Visus pēdējos gadus sociālajos tīklos arī nerimst diskusijas, vai ir adekvāti Neatkarības atjaunošanas dienu saistīt ar baltajiem galdautiem. Ņemot vērā, ka tā ir jauna tradīcija, kura tikai sāk iedzīvoties, Jauns.lv atgādina, kā viss sākās.
Baltos galdautus sāka klāt dramtiskās statistikas dēļ
Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare savulaik Jauns.lv skaidroja, ka šai idejai par pamatu bija dramatiskā situācija - pirms gadiem desmit Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu cilvēki un kopienas nesvinēja, 2015. gadā vien divi procenti iedzīvotāju 4. maiju ierindoja starp nozīmīgākajiem Valsts svētkiem. Šo Valsts svētku brīvdienu biežāk izmantoja pavasara dārza darbu veikšanai, bet mazāk to svinot kā Valsts svētkus.
Tādēļ Kultūras ministrijas paspārnē radās ideja: "Balti klāts galds šajā gadījumā ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, vienojošais elements, kas aicina cilvēkus - ģimenes, draugus, kaimiņus, arī diasporas latviešus citās mītnes zemēs sanākt kopā. Rīkojot svētkus, vienmēr mudinām kopīgām sarunām, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūtās brīvības nozīmi."
Jau pirmajā gadā aicinājums svinēt 4. maiju pie balta galdauta iemantoja plašu atsaucību un mudināja neatkarības atjaunošanas gadadienu svinēt jau daudz plašāk un personīgāk. Tā gadu no gada aizvien vairāk ļaužu sāka atzīmēt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Krasa viedokļu sadure
Tomēr ikgadu notiek karstas diskusijas par to, vai ir korekti Valsts neatkarības ideju saistīt ar baltiem galdautiem. Ne visi ir sajūsmā par šādu simboliku. Sociālajos tīklos novērojams, ka lielai daļai ļaužu šāds nesen sākt lietots simbols šķiet nepiemērots un lieks, bet citiem pret to atkal nav nekādu iebildumu. Lūk, tikai pāris ierakstu sociālajos tīklos pirms šī gada svētkiem:
Jānis Žugovs: "Drīz 4. maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Lai depolitizētu šos valstij nozīmīgos svētkus, daļa sabiedrības, arī mediji, lieto iesauku - "Baltā galdauta svētki", aicinot ģimenes tos atzīmēt ar šādi klātiem galdiem. Daži lielākus galdus noklāj arī ar baltiem linu palagiem. Manuprāt, tā ir absurda tradīcija, jo īstenībā nav ne galdautu, ne baltu palagu svētku. Tāpēc nebrīnīsimies, ka šī lipīgā iesauka skolēniem rada ačgārnu priekšstatu, ka ir "Balto galdautu/palagu diena", kad, starp citu, tika atjaunota Latvijas valsts."
Guntis Rozenbergs: "Tas, ka, gaidot Latvijas simtgadi, tās organizatorbirojs iedibināja Baltā galdauta svētku tradīciju 4. maijā, manuprāt, nav nekas slikts, jo, kas slikts var celties no tā, ja ģimenes 4. maijā apsēžas pie baltu galdautu klāta galda, ir visi kopā un izsaka pateicību par iespēju dzīvot brīvā Latvijā?! Jo tradīcijas jau attīstās paaudzēs. Nekas nestāv uz vietas. Pieņemu, šis nav sliktākais jaunierosinājums, kas izdomāts. Ir tak cilvēki, kas daudzdzīvokļu mājas pagalmā uzklāj šādu galdu, un tā cilvēki, kas varbūt iepriekš 4. maiju vispār neatzīmēja, sāk to svinēt. Protams, svarīgi ir nepazaudēt notikuma jēgu."
Rasma Lopsa: "Tas nosaukums ir neveiksmīgs risinājums. Un ļoti nonivilējis 4. maija nozīmi. Jā, iepriekšējais formulējums bija diezgan garš. Bet kāds sakars galdam ar tās dienas notikumiem? Tad jau daudz saprotamāks būtu ieslēgtā radio diena, jo, manuprāt, toreiz 1990. gada 4. maijā visa Latvija, elpu aizturējusi, tie kas nevarēja būt Rīgā pie Augstākās Padomes, sēdēja pie saviem radioaparātiem, klausījās un skaitīja balsis."
Rinalds Gulbis: "Ziniet - daudz briesmīgāk par baltā galdauta svētkiem ir daudzu pašvaldību lietotais "maija svētki". Vismaz man tie viennozīmīgi saistās ar “maiskije prazdņiki"."
