Veselīgie produkti, kuri tomēr ir kaitīgi.

Daži produkti tiek uzskatīti par ļoti veselīgiem, un daudzi cilvēki tos lieto, lai papildinātu vitamīnu uzkrājumus organismā. Tomēr, pat nekaitīgie tomāti negatīvi ietekmē zobu emalju, un tos neiesaka lietot uzturā gados vecākiem cilvēkiem. Tādēļ produkti, kuri tiek uzskatīti par veselīgiem, taču var radīt kaitējumu veselībai, ir paši bīstamākie.

Lai saglabātu savu veselību, ir ne tikai jānodarbojas ar sportu un jāatmet kaitīgie ieradumi, bet ir arī rūpīgi jāseko tam, ko mēs ēdam. Ārsti, ekologi un dietologi uzstājīgi iesaka uzturā lietot tikai veselīgus produktus, un atteikties no kaitīgajiem un bīstamajiem produktiem. Taču, vai tas ko mums iesaka ārsti tiešām ir tik veselīgi? Izanalizēsim desmit visizplatītākos veselīgos produktus, un aplūkosim ar ko tie var apdraudēt mūsu veselību.

1. Zaļā tēja.
Zaļās tējas sastāvā ir antioksidants, kurš neļauj brīvajiem radikāļiem bojāt šūnas, un novērš asinsvadu iekaisumu. Patiešām, šī tēja ir ļoti veselīga. Pētījumu rezultāti apliecina, lai zaļās tējas atveseļošanas efekts būtu pamanāms, ir nepieciešams izdzert ne mazāk kā 6 – 10 tējas tasītes dienas laikā. Taču, Džona Innesa pētījumi Murcia universitātē Spānijā liecina , ka zaļā tēja kavē folijskābes asimilācijas procesus organismā. Folijskābe ir nepieciešama normālai augļa attīstībai.



Tātad, aizkavējot šīs skābes asimilicāju, paaugstinās iedzimtu defektu risks jaundzimušajam bērnam, ja sieviete lieto zaļo tēju ieņemšanas vai grūtniecības periodā. Pie tam, šajā periodā ir bīstamas pat 2 – 3 tasītes tējas dienā. Ņudžersijas štata universitātes zinātnieki ir konstatējuši, ka zaļās tējas lietošana lielās devās var izraisīt aknu un nieru slimības. Intensīvi lietojot uzmundrinošo dzērienu, organismā palielinās polifenolu daudzums, kuri izraisa negatīvas izmaiņas aknās. Zaļās tējas deva, kura kļūst bīstama ir 2 eiropas standarta tasītes dienā.

2. Zivis.
Jūras zivīs ir piesātinātā omega 3 taukskābe, kura palēnina aterosklerozes attīstību un samazina infarkta risku. Jau 20 gadus ārsti saviem pacientiem iesaka uzturā lietot zivis vismaz pāris reizes nedēļā, vai arī iesaka lietot zivju eļļu kapsulās. Bez tam, zivīs ir liels daudzums vērtīgu minerālvielu, tai skaitā jods, kurš ietekmē holesterīna daudzuma samazināšanos, un mangāns. Mangāns veicina insulīna veidošanos, kurš samazina cukura līmeni asinīs. Un dzīvsudrabs . . . Upsss! Lūk, dzīvsudrabam jau gan nav nekādas labvēlīgas ietekmes uz cilvēka organismu. Dzīvsudraba koncentrācija zivīs, diemžēl, ar katru gadu pieaug proporcionāli ūdens piesārņojumam. Plaša mēroga pētījums, kurš tika veikts Anglijas Universitātes medicīnas fakultātē, un kurā piedalījās vairāk kā 3000 vīriešu, pierādīja mirstības pieaugumu tiem, kuri lietoja zivju eļļas kapsulas. Pie tam, zinātniekiem nav izdevies pierādīt taukskābes omega 3 labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Bez tam, cilvēkiem ar aizkuņģa dziedzera problēmām omega 3 taukskābi lietot ir kaitīgi, bet pārdozēšana var izraisīt nopietnus draudus virsnieru dziedzeriem.

