Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
"Latvijas Pasts" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

"Latvijas pasta" jaunā vadītāja ieskicē uzņēmuma nākotnes vīziju un mērķus

Bizness un ekonomika
2023. gada 19. septembrī 05:46 2023. gada 19. septembrī 05:46
  LETA
VAS "Latvijas pasts" (LP) ir jāveic stratēģiskas investīcijas nākotnē, lai nenonāktu situācijā, ka pēc trīs gadiem peļņu gūt ir daudz grūtāk, intervijā aģentūrai LETA uzsver LP jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. Viņas galvenais mērķis esot LP palīdzēt izcīnīt lielāku tirgus daļu komercsūtījumu segmentā. Tostarp tiek apsvērta LP ieiešana kaimiņvalstu tirgos.

Kas ir galvenie mērķi, kurus vēlaties īstenot LP?


Mans galvenais mērķis LP ir palīdzēt izcīnīt lielāku tirgus daļu komercsūtījumu segmentā. Tai tirgus daļai, kas šobrīd ir mūsu konkurentiem, ir jāpienākas LP, un mums ir visas iespējas piedāvāt vēl kvalitatīvākus pakalpojumus. Mums ir straujāk jāiet tajos segmentus, kur šobrīd aktīvāki ir mūsu konkurenti. Redzu, ka LP ir daudz iespēju strādāt efektīvāk, nekā tas ir šobrīd, līdz ar to arī subsīdijas no valsts puses nākotnē varētu samazināties. LP ir ļoti daudzi spējīgi darbinieki, un atliek tikai pareizi strukturēt darāmās lietas un fokusēti pie tā strādāt.

Kas ir tie komercpakalpojumi, kuros gribētu audzēt LP tirgus daļu?

Viennozīmīgi tie ir sūtījumi, gan pakomāti, gan kurjersūtījumi. Šajā jomā es nerunāju tikai par Latviju, jo LP stratēģija, kas tapusi vēl pirms manas pievienošanās uzņēmumam, ir izvērsties visā Baltijā. Esam to nedaudz palaiduši garām, bet šobrīd ir visas iespējas to turpināt. LP lielākā konkurētspējas priekšrocība, kas netiek pilnībā izmantota, ir tā, ka mēs esam logs uz visu pasauli. Strādājot ar mums, jebkurš uzņēmums var sūtīt sūtījumus uz jebkuru vietu pasaulē ar ātriem piegādes termiņiem. Manuprāt, neesam par to pietiekami daudz un aktīvi runājuši.

Zināmā mērā nākat no "konkurentu nometnes" - "Eesti Post" uzņēmuma "Omniva". Ko no savas līdzšinējās pieredzes gribat ņemt līdzi?

Tas saskan arī ar vienu no LP jaunajām vērtībām - mērķtiecību. Tā ir mērķtiecība un orientācija uz rezultātu, nevis procesu. Tas ir svarīgi, lai saprastu, kāpēc mēs darām konkrētas lietas un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Otrkārt, tas ir lielisks komandas darbs un veiksmīga savstarpēja sadarbība starp dažādām struktūrvienībām un nodaļām.

Kā vērtējat līdzšinējo LP darbu? Kas ir bijis labi, un pie kādiem procesiem, lietām vēl ir jāpiestrādā?

LP ir ļoti nozīmīgs uzņēmums Latvijas sabiedrībai kopumā, jo tas nav tikai par peļņu, bet patiesībā arī par pakalpojumu pieejamību. Es redzu, ka ļoti daudzas struktūrvienības ir attīstījušās tādā līmenī, ka vieni dara vienu, otri dara faktiski to pašu, bet struktūrvienības savā starpā nerunā, jo nekad nav arī bijis tāds uzstādījums to darīt. Esam nonākuši līdz situācijām, ka katru nakti vienā un tajā pašā virzienā brauc divas mašīnas, kaut varētu braukt viena un sūtījumus vest kopā. Līdz ar to uzņēmuma iekšienē ir ļoti noslēgtas struktūrvienības, kas savā starpā nerunā un neredz sadarbības potenciālu. Mans mērķis ir to mainīt un saprast, kur var veidoties lielāka efektivitāte. Mēs vairs nevaram skatīties struktūrvienības līmenī, bet ir jāskatās plašāk, kas uzņēmumam būtu efektīvi un vai tiešām pa vienu maršrutu ir jābrauc divām mašīnām, no kurām viena ved pasta sūtījumus, bet otra eksprespasta sūtījumus. Tas pats attiecas uz šķirošanu - vai tiešām vajag atsevišķu šķirošanas līniju starptautiskajiem sūtījumiem un atsevišķu līniju eksprespasta sūtījumiem. Šajā jomā ir iespējama sinerģija nākotnē.

