Tiesības ēst. Uzzini patiesību!

Mūsdienu zinātne par ēdienu atgādina kādu trilleri, kurā ierastos pārtikas produktus vaino visos pasaules grēkos. Mēs nolēmām papētīt šo jautājumu.

ĢMO Fantastika vai realitāte: vai var kļūt par dārzeni?

Kas tad īsti ir ĢMO? Tie ir pārtikas produkti, izveidoti ar gēnu inženierijas palīdzību. Lai uzlabotu kāda produkta īpašības, vājiem gēniem pievieno stiprākus. Īpaši šī tehnoloģija populāra lauksaimniecībā. Ir jau pierādīts, ka ģenētiski modificētie augi labāk tiek galā ar kukaiņiem un dod vairāk ražas. Citiem vārdiem sakot, ja agrāk kartupeļus migloja ar ķimikālijām lai pasargātu ražu no kolorādo vabolēm, tad tagad mainot genotipu vaboles pašas vairs neinteresējās par kartupeļiem. Krievijā ĢMO ir aizliegti, turpretī ASV tie sastāda 80% no visiem pārtikas produktiem.

Ja paskatās dziļāk, tad gēnu modifikācija - ir dabīgs process. Salīdzini savvaļā augušos un dārzā augušos viena veida augļus - tie arī ir radušies selekcijas rezultātā. ĢMO pretinieki pārdzīvo, ka kāds gēns tiks cilvēka organismā, iedzīvosies DNS un izsauks onkoloģiju. Taču pārstrādājot ēdienu kuņģa-zarnu traktā svešie DNS sadalās līdz nukleīnskābēm, un tas nozīmē, ka nekādi gēni no malas vienkārši nevar iekļūt cilvēka DNS sistēmā.

Tiesa gan, dažiem pārtikas produktiem ĢMO nemaz neder. Piemēram, kad brazīļu riekstos ar gēnu inženieru palīdzību palielināja aminoskābju dadzumu olbaltuma sastāvā, tiem cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi alerģīja, tā parādījās.

Secinājums: GMO tehnoloģijas ir tik pat kaitīgas, cik tradicionālā augu selekcija. Vairāk kā 500 pētījumu un izmeklējumu šajā jomā nav raduši nekādu pierādījumu, ka genētiski modificētie pārtikas produkti var izprovocēt vēzi.

LAKTOZE Dzer pienu katru dienu!

Laktoze - tas ir piena sastāvā esošais cukurs. Kad viss ir labi, tas pateicoties laktāzei (šis ferments izstrādājās kuņģī) sadalās uz galatozi un glikozi. Šī fermenta zemais līmenis aiztur laktozi organismā, tas savienojās ar ūdeni un saskābst. Laktāze samazinās ar vecumu - jo vecāks cilvēks, jo mazāk tās saturs.
Kā likums, laktozes nepanesamība pieaugušam cilvēkam ir atkarīga no genētikas, retāk to izraisa kuņģa-zarnu trakta slimības. Ja pēc piena iedzeršanas kurkst vēders, jūtamas sāpes, parādās diareja, tad visdrīzāk, tev ir hipolaktāzija. Ko darīt? Atteikties no piena? Ja tev ir problēmas ar laktozi, tad iesakam pāriet uz produktiem, kas ir izgājuši caur rūgšanas procesu: siers, kefīrs, biezpiens un jogurts. Šajos produktos cukurs ir pārvērties par piena skābi, kuru kuņģis labāk pārstrādā. Vai nu arī pievērs uzmanību produktiem ar marķējumu “bez laktozes”.

RAUGS Vai jāatsakās no maizes?

Raugs pēc savas būtības ir vienšūnu sēne, kura sastāv no ūdens un olbaltumiem. Tieši tie ir kļuvuši par daudzu dietologu uzbrukumu priekšmetu, kuri aktīvi propagandē bezrauga diētu. Mūs biedē ar to, ka rauga sporas, nokļūstot kuņģī, sāk tur aktīvi rūgt un vairoties. Tie arī, pēc bezrauga diētas piekritēju domām, izstrādā aflotoksīnus, kuri, savukārt, kļūst par iemeslu disbakeriozei, alerģijai, imunitātes pazemināšanai un pat onkoloģijai.