3. Zilenes un granātāboli.
Zilenes un granātāboli ir spēcīgi antioksidanti. Tie pasargā smadzenes, samazinot artēriju trombu veidošanās risku un aterosklerozes attīstību. Zileņu sulu ir ieteicams lietot anēmijas un cistīta gadījumos, un arī kā nomierinošu līdzekli. Tomēr ir jāņem vērā, ka zilenes aug blakus purva augiem. Tādēļ to ogu zilganajā apvalkā var uzsūkties purva augu indīgās ēteriskās eļļas, kuras izraisa stipras galvas sāpes, sliktu dūšu un vemšanu.

Granātābolu sulu iesaka lietot ja ir novājināts organisms, mazasinība, ateroskleroze, elpošanas ceļu infekcijas, bronhiālā astma un angīna. Taču nekādā gadījumā nedzeriet granātābolu sulu ja jums ir kuņģa čūla un gastrīts ar paaugstinātu skābes līmeni kuņģī. Granātābolu sulu drīkst dzert tikai atšķaidītu ar ūdeni. Pretējā gadījumā, tajā esošās skābes ne tikai var kairināt kuņģa gļotādu, bet arī noārdīt zobu emalju. Vēl granātābolu sulu nav ieteicams lietot tiem cilvēkiem, kuriem ir gremošanas sistēmas problēmas.

4. Olīveļļa.
Olīvās arī ir tie paši antioksidanti, kuru vērtīgās īpašības tika uzskaitītas jau iepriekš. Pie tam, olīves samazina holesterīna līmeni asinīs un samazina aterosklerozes risku. Pirmā aukstā spieduma olīveļļa tiek uzskatīta par pašu vērtīgāko eļļu. Tomēr ir jāatceras, ka vienā ēdamkarotē olīveļļas ir 110 kalorijas. Tādēļ, lietojot olīveļļu lielos daudzumos, jūs viegli iedzīvosieties liekajos kilogramos. Bez tam, nav nemaz tik vienkārši izvēlēties pareizo olīveļļu. Ir jāatcerās, ka veselīga ir tikai pirmā aukstā spieduma olīveļļa. Olīveļļu, kuru iegūst karsējot izspaidas, kategoriski ir aizliegts lietot, jo tās sastāvā ir kaitīgas kancerogēnas vielas, tādas kā benzopirēns. Eiropā šī zemās kvalitātes eļļa ir aizliegta.

5. Rieksti.
Valrieksti, mandeles, ciedru rieksti, makadāmijas. Šie rieksti palīdz samazināt vēlmi pēc cukura un holesterīnu. Tos iesaka sirds slimību un iekaisumu gadījumos. Riekstos ir antioksidanti un omega 3 taukskābes. Riekstus ir ieteicams lietot arī tad, ja ir mazasinība, īpaši valriekstus, jo tajos ir dzelzs un kobalta savienojums. Taču šis pats valrieksts ir kaitīgs, ja ir klepus, bronhīts, angīna, diatēze, nātrene, ekzēma, psoriāze, neirodermīts, gastrīts, kolīts, enterokolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Pārlieku lielas riekstu devas var izraisīt galvas sāpes, vemšanu un pat saindēšanos. Visos riekstos ir daudz olbaltumvielu un īpaši daudz ir tauku, tādēļ tajos ir daudz kaloriju. Bez tam, rieksti ir pakļauti dažādām sēnīšu slimībām, kā rezultātā tajos var paaugstināties toksisko vielu līmenis. Tāpat rieksti, bieži vien, ir kaitīgo kukaiņu kūniņu pārnēsātāji. Rieksti ir arī spēcīgi alergēni, tādēļ tos ir jālieto uzmanīgi un nelielās devās, it īpaši pirmajā reizē.