Kā jūsu vīzijas saskanēs ar jaunā satiksmes ministra vīziju? Ko darīsiet, ja tās atšķirsies, jo valsts tomēr ir LP īpašnieks?

Mans mērķis viennozīmīgi ir LP padarīt par labāku un efektīvāku uzņēmumu, rezultātā arī valstij tas ļautu brīvāk elpot un mazāk pievērsties problēmām un runām par kompensāciju nepieciešamību uzņēmumam. Neatkarīgi no tā, kas būs pie varas, šim mērķim būtu jābūt vienādam - LP stratēģiskajai attīstībai nākotnē, lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajos tirgos, lai jebkurš satiksmes ministrs var mierīgi naktī gulēt, zinot, ka uzņēmums ir labi pārvaldīts un uzņēmumam uzstādītie mērķi gan peļņas rādītājos, gan efektivitātē tiek sasniegti. Ja mēs turpinām uz šo fokusēties, tad visam ir jābūt kārtībā.

Kuriem pasta pakalpojumiem nākotnē redzat perspektīvas? Kuros pakalpojumos ir redzams kritums un kāda būtu to nākotne?

Šobrīd mēs neesam definējuši nevienu pakalpojumu, no kura varētu atteikties. Varbūt samazināsim mazumtirdzniecības apjomu pasta nodaļās, jo šobrīd ir preces, ko tirgojam pasta nodaļās, bet kas ne vienmēr ir atbilstošas pasta pamatdarbībai. Tādēļ pārskatīsim mazumtirdzniecības preču grozu.

Vēsturiski redzam, ka vēstuļu apjomam ir tendence kristies. Tas ir ne tikai LP, bet visā pasta nozarē, visās valstīs. Neskatoties uz to, vēlamies investēt vēstuļu šķirošanas līnijā, šķirošanas automatizācijā, jo vēstules tāpat, neskatoties uz apjomu samazināšanu, paliks fundamentāla lieta, kas būs nepieciešama arī nākamo 10 gadu perspektīvā. Protams, ir jautājums par ieņēmumiem, bet tā ir lieta, kas nekad neizzudīs.

Finanšu pakalpojumi ir ļoti interesants segments. Latvija tādā ziņā atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, kur tas nav tik izteikti, ka pasta funkcija ir arī finanšu pakalpojumi - Pasta norēķinu sistēmas (PNS) maksājumu konti, arī kartes. Pēc klientu skaita mēs esam viena no lielākajām finanšu iestādēm Latvijā, jo vairāk klientu ir tikai "Swedbank" un "SEB bank". Ar savu klientu portfeli esam ļoti lieli. Tad ir jautājums, kāpēc lai mēs to neturpinātu audzēt un arī pakalpojumus padarītu modernākus. Jau šobrīd ir iespēja piesaistīt karti pie PNS konta, ir arī lietotne, un nākamais solis ir maksājumu veikšana tiešsaistē. Mēs redzam potenciālu, ka varētu piedāvāt pat tādus finanšu pakalpojumus, ko komercbankām ir pārāk sarežģīti ieviest, bet mēs kā mazāks uzņēmums to varētu veiksmīgi darīt.

Cik pieprasīti LP ir finanšu pakalpojumi, jo tomēr gandrīz katram ir konts komercbankā? Kāda ir motivācija izmantot LP pakalpojumus?

Redzam, ka mūsu vidējais klients ir vecumā virs 55 gadiem, daudziem klientiem nav radu vai draugu, kas palīdzētu nokārtot konta atvēršanu komercbankā, pasts nereti ir tuvāk dzīvesvietai un ērtāk ir saņemt pakalpojumu pasta nodaļā. Redzam arī to, ka līdz ar kartes produkta ieviešanu mums ir parādījušies daudzi jaunāki klienti, kas sākuši izmantot PNS kontus. Tāpēc mēs ticam, ka šiem pakalpojumiem ir nākotne, un klienti mums ir vērtīgi. Mums ir vairāk nekā 100 000 klientu, kas ir pietiekami liels skaits, tāpēc noteikti turpināsim strādāt šajā virzienā, attīstot pakalpojumus.

