Viltoti produkti un īsti. Kā tos atšķirt?

Ar svešu vārdu

Produkti-dubultnieki ir atrodami katrā veikalā - mēs tos redzam katru dienu. Tie ir speciāli radīti, lai aizvietotu dārgos analogus, kas arī, patiesibā, netiek slēpts. Citi produkti maskējās un izskatās kā parasti pārtikas produkti, bet atšķirās gan ar sastāvu, gan ar lētāku ražošanas procesu. Bet ir arī tādi, kuriem nosaukums pielipis nejauši un tā arī palicis.

Godīgi dubultnieki

Tipisks piemērs - ikri no jūras aļģēm un krabju nūjiņas no surimi. Abi šie produkti ir ļoti populāri tievētāju vidū.
Krabju nūjiņas daudzi uzskata par veiksmīgu olbaltumvielu avotu - tas ir samērā lēts produkts, kas satur maz kalorijas. Nopērkams jebkurā veikalā, apēd ar salātiem - gan paēdis, gan pārliecība ka kalorijas nav.
Krabju nūjiņu enerģētiskā vērtība tik tiešām nav augsta. Ja aplukosim dažādus iepakojumus, tad redzēsim, ka atkarībā no ražotāja 100g satur 73-115 kalorijas, apmēram 11g olbaltumvielu, 12g ogļhidrāti un 0,5-2g tauku.

Šī produkta sastāvā ir tā dēvētā surimi gaļa, kuru gatavo no putasu un mintaja gaļas. Ja krabju nūjiņas gatavotu tikai no surimi gaļas, tad tās varētu uzskatīt par diētisku produktu. Taču ražošanas procesā pievieno ūdeni, olu baltumus, cieti, augu eļļu, konservantus, krāsvielas, bet garšas uzlabošanai - nātrija glutamātu, sāli un cukuru. rezultātā “diētiskās”nūjiņas papildinās ar patīkamu garšu un tukšām kalorijām.

Nepieredzējuši tievētāji domā, ka viņu priekšā ir olbaltumu avots, nepievēršot uzmanību cukuram un cietei, kā rezultātā pavisam nemanot pārsniedz viegli pārstrādājamu ogļhidrātu normu. Ņemot vērā mūsu sēdošo darbu un mazkustīgo dzīves veidu tie nogulsnējās uz gurniem un vidukļa.

Ikri no jūras aļģēm sākotnēji parādījās kā dārgo laša un stores ikru aizstājēji. Nekas krimināls viltotajos ikros nav - jūras aļģes, no kurām gatavo ikrus, ir bagātas ar jodu un minerālvielām, labi izskatās, patīkami pēc garšas un maz kaloriju. Salīdzinājumam: 100g laša ikros ir 265 kcal, bet viltotajos ikros - 20. Taču, neskatoties uz zemu enerģētisko vērtību, nevajadzētu ar tiem aizrauties. Garšas uzlabošanai ražotāji pievieno nātrija glutamātu un sāli. Sāls aiztur organismā ūdeni, kas cilvēkiem ar lieko svaru nav nepieciešams.
Vēl viens mīnus - krāsvielas, kuras pievieno sarkanajiem viltotajiem ikriem. Ja melno ikru iekrāsošanai pievieno dabīgo oglīti, tad saraknajiem ikriem pievieno E110 un E124, kas ASV, Somijā un daudzviet citur pasaulē jau ir aizliegto vielu sarakstā, jo var izraisīt alerģiju un problēmas ar zarnu traktu.

Viltnieki

Atšķirībā no aizvietotājiem, par kuri godīgi atzīst ka aizstāj dārgos analogus, ir viltnieki, kuri taisnību neafišē. Tādi ir, piemēram, siera un krējuma produkti, kurus bieži vien uztveram kā parastu krējumu un sieru.

Siera produktus, atšķirībā no īsta siera, ražo pēc speciāli izstrādātas tehnoloģijas. Tā atļauj aizvietot pamata sastāvdaļas - piena taukus un olbaltumus - ar augu izcelsmes analogiem. Šādā veidā ražotājs taupa gan uz ražošanas procesa rēķina, gan uz izejvielu rēķina. Ekonomija ietekmē ne tikai šāda produkta cenu. Šajā augu tauku-piena maisījumā var izrādīties zemas kvalitātes, vai pat ar beigušos derīguma termiņu palmu un kokosa eļļa. Šie tauki ir ļoti bagāti ar transtaukiem, kuri ir bēdīgi slaveni kā sirds un asinsvadu slimību vaininieki.
Izskaitļot nepareizo sieru var pēc tā sastāva. Īstais siers nesatur augu izcelsmes taukus, tikai pienu (dažādas siera šķirnes var saturēt sauso, beztauku vai par saldo krējumu), ieraugu, dzīvnieku vai augu izcelsmes fermentu, E509 vai biezinātāju un sāli. Vēl ražotājs var pievienot skābuma regulētājus - pienskābi, citronskābi, etiķskābi un konservantus, dabīgos vai identiskos dabīgiem garšas pastuiprinātājus, kā arī dabīgas krāsvielas.

Atklāt patiesibu tev palīdzēs arī tava mēle. Lai noslēptu zemas kvalitātes izejvielu garšu, ražotājs ļoti bieži pārspīlē ar sāli un siers ir pārāk sāļš. Un vēl, īsts siers nedrūp un nelūzt, izņemot cietos sierus.

Krējuma produkts atšķiras no īstā krējuma ar sastāvu un glabāšanas termiņu. Īstu krējumu gatavo no saldā krējuma un pienskābās baktērijas.
To glabā temperatūrā no -2 līdz +4 grādiem.
Viltotais krējums nav tik vienkāršs kā oriģināls. Lai pagarinātu derīguma termiņu, tam pievieno konservantus, bet garšas uzlabošanai - piena taukus un cieti. Krējuma izstrādājums pat bez ledusskapja var glabāties svaigs vairākas dienas. Noliec īsto krējumu istabas temperatūrā kaut vai vienu dienu un tas saskābs, taču viltniekam tas neisdosies. Vēl viena pazīme: kā noteikt ka krējumam pievienoti augu tauki?! Izgaršojot, uz smaganām var sajust raksturīgu tauku slāni.

Vārda brāļi

Dažu produktu ražotāji nemaz nav centušies kādu piemānīt, vienkārši tie kādreiz nodēvēja kādā vārdā un tā šos produktus dēvē arī šodien.

Tā, piemēram, korejiešu sparģeli patiesībā ir plēve, kura veidojas sojas piena vārīšanas laikā. Tā kā tā ir pilnīgi bezgaršīga, tai dāsni pievieno eļļu un garšvielas, kā rezultātā 100g satur no 79 kcal līdz 123 kcal. Salīdzināšanai, īstajos sparģeļos ir tikai 20 kcal.
Savvaļas rīsiem arī nav nekā kopīga ar īstiem rīsiem. Melnie garenie graudiņi patiesībā ir ūdens cicanijas (zizania aquatica) sēklas, purva zāles, kas aug Ziemeļamerikā.

Melnie “rīsu graudiņi” bija tradicionālais indiāņu ēdiens, no šejienes arī radies nosaukums “indiāņu rīsi”. Taču šajā gadījumā savvaļas rīsi un veselīgāki par saviem vārda brāļiem. 100g šo rīsu satur 15g olbaltumi, 177mg magnija, 433mg fosfora un 6mg cinks, turpretī tradicionālajos rīsos ir tikai 8g olbaltumu, 96mg magnija, 328mg fosfora un 1,8mg cinka.

Foto: stockfood.com