Pirmo šašliku gatavoja senā pagātnē.

2010. gada vasarā ASV notika pasaulslavenā konference „Evolūcija-2010”, kurā tika nolasīts Hārvardas universitātes zinātnieku grupas referāts (R.Renghems). Tajā bija sensacionāla ziņa par to, ka pirmo reizi cilvēks izcepa gaļu, tas ir, pagatavoja šašliku, apmēram 2 milj. gadu atpakaļ!
Agrāk tika uzskatīts, ka cilvēki iemācījās cept šašliku tikai 1 milj. gadu atpakaļ. Uz kā balstās tik sensacionāls atklājums?

Tikai 2 milj. gadu p.m.ē. cilvēks iedomājās nogaršot uz uguns ceptu gaļu. Pirms tam tā tika lietota uzturā jēla, turklāt sagriezt to sīkākos gabalos cilvēki sāka tikai apmēram 3 milj. gadu atpakaļ. Šis Hārvardas zinātnieku atklājums tiek balstīts uz mūsu senču žokļa kaulu izpēti, kuros tika novērota zobu izmēru samazināšanās, kas savukārt pamudināja uz domu par zobu evolūciju – samazinājās lielu un stipru košļāšanas orgānu vajadzība, jo ceptu gaļu košļāt bija daudz vieglāk nekā jēlu. Vairāk lieli zobi nebija vajadzīgi, tādēļ, balstoties uz Č.Darvina evolūcijas teoriju, notika pielāgošanās evolūcija, un tālākajām seno cilvēku paaudzēm jau bija ievērojami mazāka izmēra zobi. Apmēram tādi kā mums šodien.
Iespēja ēst ceptu gaļu jēlas vietā senajam cilvēkam piešķīra vairāk brīvā laika, ļaujot attīstīties viņa prāta spējām. Arī šašlika pārstrādāšana bija daudz vieglāka gremošanas orgāniem, kā rezultātā cilvēku dzīves ilgums palielinājās. To, cik veselīga ir tikko pagatavota gaļa, zinām pat mēs – mūsdienu cilvēki! Tajā ir daudz olbaltumvielu, minerālu, vitamīnu, kuri ir neaizvietojami organismam, kas izjūt asu vajadzību pēc tiem mūsdienu dzīvesveida stresa slodzes dēļ.
Avots: grils.lv,foto:stockfood.com