Kā sevi ir attaisnojusi VISA karšu ieviešana?

Šobrīd aktīvie lietotāji ir 2500 klientu, līdz gada beigām ir mērķis pārdot 5000 karšu. Mēs redzam pozitīvu tendenci, ka klienti, kas lieto šīs kartes, vairs nenāk uz pasta nodaļām un neņem ārā skaidru naudu. Tāpēc esam priecīgi, ka mums ir iespēja šīs kartes klientiem piedāvāt.

Nesen arī paziņojāt, ka LP valdību obligācijās izvietos daļu maksājumu pakalpojumu klientu finanšu līdzekļu. Vai pastam ar šādu finanšu pārvaldību vispār vajadzētu nodarboties?

LP kā finanšu pakalpojumu nodrošinātājs ilgstoši glabā savu klientu finanšu līdzekļus un vienlaikus ir atbildīgs par šo līdzekļu drošību. Naudas līdzekļu izvietošana šādos vērtspapīros ir viens no drošākajiem veidiem finanšu līdzekļu pārvaldībai. Pie tā tika strādāts jau vairākus gadus iepriekš, un tagad tas vēl ir sakritis ar laiku, kad mēs no obligācijām varam saņemt adekvātu atdevi.

Kas notiek, ja cilvēki savus līdzekļus grib izņemt ātrāk, nekā ir beidzies obligāciju derīguma termiņš?

Mēs šos līdzekļus investēsim kā LP, bet tas neierobežos mūsu klientu piekļuvi naudai. Ja cilvēks gribēs izņemt līdzekļus, tad tas nekādā veidā neietekmēs viņa konta atlikumu. Mēs šeit runājam par finanšu portfeli kopumā, nevis par katra indivīda konta atlikumu.

Pār komercbankām šobrīd gāžas kritikas vilnis. Vai norēķinu jomā sevi redzat kā alternatīvu bankām?

Pilnīgi noteikti mēs to redzam. Šobrīd LP lietotnē vēl nav iespējas veikt norēķinus, tikai redzēt PNS konta atlikumu un veiktos maksājumus ar karti, bet nākamais solis ir ieviest šādu iespēju.

Kad tas varētu notikt?

Tas būs atkarīgs no partnera, cik ātri šādu risinājumu varēs ieviest. Uzskatu, ka šāds risinājums ir jāievieš, cik ātri vien iespējams.

Šie risinājumi droši vien prasīs arī investīcijas. Vai varat atklāt šā gada un nākamā gada investīciju plānus un galvenos virzienus?

Šobrīd par gala summām es detalizēti vēl negribētu stāstīt, jo LP jaunā stratēģija ir pieņemšanas fināla fāzē, daudzi jautājumi ir atkarīgi no tā, vai darīsim to paši vai piesaistīsim partneri.

Mums ir skaidri galvenie investīciju virzieni. Ir skaidrs, ka LP ir jāturpina attīstīt pakomātu tīklu gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Tad ir jautājums, vai kaimiņvalstīs mēs iesim kopā ar kādu no turienes spēlētājiem vai iesim kā LP. Tas ir aktuāls jautājums, bet viennozīmīgi LP pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā.

Otrs investīciju virziens ir darba apstākļu modernizācija gan pastniekiem, gan pasta nodaļu darbiniekiem. Skaidrs, ka ir jāmodernizē pasta nodaļas, līdz ar to šajā virzienā būs nepieciešamas investīcijas, lai padarītu darbiniekiem ērtāku vidi gan viņu ierīcēs, sistēmās, gan fiziski remontējot pasta nodaļas.

Trešā lielā lieta ir pasta centrālā ēka, kas ir celta pirms vairākiem gadiem un pēc jaunajiem standartiem nav vairs tik energoefektīva. Turpmākajos gados viennozīmīgi būs jāinvestē centrālās ēkas energoefektivitātē un arī biroja remontā, lai padarītu to darbiniekiem draudzīgāku, ērtāku. Šī ēka jau savu laiku ir nokalpojusi, un jāsaprot, kas ir nākamais veids, lai ilgtspējīgi pagarinātu tai dzīvi un piedotu jaunu skatu.

