Šašliks – aromātiska, sulīga gaļa ar dūmu smaržu, klāt baudot labu sauso vīnu. Šašliks visā pasaulē tiek uzskatīts par tipisku kaukāziešu ēdienu. Šis ēdiens ir labi zināms arī daudzām ganu un lopkopju tautām, īpaši kalnos dzīvojošām.
Kas attiecās uz pašu nosaukumu “šašliks” , tad neskatoties uz šī vārda neapstrīdamo Turku izcelsmi, neviens Kaukāzā, tai skaitā Azerbaidžānā, kur bieži tiek lietota turku valoda, nespēs izskaidrot šo vārdu, izmantojot savas valodas vārdu krājumu. Gruzijā šašliku dēvē par “mcvadi” , Armēnijā – “horovac” , bet Azerbaidžānā – “kebap”. Vārdu šašliks sāka lietot krievu tautības pārstāvji, kuri šo vārdu pārņēma no Krimas tatāriem XVIII gadsimtā. ,,Šišlik,, no vārda “šiš” – iesms, lai apzīmētu ēdienus, kas gatavoti uz iesma. No krievu valodas šis vārds pārceļoja pie pārējām Eiropas tautām.
Diemžēl to ko mēs parasti gatavojam uz oglēm, nevar saukt par šašliku, kaut arī neviens nesūdzas par garšas īpašībām, kamēr nav pagaršojuši īstu šašliku. Īsts šašliks nav vienkārši cepta gaļa, tas ir vesels rituāls ar saviem noteikumiem un aizliegumiem. Šašliks ir vienīgais ēdiens, kura dēļ var visi sapulcēties pie galda. Šašlikam, kā piedevas, klāt tiek pasniegti svaigi tomāti, uz oglēm gatavoti dārzeņi, zaļumi, siers, garšvielas, loki un sausais vīns. Nekas nedrīkst nomākt šašlika garšu, ir jābauda tikai un vienīgi viņš. Tāpēc gaļai ir jābūt daudz, lai katrs varētu gūt maksimālu baudījumu.
Un tā, jūs esat nolēmuši palutināt savus dārgos viesus ar šašliku. No kā ir jāsāk pagatavošana? Vispirms ir jāizvēlas gaļu vai zivi. Mēs nepieturēsimies pie stingrajām kaukāziešu tradīcijām, un nerunāsim par šašliku tikai no jēra gaļas. Mūsdienās, pateicoties tikumu brīvībai, pieticīgam budžetam un bagātam asortimentam, šašliku var gatavot gan no liellopu gaļas, gan cūkgaļas, gan vistas gaļas un stores, galvenais lai viss būtu svaigs. Šašliks no jēra gaļas ir ļoti smalka lieta, tāpat kā paši Austrumi. Jēram ir jābūt jaunam, liesam, vislabākais būtu jauns 8 kg smags jērs. Liekos taukos ir jānogriež, gaļa jāsagriež nelielos gabalos. Sīpolus izmaļ caur gaļas mašīnu un sajauc kopā ar gaļu, lai gaļa sasūktos ar sīpolu sulu. Gredzenos sagriezti sīpoli nedod nekādu labumu. Sāli un piparus pievieno pēc garšas. Pēc tam gaļu samaisa kopā ar īsto adžiku ( pagatavota tikai no tomātiem, pipariem un garšvielām ), un noliek uz diennakti marinēties. Gaļas gabalus uz iesma jāuzver cieši vienu pie otra. Ogles arī jau ir gatavas, un maigi rozā gaļas gabaliņi apbrūninās karstumā.
