Bostonas “Celtics”, kas kopumā izcīnījuši 17 čempiontitulus un ar Losandželosas “Lakers” dala visu laiku titulētākās NBA franšīzes godu, aizvadītajā regulārajā sezonā uzvarēja 64 spēlē un zaudēja vien 18 mačos. Tātad uzvaras vidēja tika izcīnītas četrās no piecām aizvadītajām spēlēm. Šī “ķeltiem” bija veiksmīgākā regulārā sezona kopš 2008. gada, kad komanda pēdējo reizi arī kļuva par čempioniem.
Vēsturiska sezona
Bostonieši savus pretiniekus uzvarēja vidēji ar 11,7 punktu pārsvaru, kas NBA vēsturē ir trešais lielākais pārsvars, piekāpjoties vien divām Čikāgas “Bulls” sezonām, kurās basketbola fanus priecēja neatkārtojamais Maikls Džordans. “Celtics” ir priekšā pat visu laiku veiksmīgāko NBA regulāro sezonu aizvadījušajai Goldensteitas “Warriors”, kas 2015./2016. gada sezonā zaudēja vien deviņas spēles, bet pretiniekus pārspēja vidēji ar 11,6 punktiem.
“Celtics” sezonas laikā trīs reizes zaudēja divus mačus pēc kārtas, kam gan sekoja uzvaru sērijas, kas teorētiski, spēlējot sērijas līdz četrām vienas komandas uzvarām, vēl vairāk samazina sāncenšu izredzes pret Porziņģi un komandu.
Spēks un bažas
Kur tad slēpjas “Celtics” varenība? Pēc daudzu ekspertu domām, komandai ir labākais pamatsastāvs visā līgā – Džrū Holidejs, Deriks Vaits, Džeilens Brauns, Džeisons Teitums un Kristaps Porziņģis. Četri spēlētāji, kas var veidot uzbrukumus ar driblu un daudzpusīgais latvietis. Ar stabilu lomu no rezervistu soliņa var rēķināties veterāns Als Horfords, ātrais un nepiekāpīgais aizsargs Peitons Pričards un snaiperis Sems Hauzers. Izslēgšanas spēļu pirmajā mačā laukumā devās tikai šis astotnieks. Komanda šajā sezonā spējusi sasniegt labāko uzbrukumu un trešo labāko aizsardzību visā līgā, kam klāt nāk visvairāk iemestie tālmetieni (vairāk nekā 16,5 vidēji mačā. Vien nedaudz atpaliekot no iepriekš minētās “Warriors” rekordsezonā iespētā) un otra labākā precizitāte trīnīšos (aiz Oklahomasitijas “Thunder”) – 38,8 procentu.
Tieši tālmetienu loma “Celtics” komandas spēlē ir gan viņu trumpis, gan reizēm klupšanas akmens. Nereti metieni tiek izmesti arī no dribla, kas analītiski netiek pieskaitīts labākajai metienu izvēlei. Ar pērnā gada izslēgšanas turnīrā aizraušanās ar tālmetieniem, un nespēja tos trāpīt maksāja zaudējumu Austrumu konferences finālā pret Maiami “Heat”, kas šogad pretī stājas jau pirmajā kārtā.
Kristaps tika ņemts komandā, kā spēlētājs, kurš varētu gan šādus metienus trāpīt izšķirošās spēlēs, gan palielināt komandas izredzes gūt punktus groza tuvumā, gan palīdzēt aizsardzībā. Līdz šim tas ir nostrādājis.
Uz kvalitāti
Citu spēlētāju loma šosezon bijusi atkarīga no komandas vajadzībām – Lūks Kornē, Nēmiass Kveta veido gana cienījamas opcijas garajā galā, kamēr Ksavjērs Tilmans, Lamars Stīvenss, Ošejs Brisē – fiziski spēcīgi uzbrucēji, snaiperis Svjatoslavs Mihaiļuks un aizsargi Džeidī Deivisons un Džeisons Springers, savukārt Drū Pītersons un Džordans Volšs, visticamāk, tā arī paliks vairāk skatītāju lomā, nekā reāli palīgi titula pretendentu sastāvā. Pirmajā mačā pret “Heat” laukumā nedevās neviens no šiem basketbolistiem, apliecinot Džo Mazulas plānu, ka lielākais smagums būs jāiznes līderu astotniekam.
