Brančs (angl. brunch, radies apvienojot divus vārdus breakfast un lunch) ir britu studentu slengs. ASV un Eiropā – ēdienreize, kas apvieno brokastis un lenču. To pasniedz laika posmā starp plkst. 11 un 16. Branča laikā bauda karstus, bet vieglus ēdienus. Bieži vien ēdienkartē tiek iekļauts vīns. Šo ēdienreizi ietur brīvā un vieglā atmosfērā ar devīzi - “Atpūties, tu neesi darbā!”
Vēsture
Jēdziens “brančs” ir radies XIX gadsimta 80tajos gados Oksfordā. Par tā radītāju tiek uzskatīts pats Čārlzs Lutvidžs Dodžsons, kurš sabiedrībā bija vairāk pazīstams kā Luis Kerrolls. Tieši viņš ievēroja, ka studentiem un pasniedzējiem produktīvam darbam ir nepieciešams kopēji pavadīts laiks, lai pilnībā atslābinātos, lai varētu izrunāties neformālā gaisotnē un nostiprināt savus spēkus. Izmantojot savu talantu izgudrot neeksistējošus vārdus, Čārlzs Dodžsons apvienoja vārdus “brokastis” (“breakfast”) un pusdienas (“lunch”) un nosūtīja vēstuli Oksfordas universitātes rektoram ar lūgumu iekļaut dienas kārtībā “branču” (“brunch”). Šis priekšlikums tika atbalstīts, un drīz vien brančs kļuva par Oksfordas jauno tradīciju, kad pasniedzēji un studenti sanāca kopā, lai remdētu izsalkumu un nepiespiestā atmosfērā apspriestu sasāpējušus jautājumus.
Gāja laiks, tuvojās nozīmīgais ikgadējais notikums Oksfordas universitātes dzīvē, tā saucamās “Oksfordas – Kembridžas laivu sacensības”. Tieši šajās sacensībās par branču pirmo reizi uzzināja Kembridžas universitātes studenti un pasniedzēji. Drīz brenča ideju atbalstīja un realizēja arī citas Lielbritānijas mācību iestādes. Un lūk, jau tūkstošiem absolventu sāka ieviest brenču tā saucamajos “Džentlmeņu klubos” , kuri tajā laikā bija ļoti populāri.
Kad brančs angļiem bija kļuvis par nemainīgu tradīciju, nāca pavērsiens, kas branču “pārnesa” pāri okeānam. 1896. gadā sākās “zelta drudzis” , un simtiem Lielbritānijas pilsoņu devās meklēt savu laimi Aļaskas sniegotajos kalnos. Tā brančs pārcēlās uz Ameriku.
Tas nebija pēdējais branča ceļojums. 1914.gada 1. augustā sākās Pirmais pasaules karš, un angļu kareivji, paši to nenojaušot, izplatīja branču visā Eiropā.
Tikko izdzirdējām, ka restorāns “Tex-Mex” sestdienas un svētdienas rītos aicina gardēžus uz branču, nolēmām, ka mums noteikti šī iespēja jāizmanto. Lai gan citur pasaulē brančs notiek nedaudz vēlāk, branča sākums 10.00 mums nelika šaubīties par šī pasākuma nopietnību.
Sestdienas rītā mūsu automašīna piestāja Rīgā,Dzirnavu ielā 59. pie restorāna “Tex-Mex”. Vēlamies piebilst - brīvu vietu netrūka. Stāvvietas automāts gan sīknaudu pretī neņem… taču modernizācija skārusi ne tikai šo galvaspilsētas rajonu.
Ienākot restorāna pagalmā mūs laipni sagaidīja Evija (ar Eviju esam jau tikušies iepriekš - skatīt rakstu) un apvaicājās vai vēlamies branču sākt ar omleti. Pieaugušajiem omlete tikšot gatavota no trim olām, bērniem palūdzām mazākas porcijas.