Tagad pievērsīsimies mums ierastākai gaļai. Pagatavosim šašliku no cūkgaļas. Šim nolūkam vislabāk ir izvēlēties šķiņķi, bet īpašiem gardēžiem iesakām izvēlēties ribiņas. Pagatavošanas tehnoloģija ne ar ko neatšķiras no jēra gaļas šašlika gatavošanas. Ribiņas sagriež pa pāriem, un uzdurot uz iesmiem pārdur mīkstumu starp kauliem. Daudzi uzskata, ka arī no liellopa gaļas var pagatavot lielisku šašliku. Tikai ir jāatceras, ka liellopa gaļa ir daudz sīkstāka par cūkas gaļu. Tāpēc pirms gatavošanas ieteicams liellopa gaļu izmērcēt gāzētā ūdenī, bet pagatavošanas recepte paliek tā pati. Šašlikam galarezultātā ir jāsanāk sulīgam, aromātiskam un, pats galvenais, mīkstam.
Pie gaļas šašlika ir jāpasniedz sausais sarkanais vīns. Nekādā gadījumā šašliks nav savienojams ar degvīnu vai alu. Pasniegtajam vīnam ir jābūt istabas temperatūras, Sarkanos vīnus neatdzesē pat karstā laikā. Šašliks no putna gaļas arī ir baudīšanas cienīgs ēdiens. Šim nolūkam var izmantot fileju, bet var arī sacirst visu putnu vienādos nelielos gabalos. Marināde tiek izmantota tā pati, kas iepriekš. Vistas gaļu ir jāmarinē ilgāk nekā cūkas gaļu. Pēc tam atliek tikai baudīt maigo un aromātisko lieliskā šašlika garšu. Pie putna gaļas šašlika ir jāpasniedz tikai sausais baltais vīns. Pie tam, baltajam vīnam ir jābūt atdzesētam gan ziemā, gan vasarā. Atšķirībā no sarkanā vīna, baltais vīns ir ļoti viegls dzēriens. Tāpēc tā krājumiem ir jābūt pietiekami lieliem, lai pietiktu visiem.
Visām uzkodām ir jāpastiprina šašlika garša, saskaņojoties ar to. Jāatceras, ka uz jūsu galda ir tikai viens pamatēdiens – šašliks, uz kuru jāsakoncentrē uzmanība. Tāpēc vieglām uzkodām ir jārosina apetīte, nevis jānovērš no pamatēdiena baudīšanas. Korejas virtuve piedāvā šašliku no pīles gaļas. Iesakām jums to pagatavot. Pīles gaļu ar garšvielām, zaļumiem un pūdercukuru var gatavot gan uz uguns, gan cept cepeškrāsnī. Gaļu nedrīkst pārcept, tad tā zaudē savu garšu.
Sagatavoto pīles gaļu rūpīgi noslauka ar auduma salveti un atdala mīkstumu no kauliem. Tad gaļu sagriež gabaliņos 5 x 3 x 0,5 cm. Lokus, ķiplokus un ingveru sagriež un pārlej ar sojas mērci, tad cieši sapresē. Pēc tam pievieno maltas sezama sēklas, maltus melnos piparus, pūdercukuru, un visu samaisa. Ar šo garšvielu masu apsmērē pīles gaļu un ļauj tai ievilkties 40 minūtes. Tad gaļu liek uz restēm cepties.
Mīlestības pils cepetis
Ir tāda pils Ungārijā. Viens vienīgs cilvēks – vienlaicīgi skulptors, arhitekts un mākslinieks ar savām rokām divdesmit gadu laikā uzcēla šo pili un piepildīja to ar lieliskām statujām un gleznām, kas bija veltītas vienai vienīgajai viņa sirds karalienei – viņa sievai. Stāsta, ka viņa, kā neviens, prata gatavot “Laupītāju cepeti”. Neizsakāmi garšīgs ēdiens! Tas ir līdzīgs kaukāziešu šašlikam, un arī tiek gatavots uz iesma. Tikai uz iesma tiek uzvērta rudzu maize, gaļa, kūpināts speķis, un tad atkal viss tādā pat secībā, beigās visu noslēdza rudzu maizes šķēle, protams, viss ar garšvielām un vīnu. Klīst runas, ka arī mūsdienās vietējie kulināri gatavo “Laupītāju cepeti” , un ar to cienā tūristus, kuri apmeklē Mīlestības pili.
Pagaidām nav komentāru.