TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukraina un Krievija strādā pie vērienīgas gūstekņu apmaiņas 13

Karš Ukrainā kardināli mainījis tagad Rīgā dzīvojušās kijivietes Marijas Volinas dzīvi. Līdz šī gada februārim viņa nodarbojās ar nekustamā īpašuma biznesu, pamīšus strādājot gan Ukrainas, gan Latvijas galvaspilsētā. Kad rašisti sāka bumbot viņas dzimteni, Marija palika Rīgā un rokās ņēma mākslinieka otu, lai ar to palīdzētu karā cietušajiem bērniem.

Vairāk lasi šeit.

"Muļķīgi būtu domāt, ka propaganda mēģina pārliecināt tos, kuri kaut kam netic! Patiesībā propaganda strādā tieši uz tādiem cilvēkiem, kuri ir motivēti domāt, ka viss varētu būt tieši tā, kā stāsta propagandisti. Krievijas gadījumā pamatpārliecība ir šāda – es dzīvoju kolosālā valstī, un es esmu labs cilvēks! Un tas, ko Putina mediji dara ļoti veiksmīgi – viņi jau ļoti ilgstoši noskaņo cilvēkus uz galēji nacionālistiskām domām. Galvenais mērķis jau ir sašķelt – lūk, esam mēs, krievi, un lūk, ir tie otri – viņi! Vienkāršojot – mēs, krievi, savstarpēji sadarbojamies un esam labie, bet tie otri, kuri visi mums uzbrūk –  tie ir sliktie! Vienkārša cilvēka prātā visvieglāk ir pieņemt to, ko tev saka kā patiesību, jo cilvēki jau ir ļoti ilgstoši dzīvojuši šādas informācijas varā," intervijā "Deviņvīri" saka sociālpsihologs Mārtiņš Priedols.

Interviju par Krievijas propagandas virpuļviesuli, sabiedrības polarizēšanos gan austrumos, gan rietumos, par cilvēku uztveres un domu labirintiem lasi šeit.

Eiropas robežsargu rīcībā būs nopietnākas sviras, lai atkārtoti izvērtētu jau izsniegtas vīzas, noraidītu vai anulētu tās pēc atkārtota izvērtējuma. Vairāk lasi šeit.

Kā pavēstīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija, Krievija tagad zaudēs piekļuvi svarīgiem Rietumu pakalpojumiem, no kuriem tā ir atkarīga, tostarp IT konsultācijām, arhitektūras pakalpojumiem, inženiertehniskajiem pakalpojumiem un juridisko konsultāciju pakalpojumiem noteiktām komerciālām darbībām. Vairāk lasi šeit.

Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam Ārlietu ministrija iesniegusi protesta notu saistībā ar Krievijas īstenoto okupēto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju, informēja ministrijā. Vairāk lasi šeit.

Spriežot pēc sociālajiem tīkliem, jo vairāk vīriešu Krievijas Aizsardzības ministrijai izdodas pakļaut mobilizācijai, jo grūtāk ir nokontrolēt nobijušos, agresīvo un bieži vien iereibušo vīriešu barus. Vairāk lasi šeit.

Krievijai būs jālūdz Ukrainai izkļūšana savai karaspēka grupai no aplenkuma Limanā, ja vien Krievijas līderus uztrauc savu karavīru dzīvības, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Vairāk lasi šeit.

Baltais nams arī paziņoja, ka G7 sabiedrotie atbalsta sankciju uzlikšanu jebkurai valstij, kas atbalsta Kremļa mēģinājumus anektēt Ukrainas reģionus. Vairāk lasi šeit.

"Ukraina bija un paliek līdere sarunu centienos. Tieši mūsu valsts vienmēr ir piedāvājusi Krievijai vienoties par līdzāspastāvēšanu uz vienlīdzīgiem, godīgiem, cienīgiem un godīgiem nosacījumiem. Acīmredzot ar šo Krievijas prezidentu tas nav iespējams," videovēstījumā norādīja Zelenskis. Vairāk lasi šeit.

Eiropas Komisijas prezidente sacīja, ka "visas Krievijas iebrucēju nelikumīgi okupētās teritorijas ir Ukrainas zeme un vienmēr būs daļa no šīs suverēnās valsts".

Vladimirs Putins runā par gāzes noplūdēm Baltijas jūrā.

Pēc pseidoreferenduma sarīkošanas Hersonas apgabalā krievu okupanti pieklusuši, bet "vadība" nesaprot, ko darīt tālāk, jo Ukrainas karavīru uzbrukums turpinās, Ukrainas nacionālā telemaratona ēterā sacīja Dienvidu aizsardzības spēku apvienotā preses centra priekšniece Natālija Humeņuka.

"Pēc tā dēvētā referenduma sarīkošanas viņi (okupanti) ir pieklusuši. Droši vien nesaprot, ko sastrādājuši, un nespēj aptvert, ko darīt tālāk ar šiem "rezultātiem". Pat visaugstākajā okupācijas vadības līmenī ir zināms apjukums," sacīja amatpersona.

"Viņi ne gluži saprot, ko viņiem dod šis referendums. Viņi vienkārši ir izpildījuši rīkojumu no augšas un redz, ka tas nav apstādinājis Ukrainas Bruņotos spēkus, kas turpina savu darbu un būtiski virzās uz priekšu," norādīja Humeņuka

Krievijas karaspēkam piektdienas rītā Zaporižjā ar raķetēm apšaudot mierīgo iedzīvotāju humāno kolonnu, nogalināti vismaz 25 cilvēki un aptuveni 50 ievainoti, pavēstījis Ukrainas ģenerālprokurora birojs.