Attiecībā uz pakomātu tīkla paplašināšanu šobrīd plāns ir Lietuva un Igaunija, bet vai potenciāli varētu skatīties vēl plašāk?

Redzam, ka Igaunijā un Lietuvā mēs varētu ieiet paši kā LP, bet ārpus Baltijas gribētu kādu sadarbības partneri. Piemēram, ja kāds mūsu klients gribētu nosūtīt paciņu uz Vāciju, tad mums Vācijā būtu sadarbības tīkls, ar kuru komplektā varētu nodrošināt sūtījumu.

Runājot par Baltijas tirgu, tā pati "Omniva" ir iekarojusi spēcīgas pozīcijas tirgū. Vai LP savu iespēju jau sen nav nokavējis?

Ir dažādi viedokļi. Jā, īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt. Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā.

Kāda tirgus daļa LP šobrīd ir pakomātu segmentā Latvijā?

Es teiktu, ka tā ir maza, nepiedodami maza, un tāpēc mēs redzam šajā segmentā ļoti lielu potenciālu.

Vai šis tirgus jau nav piesātināts, jo tajā darbojas daudz spēlētāju, vietās, kur apgrozās daudz cilvēku ir vismaz četru dažādu uzņēmumu paku skapji?

Tā ir. Bet mums kā LP, kā valsts uzņēmumam, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāji primāri izvēlas LP - tas ir Latvijas uzņēmums, un jautājums ir, kā mēs balsojam ar savu naudu, vai atdodam to ārvalstu uzņēmumam vai palīdzam Latvijas uzņēmumam turpināt augt un nodrošināt tikpat labu vai pat labāku pakalpojumu un klientu pieredzi. Runājot par klientu pieredzi, arī šajā jautājumā LP ir vēl daudz darāmā, lai būtu draudzīgi digitālie risinājumi, lai sūtījumu varētu pārvirzīt pēc iespējas ērtākā veidā. Priekšā vēl ir liels process, kamēr līdz tam nonāksim. Mūsu mājasdarbs ir, lai LP būtu pirmā izvēle katram Latvijas iedzīvotājam, lai būtu vēlme atbalstīt savas valsts uzņēmumu.

Kad LP varētu būt risinājums ērtākai sūtījumu pārvirzīšanai, jo šobrīd šis process ir tik sarežģīts, ka bieži vien cilvēki atmet ar roku un dodas pēc savas paciņas uz pasta nodaļu, nevis to pārvirza uz pakomātu?

Tas arī bija viens no maniem pirmajiem jautājumiem, kāpēc mēs jau to nedarām? Manuprāt, pasta nodaļām būtu jākoncentrējas uz citām lietām, un pasta nodaļu darbinieki ir pārāk kompetenti, lai vienkārši izsniegtu paciņas. Manuprāt, tas nav pareizi, ka jau tagad neliekam visas paciņas pakomātos, kas ir tuvākais konkrētai adresei. Gribētu, lai tā ir viena no pirmajām lietām, ko man ir iespēja šeit mainīt.

Viena no priekšrocībām ārvalstu sūtījumos ir tā, ka starptautiskie interneta veikali nemeklē vietējā tirgū esošās pakomātu kompānijas, bet sūta pirkumu uz adresi - attiecīgi LP. Vai tā ir jūsu dabīgā priekšrocība?

Es teiktu, ka tā pat vairs nav priekšrocība. Mums ir vēsturiski ļoti laba sadarbība ar dažādiem pasta operatoriem citās valstīs, bet arī šajā jomā ir daudzi konkurenti, tas pats DPD, kas ir Francijas pasta uzņēmums, arī "Omniva" ir dažādi starptautiski līgumi. Es teiktu, ka mūsdienās tā vairs nav konkurētspējas priekšrocība, bet tas ir kaut kas, ko visi komercoperatori cenšas LP atņemt, un mums jāsaprot, kā varēsim konkurēt.

Vai redzat vietas, kur pakomātu trūkst, lai iespiestos šajā tirgū, kas ir diezgan piesātināts?

