Šis maršruts tapa pirms četriem gadiem, kad atzīmējām 30. gadadienu kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Aicinām tās izstaigāt un atcerēties vēsturiski nozīmīgos momentus. Maršruts sākas Vecpilsētas ielā pie Latvijas Tautas frontes nama:
1. Vecpilsētas iela 13/15, Tautas frontes mītne (tagad Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa)
No 1989. gada līdz 1999. gadam tur atradās Latvijas Tautas frontes (LTF) mītne, kad ēkā sāka darboties Tautas frontes muzejs, kurš 2015. gadā tika iekļauts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sastāvā. 1990. gada marta vidū, laikā ap pirmajā brīvajām Augstākās Padomes vēlēšanām, LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns pēc LTF valdes sēdes savā kabinetā ēkas trešajā stāvā vērsās pie jurista, vēlākā Valsts prezidenta Egila Levita, kurš bija ieradies Latvijā no Vācijas, ar lūgumu sagatavot Neatkarības deklarācijas projektu. Turpmākās dienas Egils Levits, uzturēdamies filozofa Elmāra Vēbera dzīvoklī, strādāja pie Neatkarības deklarācijas koncepcijas, konsultējoties ar juristu Tālavu Jundzi.
Uz šo ēku LTF vadība, administrācija, vēlēšanu centra darbinieki pēc 4. maija mītiņa 11. novembra krastmalā un ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa atgriezās, lai viens otram pateiktos par darbu un ar šampanieša glāzi atzīmētu sasniegto, pieliekot poētisku punktu sarežģītajam Neatkarības deklarācijas tapšanas ceļam.
2. Akadēmijas laukums 1, Zinātņu akadēmija
Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē pēc 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanām noritēja LTF frakcijas sēdes. 1990. gada 21. martā Egils Levits iepazīstināja ar Neatkarības deklarācijas ideju un tās abiem variantiem (tā saucamo “minimālo” un “maksimālo”). Līdz 3. maijam Neatkarības deklarācijas teksts tika apspriests, labots un papildināts. Šajās telpās LTF frakcija arī diskutēja par varas pārņemšanu Latvijā parlamentārā ceļā, tostarp balsojot par frakcijas virzītajiem kandidātiem svarīgākajiem amatiem.
3. Dzirnavu iela 63, jurista Rolanda Rikarda (1942-2022) dzīvoklis
1990. gada 22. martā jurista Rolanda Rikarda dzīvoklī, kas atradās šajā ēkā, nelielā sanāksmē tikās Egils Levits un jaunievēlētie LTF deputāti Vilnis Eglājs, Valdis Birkavs, Romāns Apsītis un dzīvokļa saimnieks Rolands Rikards. Balstoties uz pārrunu laikā paustajām idejām, dienu vēlāk Egils Levits bija izstrādājis dokumenta uzmetumu, kas kļuva par Neatkarības deklarācijas pamatu. Šo tikšanos var uzskatīt par pirmo Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas sēdi.
4. Jauniela 24, Kinoamatieru biedrība (tagad viesnīca “Justus”)
1990. gada 24. martā pēc Latvijas Juristu biedrības kolēģijas sanāksmes šeit notika otrā Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas sapulce, kurai pievienojās arī juristi Tālavs Jundzis un Aivars Endziņš, lai apspriestu Neatkarības deklarācijas projektu.
5. Raiņa bulvāris 19, Latvijas Universitāte
1990. gada 24. martā notiekošās Juristu biedrības kolēģijas paplašinātās sēdes laikā jurists Aivars Endziņš, kurš bija universitātes Komunistiskās partijas organizācijas sekretārs, ierosināja nākamo tikšanos organizēt savā kabinetā Raiņa bulvārī 19. Šeit turpmāk notika visas darba grupas sēdes, kurās tika strādāts pie Neatkarības deklarācijas teksta noslīpēšanas.
6. Aspazijas bulvāris 22, viesnīca “Rīga”
1990. gada 2. maijā pulksten 18:00, 17 stundas pirms jaunievēlētas Augstākās Padomes pirmās sesijas, viesnīcas konferenču zālē notika preses konference, kurā žurnālistus informēja par Neatkarības deklarācijas koncepciju un saturu.
7. Jēkaba iela 11, Latvijas PSR Augstākā Padome (tagad Saeima)
1990. gada 3. maijā pulksten 11.00 darbu uzsāka jaunievēlētais Augstākās Padomes sasaukums. Vispirms tika izveidotas komisijas un ievēlēta Augstākās Padomes vadība, taču svarīgākais jautājums bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Uz nākamo sēdi deputāti pulcējās 4. maijā pulksten 10:00, bet par Neatkarības deklarāciju balsoja pēcpusdienas sēdē, kas sākās pulksten 15:00. Trīs stundas notika saspringta Neatkarības deklarācijas apspriešana un debates. Balsošana sākās pulksten 18:00 un ilga līdz 19:00, kad visas balsis bija saskaitītas. Pēc tam balsu skaitīšanas vadītājs Indulis Ozols nosauca balsojuma rezultātus – vēlēšanu apgabalu, deputāta vārdu un lēmumu. Pie ēkas sapulcējušies cilvēki skaļi skaitīja līdzi “par” balsis.