Dažiem basketbola pārzinātājiem bažas radīja, ka “Celtics” regulārās sezonas pēdējos divos mačos atpūtināja savus sešus labākos savus spēlētājus, Pričardam un Hauzeram atvēlot milzīgu lomu uzbrukumā. Nekas līgas neierasts, tomēr bažas radīja, ka pa vidu ir arī “Play-in” turnīrs un kopumā pauze bez spēlēm “ķeltu” līderiem bija pat 10 dienu. Pietiekams laiks, lai izkristu no spēļu ritma. Bažām pamata gan nebija un komanda pirmo maču pret “Heat”, kas aizvadīja divus mačus “Play-in” turnīrā, iesāka ļoti pārliecinoši.
Arī atpūtināšana kopumā visas sezonas garumā rada jautājumus par bostoniešu spēju izmainīt paradumus. Komanda, kas Austrumos triumfēja ar 14 uzvaru pārsvaru, bet visā līgā ar septiņu, jau labu laiku iepriekš atļāvās savus līderus pasaudzēt biežāk nekā citas komandas. Teitumam nospēlētas 74 spēles, Vaitam 72, Braunam 70, Holidejam 69, bet Kristapam tikai 57. Uz pārējās līgas fona nav ļoti maz, tomēr nereti spēļu galotnēs līderi jau atradās uz rezervistu soliņa, jo cīņu liktenis bija izšķirts. Ir komandas, kuru galvenie spēki spēlējuši vairāk maču un būs vieglāk pierast pie izslēgšanas spēļu regularitātes un intensitātes, bet varbūt tieši viņiem nogurums ātrāk liks par sevi manīt. Samazināta spēlētāju rotācija un slodze noteikti ir vēl viens bažu pamats, kas var ietekmēt Bostonas sniegumu.
Paši sevi ienaidnieki
Gaužām maz basketbola pārzinātāju tic, ka Maiami “Heat” varētu atkārtot pagājušā gada panākumu (tikt līdz NBA finālam), jo “Play-in” turnīrā ceļgala savainojumu guva vienības līderis Džimijs Batlers, tāpat pagaidām nevar palīdzēt Terijs Rozjē, bet labu laiku iepriekš sezona jau noslēdzās Džošam Ričardsonam. Sērijas pirmajā mačā, šķiet, tikai kvēlākie “Heat” fani ticēja, ka viņu komanda spēs atspēlēties, tomēr otrajā puslaikā iezagās Bostonas komandai nevajadzīgas paviršības, pazuda komandas spēle un sākās individuālās meistarības paraugdemonstrējumu, kas augļus nenesa.
“Celtics” vairākkārt arī regulārajā sezonā izsējuši pamatīgu pārsvaru un pat zaudējuši spēles. Neraugoties uz to, ka komanda pieļauj vismazāk kļūdu līgā un ir starp labākajām cīņā par atlēkušajām bumbām, tā nav augšgalā rezultatīvo piespēļu un izmesto soda metienu rādītājos. Komandas spēle un prasmes nonākt uz soda metienu līnijas ir lielisks veids, kā pārtraukt pretinieku izrāvienus un nosvērt mača iznākumu savā virzienā. Šis Bostonai līdz šim ir mazliet pietrūcis.