Mūsu priekšrocība tieši ir tā, ka tomēr esam valsts kapitālsabiedrība un mums ir jāuzstāda pakomāti arī tādās vietās, kur ir iedzīvotāji, bet konkurenti tur neredz tik lielu pievienoto vērtību. Savukārt mums kā LP tur ir iespēja būt, piemēram, uzstādot pakomātus pie pasta nodaļām mazāk apdzīvotās vietās.

Iešana uz citām Baltijas valstīm ir vēl tikai ideja vai arī jau notiek sarunas par šo jautājumu?

Šis jautājums ir bijis apspriests arī pirms manas atnākšanas uz LP, un šobrīd mēs strādājam pie tā, lai saprastu, kā to izdarīt vislabāk, - vai to darīt pašiem saviem spēkiem vai apvienojoties ar kādu citu.

Ja jūs to darīsiet paši saviem spēkiem, tas nozīmē, ka jums kaimiņvalstīs būs jādibina arī uzņēmumi?

Jā, tad būtu jāpieņem lēmums par meitassabiedrību dibināšanu citās valstīs.

Ir jau arī skaidrs, kad jūs pieņemsiet lēmumu, kādā veidā virzīties uz kaimiņvalstīm?

Mums kā jaunajai valdei svarīgākais uzdevums pašlaik ir finalizēt LP attīstības stratēģiju, salikt visus punktus uz i, kā arī saskaņot šo stratēģiju ar Satiksmes ministriju un no jaunā gada jau aktīvi strādāt, lai šo stratēģiju ieviestu dzīvē.

Jūs jau esat saņēmusi kritiku no Latvijas Preses izdevēju asociācijas par priekšlikumu, ka preses izdevumi būtu jāizdod konkrētās dienās un neesat par to konsultējusies ar viņiem. Kā jūs redzat tālāko sadarbību ar preses izdevējiem?

Te es gribētu iebilst. Mani kolēģi ar preses izdevējiem dažas dienas pirms intervijas, kurā es pieminēju šo iespēju, runāja, tādēļ kritika manā skatījumā ir nepamatota. Mums ir jābūt atvērtam dialogam, kā varam sadarboties. Preses izdevumu piegāde nav viena no LP peļņas pamata pozīcijām. Taču tas ir pakalpojums, kas mums ir jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem, un jautājums ir tikai par to, ka tas nedrīkst radīt zaudējumus ne mums, ne valstij kopumā. Tādēļ mēs par šo jautājumu esam gatavi turpināt dialogu. Taču konkrēti šis priekšlikums bija izskanējis jau agrāk, un tas nav nekāds jauninājums, kuru būtu izdomājusi es.

Viena lieta ir dienas laikraksti un iknedēļas žurnāli, kuri ir jāpiegādā konkrētajās dienās, bet es pieļauju, ka abonētājiem varētu būt salīdzinoši vienalga, vai izdevumus, kuri iznāk reizi mēnesī vai vēl retāk, viņiem piegādā pirmdienā vai ceturtdienā. Jūs paši no savas puses nevarat šādus izdevumus vienkārši piegādāt tad, kad jums tas ir izdevīgi? Jums par konkrēto piegādes dienu ir jābūt izdevēja piekrišanai?

Jā. Es zinu, ka arī Ziemeļvalstīs pasta kompānijām ir vienošanās ar izdevējiem, ka izdevumus, kuriem nav īpaši paredzēta piegādes diena, vienā valsts daļā piegādā vienā dienā, otrā valsts daļā nākamajā dienā, tādā veidā efektīvāk izmantojot resursus. Tomēr par to ir nepieciešama vienošanās, un tas ir jautājums par savstarpējo dialogu. Mums jau ir plānotas turpmākas tikšanās ar izdevējiem un mēs noteikti sarunas turpināsim.

Kādu jūs vispār redzat drukāto preses izdevumu nākotni, ņemot vērā kopējo abonentu skaita krituma tendenci?

Man arī patīk pie rīta kafijas paņemt rokā avīzi vai žurnālu, un es ticu, ka būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs lasīt drukātos preses izdevumus arī turpmāk. Tomēr es domāju, ka veiksmes stāsts gaida tos izdevējus, kuri mācēs sakombinēt izdevuma digitālo maksas versiju ar drukāto versiju.