ZaZi: "Jauki, ka jums patīk. Man nepatīk. Šis nosaukums vedina domāt, ka svētki ir par godu kaut kādam "Baltajam galdautam". Uz daudzām afišām nereti pat nav minēts īstais svētku nosaukums. Ja grib, var teikt - aicinām svinēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, klājot baltu."
dagnis.isaks: "Svētku jēgu nenosaka to nosaukums un pat ne tradīcijas. Svētki ir katra paša sajūta, viss pārējais ir tikai dekorācijas, bet tās piešķir svētkiem funkcionalitāti. Neviens jau nesaka ka 4. maijs kalendārā jāraksta, kā baltā galdauta svētki, bet tā ir laba tradīcija."
Sannija Hildur Ķirse-Bock: "Var par to bubināt, var kaunināt. Pačukstēšu: ir atļauts arī priecāties, ka ir tik iedzīvojusies ideja par balto galdautu. Pateicoties tai, to cilvēki svin. Un tas ir tik jauki."
Ingvilda: "Sava jēga tajās vaimanās ir, jo visbiežāk reklamējot baltā galdauta svētkus nav ne vismazāko norāžu uz neatkarības atjaunošanas dienu. Man patīk ideja par baltajiem galdautiem, bet būtu labi, ja būtu nepārprotami skaidrs, ka baltos galdautus klāj par godu neatkarības atjaunošanai."
Kristīne: "Šitā būs katru gadu, ja? Katru gadu aprīļa beigās kā pavasara puķītes līdīs ārā vaimanātāji par to, ka 4. maijā kāds Baltā galdauta svētkus svinēs? Skumji un kaitinoši. Sauciet tak, kā gribat! Galvenais, lai ir svētku sajūta sirsniņā!"
Ķīps: "Ja saka "Zāļu diena", vai ar to nedomā Jāņus? Ja saka "baltā galdauta svētki", vai ar to nedomā neatkarības atjaunošanas svētkus? Vai tās vienkārši nav alternatīvas? Sinonīmi? Nemēģinot sarežģīt. Vai klājot baltu galdautu, nezinam kāpēc?"
Valdības norādes par balto galdautu
Lai arī kādi būtu viedokļi par baltā galdauta nozīmības interpretācijas, kaut kādā ziņā mērā jāņem vērā arī augstākstāvošo instanču norādes un skaidrojumi. Tā, piemēram, Ministru kabineta mājaslapā varam atrast formulējumu un pamācības:
"Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu. Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus 4. maijā pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā. Baltā galdauta svētku norisi un formātu aicinām veidot Jūs pašus."
Baltā galdauta svētku galvenie akcenti ir:
* kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai kopā ar ģimeni;
* balts galdauts kā pašapziņas un lepnuma simbols un vienojošais elements;
* kopā būšana un galda sarunas, piemēram, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūto brīvību nozīmi un to izmantošanu šodien un Latvijas valsts nākotnes veidošanai; izceļot un godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības; līksmojot, sadziedoties un sadancojoties un tamlīdzīgi;
* senu tradīciju, nemateriālā, tai skaitā kulinārā, mantojuma apzināšana un godā celšana, atrodot jaunas kopīgu vērtību apliecinājuma izpausmes;
* aktivitātes: ģimenes svētku pusdienas, atmiņu stāsti, sadziedāšanās, koku stādīšana, velobraucieni, pārgājieni.
Pēc Kultūras ministrijas izveidotā Latvijas valsts simtgades biroja datiem pirmo reizi 2016. gada 4. maijā pie balti klāta galda Valsts svētkos sēdās vismaz 93 000 cilvēku, un ar katru gadu šis skaits pieaug.
Tai pašā laikā arī jāsaka, ka aizvien vairāk šie svētki komercializējas, protams, ne tik lielā apmērā kā Ziemassvētki vai Lieldienas. Bet aprīļa beigās un maija sakumā ar katru gadu aizvien vairāk parādās dārza preču veikalu reklāmas, kas piedavā īpašus dārza svētku mēbeļu komplektus 4. maija svinībām, vai arī mājturības preču pārdotuves, kas sakompletktējušas galda piederumu klāstu, kas liekams tikai un vienīgi uz baltiem galdautiem. Neatpaliek arī lielie pārtikas tirdzniecības tīkli, kas piedāvā īpašus 4. maija svinību cienasta grozus.
Citi šobrīd lasa