Tāpat bostonieši pagaidām nav bijuši ļoti prasmīgi līdzīgās un atbildīgās spēlēs, kurās arī noteikti palīdzēt iepriekš minēto spēles elementu uzlabošana. Komandai regulārajā sezonā bija jāspēlē seši papildlaiki, no kuriem uzvarēti tikai divi, bet viens no atmiņā visvairāk paliekošajiem zaudējumiem tika piedzīvots NBA kausa izcīņas ceturtdaļfinālā pret Indiānas “Pacers” – toreiz gan Porziņģis laukumā nedevās, bet sapnis par vēl vienu trofeju beidzās priekšlaicīgi.
Drošais fināls?
Daudzi basketbola pārzinātāji gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā finālsēriju saskata starp “Celtics” un pašreizējiem čempioniem Denveras “Nuggets”. Bostoniešu ceļš līdz tam šķiet gana reāls. Ja izdodas pārspēt “Heat”, pretī nāk mazpieredzējusī Orlando “Magic” vai nelielos identitātes meklējumos esošā Klīvlendas “Cavaliers”. Regulārajā sezonā abas vienības tika divreiz uzvarētas un vienreiz viņām tika zaudēts. Savukārt, ja izdotos iekļūt konferences finālā, tur, visticamāk, pretī stātos Ņujorkas “Knicks” vai Milvokī “Bucks” (Filadelfijas “76ers” un Indiānas “Pacers” fani noteikti ir citās domās). Šeit, domājams, varētu būt nedaudz atšķirīga kalibra sāncensis nekā iepriekšējie, tomēr lielais atstatums regulārā turnīra tabula favorīta kausus noteikti stumtu “ķeltu” virzienā. Agresīvā “Knicks” aizsardzība, spilgtie “Bucks” līderi, īpaši ātrā “Pacers” vai Embīda faktors – tas viss var radīt daudz problēmu.
Pasapņosim, ka viss norit pēc “Celtics” plāna un izdodas tikt līdz finālam, kurā ne bez pūlēm iespraucas arī “Nuggets” ar pēdējo gadu, visticamāk, labāko pasaules basketbolistu Nikolu Jokiču priekšgalā. Abās regulārās sezonas spēlēs, esot komandām teju optimālajos sastāvos, denverieši līdzīgā galotnē uzvarēja. Tieši Jokičs bija visaugstākajā līmenī un savā mikromačā ar latvieti bija sekmīgāks (Kristapam gan arī pietiekami ražīgas spēles).
Jau sērijas ar “Heat” pirmajā mačā bija novērojams, ka līdz ko Maiami komandas centrs Bams Adebajo vairāk centās spēlēt ar spēku, nevis no perimetra, Porziņģim rodas grūtības tikt galā ar pretinieku. Spēka spēle ir Jokiča firmaszīme (tāpat droši vien “Celtics” būtu ieinteresēti neuzrauties uz Žoelu Embīdu) un noteikti sagādās daudz grūtību Kristapam. Aizsardzībā talkā droši vien nāktu Horfords, varbūt Tilmans, Brisē, Kornē, tomēr problēmas tas “ķeltiem” noteikti radītu.
Basketbola gudrība gan māca, ja tu kaut kur zaudē, citur tu iegūsti, tomēr šeit, ticamākais, daudz atkal apstāsies pie tālmetienu trāpīšanas vai netrāpīšanas. Lai Bostonai krīt!
Favorītu statuss sportā neko negarantē, tomēr “Celtics” noteikti pietiek talanta, lai izcīnītu čempiontitulu. Lai to paveiktu, nāksies uzlabot sniegumu, kāds tika demonstrēts regulārajā sezonā, tomēr tikai retais nesaskata, ka izslēgšanas spēļu basketbols ir pavisam citādāks. Pēdējos gados titulu cīņās daudz izšķīruši arī savainojumi, cerams, ka šogad redzēsim laukumā visus labākos.
Kā zināms, 2. jūlija Rīgā gaidāms Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs, kurā piedalīsies arī mūsu izlase. NBA finālsērija ātrākais varētu beigties 14. jūnijā, bet vēlākais 23. jūnijā. Maz ticams, ka NBA finālisti varētu palīdzēt savām izlasēm.
Citi šobrīd lasa