Pamatīgi LP izdevumi ir saistīti arī ar jau pieminētajām pasta nodaļām. Kāds ir jūsu skatījums uz to, cik daudz pasta nodaļu būtu jābūt?

Arī pirms manas atnākšanas bija plāns pārskatīt pasta nodaļu skaitu un arī apkalpošanas modeli. Tas noteikti turpināsies.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir arī noteikusi, kādam ir jābūt minimālajam pasta nodaļu skaitam. Piemēram, Rīgā ir jābūt vismaz 25 pasta nodaļām, un mums pašlaik ir 29 pasta nodaļas. Līdz ar to noteiktais pasta nodaļu skaits valstī būs. Jautājums drīzāk ir par to, kādā formātā pasta nodaļas strādās. Kā jau es minēju, manuprāt, pasta nodaļu darbiniekiem nebūtu jānodarbojas ar sūtījumu izsniegšanu, ja vien pats klients nav izteicis vēlmi, ka viņš sūtījumu grib saņemt tieši pasta nodaļā. Savukārt citus sūtījumus noteikti var novirzīt uz pakomātiem. Tāpat mēs jau šobrīd piedāvājam tādu pakalpojumu kā "Pastnieks dzīves vietā", un cilvēkiem ir iespēja saņemt pilnu pasta pakalpojumu spektru, kad pastnieks atbrauc pie viņa uz mājām. Šis darbības segments nākotnē pilnīgi noteikti pieaugs.

Tādēļ ir jautājums par pakalpojumu klāstu tieši pasta nodaļās.

Tas nozīmē, ka pasta nodaļu skaits samazināsies līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajam minimumam vai tas var būt arī lielāks?

Pasta nodaļu var būt vairāk, ja vien ir pietiekams cilvēku skaits, kurš tās apmeklē. Jautājums ir tikai par to, lai pasta nodaļas būtu atbilstoši noslogotas.

No otras puses, piemēram, mazākās apdzīvotās vietās pasta nodaļas strādā tikai konkrētās nedēļas dienās vai dažas stundas dienā, tādēļ iedzīvotājiem to darbalaiks ir neērts un ir visai grūti iedomāties, ka to apmeklējums varētu augt. Kā tad salāgot šo piedāvājumu ar pieprasījumu?

Šajos gadījumos ir arī jāpēta, kas ir tie pakalpojumi, kuri konkrētajās vietās cilvēkiem ir nepieciešami. Turklāt, kā jau es minēju, pasta pakalpojumus var saņemt arī mājās.

LP jau gadiem rīko izsoles par nekustamajiem īpašumiem, kuri pastam vēsturiski ir piederējuši un vairs netiek izmantoti. Ne vienmēr šīs izsoles ir veiksmīgas. Kāds ir jūsu skatījums, kā rīkoties ar īpašumiem?

Šobrīd mums vairs nav īpaši liels portfelis ar īpašumiem, kurus nav izdevies veiksmīgi izsolīt. Tomēr mūsu mērķis pilnīgi noteikti nav uzturēt īpašumus, kuri vairs netiek izmantoti pasta funkciju veikšanai. Mērķis ir šos īpašumus pārdot, lai tad jau jaunais saimnieks šajos īpašumos rada kādu jaunu pievienoto vērtību. Tādēļ mēs noteikti turpināsim pārdot šo īpašumu portfeli.

Kā LP darbu ir ietekmējusi augstā inflācija, kura mūs pavada nu jau veselu gadu? Vai jums tādēļ nenāksies celt tarifus?

Ja runājam par tarifiem, tad termiņš, kad varējām iesniegt tarifu izmaiņas nākamajam gadam, ir beidzies. Mēs izmaiņas neesam iesnieguši, tādēļ tarifi 2024.gadam saglabāsies esošajā līmenī.

Tie, kas visvairāk izjūt inflāciju, ir mūsu darbinieki, un šogad mēs esam izmaksājuši arī pabalstu inflācijas ietekmes kompensēšanai. LP lielā sāpe ir arī par to, kā mēs vispār varam palielināt darbinieku atalgojumu.

Un ir idejas? Prasīsiet vairāk naudas no budžeta?