Izdalīt ogļskābo gāzi (un stimulēt rūgšanas procesu) raugs var tikai pie 25-30 grādu temperatūras. Salīdzināšanai: maizes cepšanas temperatūra ir 200 grādi, bet maizes iekšpusē ir 98 grādi. Tātad, rauga sēnes izceptā maizē vienkārši nevar būt. Tiesa gan, dzīvs vēl mīts par termoziturīgo raugu, kurš labi jūtās arī 500 grādos. Tikai šīs sēnītes ļoti līdiznās spokiem, par kuriem visi runā, bet neviens nav redzējis. Mūsu vecāki un vecvecāki ir ēduši raugu maizi. Saindēties ar to var tikpat labi, kā ar jebkuru citu produktu bez īpašām uzglabāšanas prasībām. Respektīvi, izredzes ir ļoti niecīgas.

Pastāv viedoklis, ka sliktās pašsajūtas vaininieki ir nevis raugs, bet gan konservanti (tai skaitā glutēns) un pārtikas piedevas. Tos pievieno mīklai, lai sanāktu skaista un mīksta maizīte. Arī milti, ko izmanto maizes ceptuves, tiek pakļaiti tik spēcīgam attīrīšanas procesam, ka no tiem pazūd visi vērtīgie minerāļi un vitamīni. Dietologi iesaka, ja nav iespējas uzzināt precīzu maizes sastāvu, izvēlēties visneglitāko maizes klaipu - tajā noteikti būs mazāk kaitīgu piedevu.

Secinājums. Nav neviena nopietna zinātniska pētījuma, kurš apstiprinātu, ka raugs izdzīvo arī pēc cepšanas. Tomēr dietologi iesaka ēst ik pa brīdim arī bezrauga maizi.

GLUTĒNS Vai ir vērts pāriet uz bezglutēna diētu?

Glutēns ir lipeklis, kurš sastāv no olbaltumiem. Īpaši bagāti ar to ir graudaugi: kvieši, rudzi, mieži un auzas. Glutēnu pateicoties savām spējām līmēt un konservēt, pievieno arī tādiem produktiem, kurus par graudiem ir grūti nosaukt. To var satikt desās, kečupos, majonēzē, buljona kubiņos un pat šokolādē un saldējumā. Starp citu, uz iepakojuma vārdu “glutēns”aizvieto ar vārdiem “ciete”, “modificētā pārtikas ciete”, “augu olbaltumi”. Glutēna nepanesamība ir tad, ja šai olbaltumvielai nokļūstot organismā imunsistēma uztver to šūnas par svešām un aktīvi uzbrūk, vienlaicīgi bojājot arī blakus esošos audus. Kā rezultātā notiek resnās zarnas gļotādas bojājumi, kas, savukārt, var novest pie neauglības un diabēta.

Neskatoties uz visu, pēc Starptautiskās gastroenterologu organizācijas rīcībā esošajiem datiem, ar glutēna nepanesamību sirgst tikai 1% iedzīvotāju visā pasaulē. Un tā ir vairāk genētiskā īpatnība. Tomēr jūtība uz glutēnu, kura izspaužās kā diareja, smagums kuņģī un pat galvassāpes nav nemaz tik reta parādība. Tikai saprast, ka tā tas ir, diezgan grūti. Pēc maizes ēšanas iekalusies sevī: ja parādās nepatīkamas sajūtas kuņģa apvidū - ir iemesls apmeklēt ārstu.

Starp citu, notievēt uz bezglutēna diētas nesanāks. Meklējot lipekļa aizvietotāju pārtikas ražotāji aizvien vairāk izvēlas taukvielas, cukuru, kukurūzas un rīsu cietes, no kā arī ražo savus “veselīgos” produktus. Vai ir vērts minēt, ka šajā gadījumā kaloriju skaits pieaug pat vairākas reizes? Psiholoģi konstatēja interesantu faktu: ja cilvēks redz uz paciņas uzrakstu “bez glutēna”, viņš domā ka tā ir pilnīgi nekaitīga pārtika un sāk ēst to vairāk. Īsāk sakot, esi vērīgs un turi sevi grožos.

Foto: stockfood.com

, , , , ,

Pagaidām nav komentāru.

Komentēt