā bija atrodamas salvetes… Jūs uzņēma ar smaidu un atsaucīgi darbinieki rūpējās par jūsu labsajūtu. Mums, diemžēl, nepaveicās. Mēs rakstā izklāstijām savus iespaidus.
Jums (iespējams) patīk, kad ēdināšanas iestādes apkalpojošais personāls ir ģērbušies kā Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš piedaloties turnīrā. Mums tas nav pieņemami!
Mēs vēlreiz atgādināsim šīs rubrikas mērķus:
“Šajā sadaļā netiek izvietoti apmaksāti reklāmas raksti. Portāla redakcija sadaļas ietvaros nesadarbojas ar ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Visus izdevumus, kuri saistīti ar minēto produkcijas vai pakalpojuma iegādi, sedz portāls bonappetit.lv. Sadaļa darbojas patērētāju interesēs, lai uzlabotu pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti, un norādītu uz nepilnībām šajā nozarē”.
Lai visiem jauka diena!
bonappetit.lv - neņemiet galvā šitādas komentētājas, kas īsti neizlasa visu līdz galam un kā nākas un tad tēlo viszinīšus 😉 man šī rubrika ļoti patīk, vienmēr izlasu un salīdzinu ar savu pieredzi (ja tāda ir bijusi)
Mangaļu šašlikiem ir tāds “Советский стол”‘ koncepts un tajā ir šīs vietas burvība!
Braucu uz turieni tieši tāpēc. Izbaudi to kreativitāti. Taču picērijām ir cits koncepts.
Un bonappetit.lv ir malači, šī sadaļa man patīk visvairāk. Īsta žurnālistika.
Ui! Ilona noteikti ir vai nu Makss, vai nu Moricss. 🙂
Nu ir jau nepatīkami kad tev norāda uz nepilnībām,bet normāls uzņēmējs vēl paldies pateiktu un novērstu trūkumus. Palaist darbinieku pa zāli apenēs jau nu ir par traku!
Neēsmu nedz Makss nedz Morics. Vienkārši esmu ļoti iecienijusi viņu picas. Vienkārši aizejiet uz Mangaļu sašliku un jūs sapratīsiet par ko es runāju.