Pirms nodot pasūtījumu pavāram, tika precizēts kādas kafijas mēs vēlamies.
Mēs ieņēmām vietas pie galdiņa.
Pēc mirkļa tika atnestas kafijas, bērniem rabarberu ķīselis. Maize gan vēl tiekot cepta, bet mums lapni piedāvāja doties pie dažādām ēdmaņām klātā galda.
Skatoties uz patiesi bagātīgi klāto galdu, prātā nāca kāda paziņas iemīļots teiciens: “Ar šādu zaceni var bērnu nokristīt”. Uz galda bija gan tradicionāls brokastu piedāvājums - pankūkas, 5 graudu putra ar dažādām piedevām (augļi, medus, ievārījums), dažādas brokastu pārslas ar pienu, vairāki siera veidi un svaigi cepta maize, cīsiņi, jau saceptas siermaizītes, kā arī neierastāki un ekskluzīvāki ēdieni - garneļu salāti ar mango, lasis ar kanēli un čili, siers “Dor Blue” ar bumbieriem, cepta menca apelsīnu glazūrā, grilēta forele, vairāki gaļas veidi un tml. Visu piedāvājumu, protams, neuzskaitīsim, jo nākamajā nedēļas nogalē, ļoti iespējams, “Tex-Mex” komanda piedāvās jau ko citu.
Apskatot gardumus, kurus mums lemts nogaršot, apsēdāmies atpakaļ pie galdiņa un nesteidzīgi baudījām kafiju. Jāmin, ka rīts bija diezgan pavēss un apmācies, tāpēc lieti noderēja Evijas atnestie pledi.
Tikko kafijas bijām izdzēruši, mums atnesa omletes. Šeit jābilst, ka tās pasniedza bērniem… Klusībā katrs no lielajiem minēja, diez kādas porcijas būs mums, ja tik lielas ir bērniem paredzētās. Kad mazie ēdāji jau gandrīz bija tikuši galā ar savām porcijām izrādījās, ka noticis pārpratums un bērniem paredzētās omletes patiesi bija mazākas un šoreiz tika pasniegtas lielajiem. Taču šeit gribam precizēt, ka branča formāts pieļauj gan pagaršošanu no blakussēdošā branča dalībnieka šķīvja, gan samainīšanos ar porcijām. Un par cik tas notika vienas ģimenes ietvaros, par šo nelielo pārpratumu tikai pasmaidījām.
Vairākas reizes arī devāmies pie klātā galda, lai nogaršotu tur novietoto cienastu. Īpaši vēlamies pieminēt uz vietas cepto maizi, no kuras katrs varēja pats sev nogriezt vēlamā biezuma šķēli. Bijām pārsteigti arī par to, cik labi sader lasis ar kanēli un čili. Bērniem īpaši pie sirds gāja svaigi ceptās siermaizītes ar tomātiem un cīsiņi, kā arī omlete ar šķiņķi un dārzeņiem.
Ļoti interesanti bija pasniegta putra - ar zefīru.
Katrā ziņā, mēs centāmies nogaršot no visa pa druskai, bet mūsu vēderi pateica “Stop!” Un tad, protams, sākām apspriest un salīdzināt ko un cik daudz par 5 LVL (tieši šada ir dalības maksa 2 stundu ilgajā brančā, bērni līdz 12 gadu vecumam mielojas bezmaksas) un nonācām pie atziņas - 5 lati ir tiešām simboliska samaksa par kvalitatīviem, garšīgiem un daudzveidīgiem ēdieniem. Saprotams, atmosfēru un lieliski pavadītu laiku ar ģimeni novērtēt naudā vispār nav iespējams.
Patiesi esam priecīgi par šādu jaunievedumu un atliek vien izteikt cerību, ka šādi branči iedzīvosies un tiks novērtēti arī Latvijas gardēžu vidū.
Par ideju un izpildījumu, maksimālais vērtējums - ☆ ☆ ☆ ☆ ☆ !
Pagaidām nav komentāru.