Tas ir tas ceļš, kuru es negribētu iet. Manuprāt, ir jāatrod veids, kā LP var strādāt efektīvāk un palielināt darbinieku algas, neprasot naudu no budžeta. Arī mūsu jaunajā stratēģijā ir paredzēts, ka mums ir jāfokusējas uz atalgojumu un jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū.

Vai LP štats pašlaik ir nokomplektēts vai tomēr jums darbinieku trūkst?

Šobrīd mums ir 2600 darbinieki. Protams, kā ikvienā lielā uzņēmumā notiek darbinieku rotācija un ir brīvas vakances, bet mēs pašlaik neredzam akūtu problēmu, ka mēs nevarētu piesaistīt darbiniekus. Ja kāds dodas prom, mēs salīdzinoši ātri varam atrast darbinieku vietā.

Mēs arī šobrīd pārskatām veidu, kā strādā pasta nodaļas. Piemēram, Rīgā, Jelgavā un Mārupē mums ir pienākums piegādāt preses izdevumus līdz plkst. 8 rītā. Mēs pārskatām modeli, kā pastnieks šajās pilsētās veic sūtījumu piegādes, lai tas notiktu efektīvāk. Pašlaik šis modelis tiek testēts vairākās pasta nodaļās un ir plāns, ka šis jaunais modelis līdz nākamā gada vidum tiks ieviests visās Rīgas, Jelgavas un Mārupes pasta nodaļās.

Jūs pieminējāt, ka tiks pārskatītas arī IT sistēmas, ar kurām strādā pasta nodaļu darbinieki. Kas tiks darīts?

Pašlaik pasta sistēmas ir ļoti dažādas. Tās noteikti ir jāvienādo. Tādēļ mēs arī ļoti gaidām, kad noslēgsies konkurss uz IT vadītāja amatu, jo šim cilvēkam būs jāizstrādā stratēģiskais skatījums, kādas sistēmas mēs paturam, no kādām sistēmām mēs atsakāmies, lai nebūtu tā, ka tās dublē vienu un to pašu darbību. Jau pašlaik mēs esam sākuši strādāt pie pastnieku maršrutācijas rīka, kas pastniekiem, kurjeriem un citiem darbiniekiem, kuri dodas pie klientiem, automātiski izveidos maršrutu, lai tas nebūtu jāplāno pašiem.

Pērn LP samazinājās apgrozījums, bet izdevās atgriezties pie peļņas zaudējumu vietā. Kādus finanšu rezultātus jūs paredzat šogad?

Pirmajā pusgadā mums ir 55,9 miljonu eiro apgrozījums, kas ir par 17,5% vairāk nekā pērn šajā laikā. Neto peļņa pirmajos sešos mēnešos ir 1,2 miljoni eiro, kas ir labāk, nekā bija paredzēts budžetā. Tas mums ļauj domāt, ka šo gadu LP noslēgs ar peļņu, kas būs virs 2 miljoniem eiro. Turklāt pasta sūtījumu un e-komercijas jomā gada beigas vienmēr ir tas laiks, kad ir liels darba apjoms, tādēļ mums ir pozitīvas cerības, ka šā gada finanšu rādītāji būs labi.

Tas nozīmē, ka par šo gadu LP varētu prasīt mazāku kompensāciju no budžeta par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu vai tomēr peļņu jums tomēr vajadzēs jau pieminēto investīciju projektu īstenošanai?

LP līdz šim prasītās kompensācijas ir bijušas saistītas tikai un vienīgi ar universālā pasta pakalpojuma sniegšanas radītajiem zaudējumiem, nevis ar uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanu, līdz ar to, mums ir pašiem jāatrod iespējas palielināt peļņu, strādājot efektīvāk.

LP tiešām ir jāveic stratēģiskas investīcijas nākotnē, lai mēs nenonāktu situācijā, ka pēc trīs gadiem peļņu gūt ir daudz grūtāk. Šobrīd ir ļoti svarīgi veikt stratēģiskas investīcijas, kuras nodrošinātu ilgtspējīgu LP nākotni.

Citi šobrīd lasa

VIDEO: tūkstošiem pliku austrāliešu stindzinošā peldē atzīmē ziemas saulgriežus
Foto: Keita un bērni sveic princi Viljamu dzimšanas dienā
Valsts policija brīdina: aktīvi uzdarbojas telefonkrāpnieki 2
Pievienot komentāru