Pulksten 19:20 kļuva zināms, ka par Neatkarības deklarāciju nobalsojis nepieciešamais deputātu skaits (Latvijas PSR Konstitūcijas maiņai vajadzēja 2/3 jeb 134 deputātu balsis). Kopumā “par” nobalsoja 138 no 201 Augstākās Padomes deputātiem.
8. 11. novembra krastmala
Pēc 1990. gada 4. maija balsojuma par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu pulksten 20:00 Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju sapulcējās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Plīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Tribīnē atradās Augstākās Padomes deputāti; aiz viņu muguras Ļeņina bareljefs, kas aizklāts ar lina audeklu.
9. Brīvības piemineklis
1990. gada 4. maija vakarā, pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu un mītiņa Daugavmalā, Augstākās Padomes deputātiem uzdāvinātie ziedi tika nolikti pie Brīvības pieminekļa, kur sapulcējušies cilvēki turpināja līksmot par valsts neatkarības atjaunošanu.
Ārpus Rīgas centra:
10. Augšiela 1, Daugavas stadions
1990. gada 21. aprīlī Daugavas stadionā Rīgā notika visu līmeņu tautas deputātu sapulce, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 deputātu no visas Latvijas. Tās mērķis bija dot pilnvarojumu jaunievēlētajiem Augstākās Padomes deputātiem pieņemt Neatkarības deklarāciju. Jurists Romāns Apsītis nolasīja Neatkarības deklarācijas projektu. Sapulces laikā dalībnieku vairākums, tikai nepilnam simtam balsojot pret vai atturoties, atbalstīja “Aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei un Latvijas tautai” un pieprasīja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.
11. Lidosta “Rīga”
1990. gada 30. aprīlī jurists Egils Levits no Vācijas atkal ieradās Rīgā, lai turpinātu darbu pie Neatkarības deklarācijas. Lidostā pasu kontroles laikā padomju varai lojāli drošības dienestu darbinieki Egilu Levitu apcietināja un nosūtīja ar lidmašīnu uz Maskavu, kur tika paziņots par PSRS varasiestāžu lēmumu viņu izraidīt no PSRS bez atgriešanās tiesībām. Ar šo epizodi noslēdzās Egila Levita aktīvā līdzdarbība Neatkarības deklarācijas sagatavošanā, kas bija iesākusies marta vidū.
12. Aizsaules iela 1b, Rīgas Brāļu kapi
1990. gada 3. maijā pulksten 8:00 no rīta no LTF ievēlētie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti pulcējās Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla, lai dotu svinīgu solījumu balsot par Neatkarības deklarāciju.
Ārpus Rīgas
13. Vaives dzirnavas, Priekuļu pagasts
Noslēdzošā 4. maija pārgājiena vieta atrodas ārpus galvaspilsētas – Cēsu novada Priekuļu pagastā.
1990. gada 30. martā Vaives dzirnavās notika konfidenciāla LTF valdes sēde, kuras laikā LTF tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem, klātesot Egilam Levitam. Šajā sēdē pirmo reizi tika formulēti svarīgākie jautājumi, kas jāatrisina jaunievēlētajai LTF frakcijai Augstākajā Padomē. Te apsprieda ar neatkarības atjaunošanu saistītos dokumentus, kā arī Augstākās Padomes un Rietumu latviešu kopīgo ārpolitisko stratēģiju, lai tuvinātu atjaunotās Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “E-muzeja” sagatavotus avotus un informāciju par neatkarības atjaunošanu var atrast tā mājaslapā internetā sadaļā „Jaunākie laiki”/“Neatkarības atjaunošana”. Maršrutu iespējams izklikšķināt gan „Google Maps 6” aplikācijā, gan aplūkot vizualizācijā, gan arī izstaigāt klātienē. Līdz ar īsiem informatīviem komentāriem par izceltajām norisēm un tajās iesaistītajiem cilvēkiem, maršrutā redzamas šo vietu vēsturiskās, kā arī mūsdienu fotogrāfijas: https://www.google.com/maps/d/u/1/viewer?mid=1_C1KpAvzV7cZQji9Hjo-6UZVdJhEEBGJ&ll=56.95120330000001%2C24.104640399999983&z=14.
Citi šobrīd lasa
