Interesanti fakti par degvīnu.
Pretēji daudzu cilvēku uzskatam, viens litrs degvīna sver nevis 1 kg, bet gan nedaudz mazāk – precīzi 952 gramus. Glāze degvīna gan var svērt cik vien vēlaties, atkarībā no tā, cik daudz dzēriena tajā ieliesiet.
Degvīns ir viens no tīrākajiem alkoholiskajiem dzērieniem, jo tajā praktiski nav nekādu piemaisījumu vai rūgšanas procesa atlikumu. Degvīna glāzē nav nekā lieka – tikai 60% ūdens un 40% kvalitatīva spirta.
Trīs simts gadus senā pagātnē degvīna šķirņu klāsts bija ievērojami daudzveidīgāks nekā mūsdienās. Tā bagātie zemes īpašnieki, lai pārsteigtu savus viesus, galdā lika vairāk kā 30 degvīna šķirnes, pie tam katras šķirnes nosaukums sākās ar citu alfabēta burtu. Degvīna ,,ābece,, izskatījās šādi :
Anīsa, Ābolu, Bērza, Citrona, Diļļu, Estragona, Irbenāja, Jāņogu, Kazeņu, Ķiršu, Meloņu, Piparmētru, Salvijas, Zīļu degvīns utt. Vēl tika piedāvāti Bumbieru, Spēļu, Smiltsērkšķu, Piparu, Pīlādžu, Ķimeņu, Pistāciju, Mārrutku, Cigoriņu, Ievu, Skābeņu un daudzas citas degvīna šķirnes.
Degvīna derīguma termiņš, atšķirībā no vīniem un konjakiem, ir tikai 1 gads no tā izgatavošanas dienas. Pēc derīguma termiņa beigām dzēriens pudelē kļūst cilvēka organismam nedraudzīgs.
Pats stiprākais no zināmajiem degvīniem ir 88,8 grādu stiprs, un tiek ražots Skotu rūpnīcā ,,Pincer,,. Šāds degvīns tiek iepildīts stilīgās melnas krāsas pudelēs, kuras ir greznotas ar zelta gravējumu. Viena mazā glāzīte šāda degvīna pēc sava iedarbības spēka uz cilvēka organismu ir pielīdzināma tējas glāzes tilpumam ar parasto degvīnu.
Interesanti fakti par konjaku.
Konjaka pagatavošanas recepte nav vienkārša. Vispirms tīru vīnogu sulu noraudzē, tad divas reizes pārtvaicē, obligāti virs atklātas liesmas. Konjaka pagatavošanai neizmanto visu pārtvaicēšanas procesā iegūto spirtu, bet tikai to daudzumu, kurš tiek iegūts pārtvaicēšanas procesa vidū, tas tiek uzskatīts par pašu tīrāko. Šo konjaka spirtu iztur ne mazāk kā divus gadus ozolkoka mucās. Mucas tiek izgatavotas pēc tradicionālas metodes bez naglām.
Pēc tam meistars samaisa dažāda vecuma konjaka spirtu, izveidojot garšas harmonisko buķeti.
Daudzi slaveni pagājušo gadsimtu darboņi, piemēram, filozofs Denijs Didro un zinātnieks Lerons Dalambers, uzskatīja, ka lietot konjaku nelielās devās nozīmē rūpēties par savu veselību. Pēc šo baudītāju domām, konjaks nav tikai sildošs un nomierinošs dzēriens, bet tam ir arī dziednieciskas īpašības. Francijas enciklopēdijā ,,Zinātnes, mākslas un amatu skaidrojošā vārdnīca,, 1751. gadā ir ierakstīts, ka ozolā esošās vielas un C vitamīns konjaka sastāvā veicina kuņģa sulas izdalīšanos. Tāpat tiek uzskatīts, ka konjaks labvēlīgi ietekmē asinsvadu veselību, veicinot to paplašināšanos.
Elitāra konjaka izturēšanas laiks var pārsniegt 100 gadus. Piemēram, uzskata, ka konjaka ,,Richard Hennessy,, ražošanas procesā, sajaucot dažādus spirtus, tiek pievienots neliels daudzums 1800. gada konjaka spirta. Izturēšanas laikā ozolkoka mucās, konjaks zaudē daļu konjaka spirta. To sauc par "Eņģeļu daļu".
Interesanti fakti par brendiju.
Brendija vēsturei ir vairāk 800 gadu. Pirmo reizi brendijs ir pieminēts XII gadsimtā.
Eksistē vairākas versijas par vārda ,,Brendijs,, izcelsmi. Visizplatītākā ir versija, ka šis vārds ir cēlies no holandiešu vārda ,,branwin,, - ,,dedzināts vīns,,. Vēl divas versijas norāda uz angļu vārdu ,,burnwine,, un vācu ,,brantwein,,.
Brendiju pēc stipruma un ražošanas tehnoloģijas iedala trīs grupās.
Paša stiprākā brendija sastāvā ir 80 – 90% spirta, un tas tiek iegūts, destilējot raudzētu vīnogu sulu. Šādu brendiju visbiežāk izmanto kā pamatu stiprināto vīnu ražošanai.
Vidēja stipruma brendija sastāvā ir 60 – 70% spirta. Šo brendiju iegūst divas reizes destilējot presētus vīnogu biezumus pēc vīnogu noraudzēšanas. Šādu brendiju dēvē par – grapu.
Tā brendija sastāvā, kuru mēs esam pieraduši redzēt mūsu veikalu plauktos, sastāvā ir 57 – 72% spirta. Šādu brendiju iegūst no raudzētas sulas. Pēc tam brendiju ir nepieciešams nogatavināt ozolkoka mucās. Šis brendijs atšķiras ar īpašu garšas buķeti, pateicoties izturēšanai apdedzinātās vai iztvaicētās ozolkoka mucās.
Interesanti fakti par alu.
Viens litrs laba alus satur 0,2mg B3 vitamīna, 0,3mg B6 vitamīna, 6,5mg PP vitamīna un nelielu fosfora daudzumu. Bez tam, alus sastāvā ir vairāk kā 20 olbaltumvielu grupas aminoskābes un daudz dažādas minerālvielas.
Pašu lielāko alus kausu pasaulē izgatavoja Malaizijas firma ,,Selangor Pjuta,, 1985. gada novembrī. Kausa augstums ir 198,7 cm, bet tilpums – 2796 litri.
Pats vājākais alus ( neskaitot bezalkoholisko ) ir saldens dzēriens, kuru 1918 . gadā ražoja Vācijas pilsētā Sunnerā. Šī ,,alus,, stiprums bija tikai 0,2% alkohola.
Vācijas speciālisti no Augsburgas apkaimes izgudroja jaunu alus recepti. Pēc autoru ieceres alu vajadzēja gatavot no . . . piena. Šajā alū nebūs ne apiņu, ne iesala – toties atliku likām būs skābpiena baktērijas, kefīrs un piena cukurs. Pie tam, pēc garšas šis alus ļoti atgādina tradicionālās apiņu alus šķirnes. Jaunais alus ir paredzēts šoferiem – tālbraucējiem.
Pati vecākā alus darītava pasaulē ir kompānija ,,Vaijenštefan,, Vācijā. Tā ir dibināta 1040. gadā.