"2022. gada 30. septembrī plkst.7.30 agresorvalsts bruņotie spēki, ignorējot starptautisko humanitāro tiesību normas, veica raķešu triecienu Zaporižjai. Tika apšaudīta civilā humānā autokolonna ar mierīgajiem iedzīvotājiem uz pilsētas robežas autotirgus rajonā. Pagaidām ir zināms par 25 nogalinātajiem un aptuveni 50 ievainotajiem, cietušo vidū ir bērni. Turpinās sākotnējās izmeklēšanas darbības, dati tiek precizēti," teikts paziņojumā ziņapmaiņas platformā "Telegram.

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien solīja nekad neatzīt Ukrainas apgabalu nelikumīgo aneksiju.

"Mēs stingri noraidām un nepārprotami nosodām Krievijas veikto Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu nelikumīgo aneksiju," teikts 27 ES dalībvalstu līderu kopīgajā paziņojumā.

"Krievija pakļauj riskam globālo drošību," paziņoja ES līderi, apsūdzot Maskavu par "noteikumos balstītas starptautiskās kārtības apzinātu graušanu un Ukrainas pamattiesību uz neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti pārkāpšanu".

ES līderi noraidīja Kremļa rīkotos nelikumīgos referendumus Ukrainas zemes sagrābšanai, un aicināja "visas valstis un starptautiskās organizācijas nepārprotami noraidīt šo nelikumīgo aneksiju".

"Šie lēmumi ir spēkā neesoši un nevar radīt nekādas juridiskas sekas. Krima, Hersona, Zaporižja, Donecka un Luhanska ir Ukraina," teikts ES paziņojumā.

Bloks paziņoja, ka joprojām ir apņēmības pilns atbalstīt Ukrainas "leģitīmās tiesības" atgūt kontroli pār visu tās teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās.

"Kremļa izteiktie kodoldraudi, militārā mobilizācija un stratēģija, cenšoties nepatiesi parādīt Ukrainas teritoriju kā Krievijas teritoriju un apgalvojumus, ka karš tagad varētu notikt Krievijas teritorijā, nesatricinās mūsu apņēmību," norādīja ES līderi.

Krievijai būs jālūdz Ukrainai izkļūšana savai karaspēka grupai no aplenkuma Limanā, ja vien Krievijas līderus uztrauc savu karavīru dzīvības, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Pirms astoņiem gadiem Krievijas karavīri aplenca mūsu karaspēku pie Ilovaiskas. Tad mūsu puiši piekrita doties prom bez ieročiem. Bet Krievija lauza vārdu - kolonna tika apšauta. Šodien Krievijai būs jālūdz izeja no Limanas katla. Ja vien, protams, banketa dalībniekiem Kremlī rūp savi karavīri," pavēstīja Podoļaks.

Ukrainas armija ceturtdienas vakarā teju bija pabeigusi Doneckas apgabala Limanas rajonā esošā Krievijas karaspēka grupējuma aplenkšanu.

Ukrainas Bruņoto spēku austrumu grupas preses pārstāvis Serhijs Čerevatijs piektdien pavēstīja, ka operācija Krievijas karaspēka ielenkšanai pie Limanas ir "pabeigšanas stadijā". Ukrainas bruņoto spēku uguns kontrolē ir visi ceļi uz pilsētu.

Viņš palīdzēja Krievijas karaspēkam ieņemt teritoriju. 

Vainīgais arī iepriekš bija izsludināts meklēšanā par valsts nodevību, tekts Ukrainas Drošības dienesta pziņojumā.

Tā paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš runājis intervijā aģentūrai "Interfax-Ukraine".

Kuleba atzīmēja, ka Ņujorkā ANO Ģenerālajā asamblejā Ukrainas vadība ir nodrošinājusi partneru gatavību ne tikai pēc iespējas skarbāk nosodīt Vladimira Putina “aneksijas” lēmumu, bet arī stiprināt militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai, reaģējot uz kustoties.

Tāpat neviens neatzīs aneksijas mēģinājumu, un Ukrainai nebūs atturošu faktoru no militāro operāciju vadīšanas šo teritoriju atbrīvošanai, apliecināja ministrs.

"Neviens mūs neķers aiz rokas un neteiks: "tagad piestāj, tagad tur nevar iet"," uzsvēra ĀM vadītājs.

Ministrs uzsvēra, ka Ukraina pilnībā mainījusi savu partneru loģiku.

"Patiesībā es esmu pilnīgi mierīgs attiecībā uz gaidāmo starptautiskās sabiedrības reakciju uz aneksijas mēģinājumu," sacīja Kuleba.

To savā piektdienas runā sacīja Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ceremonijas laikā Kremlī, kurā tika parakstīti "līgumi" par Krievijas karaspēka sagrābto Ukrainas teritoriju tā saukto "iekļaušanu" Krievijā.

"Mēs aicinām Kijivas režīmu nekavējoties pārtraukt karu, visas karadarbības, karu, ko tas izraisīja 2014. gadā, un atgriezties pie sarunu galda. Mēs esam tam gatavi. Tas ir teikts vairāk nekā vienu reizi. Bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas iedzīvotāju izvēli mēs neapspriedīsim," sacīja Putins.