6. Graudaugi.
Auzas, kvieši un mieži palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, uzlabo asinsvadu funkcijas un samazina iekaisumu rašanās risku. Veselos graudos ir daudz šķiedrvielu. Veseli graudi sastāv no trīs pamatdaļām – klijām, asniem un endospermas. Apstrādāti milti tiek attīrīti no klijām un asniem. Kopā ar tiem no miltiem izzūd šķiedrvielas un citi vērtīgie barības elementi. Tomēr, neskatoties uz visiem plusiem, uzturā lietojot veselus graudus ir arī savi mīnusi. Šķiedrvielu pārbagātība kaitīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Tādēļ veselus graudus nav ietiecams lietot cilvēkiem, kuriem ir kuņģa čūla atvērtā formā. Dažas veselo graudu šķirnes var būt kaitīgas tiem, kuriem ir gremošanas trakta problēmas, jo šī barība ir smaga un gremošanas traktam to ir grūti pārstrādāt. Cilvēkiem gados liels šķiedrvielu daudzums var izraisīt paaugstinātu gāzu uzkrāšanos un kuņģa darbības problēmas.

7. Sarkanās vīnogas.
Sarkanās vīnogas, pateicoties to sastāvā esošajiem antioksidantiem un polifenoliem, veicina asins sastāva uzlabošanos, paaugstina hemoglobīna līmeni, uzlabo sirdsdarbību, novērš trombu veidošanos. Sarkanajām vīnogām piemīt antioksidantu īpašības, tās novērš audzēju un iekaisumu veidošanos. Taču, sarkanajās vīnogās esošie polifenoli un tanīni var izrasīt migrēnu, no kuras, praktiski, nav glābiņa. Vīnogu piesārņotā miziņa, rauga un pelējuma sēnīte, kaitīgās vielas no piesārņotā gaisa un pesticīdu nosēdumi ir vēl bīstamāki.

8. Ķiploki un loki.
Tiek uzskatīts, ka ķiplokos un lokos ir sēru saturoši elementi, kuri pasargā cilvēka organismu no sirds slimībām un dažām vēža saslimšanām. Pēdējie pētījumi ir pierādījuši, ka ķiploki un loki nesamazina kaitīgā holesterīna līmeni organismā, un tas nozīmē, ka tie nenovērš sirds un asinsvadu slimības. Toties ķiploki un loki kairina kuņģa gļotādu, izraisa dedzināšanu kuņģī un atbaida ar savu raksturīgo aso aromātu. Ķiplokus un lokus nekādā gadījumā nedrīkst lietot ja jums ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, akūts gastrīts, hronisks gastrīts vai nieru saslimšanas. Pie tam, bīstami ir lietot ķiplokus kopā ar aspirīnu, vai ar jebkuru citu antikoagulantu, jo kopā tie darbojas kā asins atšķaidītāji.

9. Brokoļi.
Brokoļos ir vielas, kuras palīdz novērst ļaundabīgo audzēju veidošanos un uzlabo atmiņu. Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts skābes līmenis kuņģī un, kuriem ir aizkuņģa dziedzera saslimšanas, brokoļi var izraisīt vēdera uzpūšanos un kolikas.

10. Tomāti.
Tomātos ir viela – likopēns. Tas ir spēcīgs antioksidants. Tomāti palīdz stimulēt imūnsistēmu un pasargā organismu no dažām vēža saslimšanām, it īpaši no prostatas vēža. Vēl šie dārzeņi ir bagāti ar kalciju. Vecāka gada gājuma cilvēkiem un cilvēkiem, kuri cieš no osteoporozes un citām locītavu slimībām, kategoriski ir jāatsakās no šo dārzeņu lietošanas uzturā. Bieži uzturā lietojot tomātus, tomātu pastu un tomātu mērci organismā uzkrājas kalcijs un veidojas sāls nogulsnes, kas izraisa nierakmeņu veidošanos. Pastiprināta tomātu lietošana veicina zobu emaljas eroziju. Tomātos esošās skābes ir kaitīgas tiem cilvēkiem, kuriem ir žultsakmeņu problēmas, jo tās var izraisīt žultspūšļa spazmas.

Ievērojiet mērenību un esiet veseli!