Andrejs Ždans, uzņēmuma “Forevers” vadītājs.

Andrejs Ždans: mēs zaudējam "made in Latvia" paaudzi

Viedokļi
2023. gada 19. septembrī 04:57 2023. gada 19. septembrī 04:57
  Jauns.lv
Tas ir labi zināms fakts – valsts ekonomikas attīstība ir tieši atkarīga no kvalificēta darbaspēka esamības. Šodien Latvijas darba tirgū novērojamas paradoksālas lietas – no vienas puses, ir bezdarbs, no otras, trūkst personāla. Kāpēc tā notiek? Cik ļoti asa ir šī problēma?

Uz šiem jautājumiem atbild Andrejs Ždans, uzņēmuma “Forevers” vadītājs, kas ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Piens bez govs

Latvija ir maza valsts. Liekas, mazu valsti ir vieglāk savest kārtībā nekā lielu. Vieglāk radīt priekšnosacījumus normālai dzīvei, lai saglabātu cilvēkresursus. Taču jaunieši joprojām aktīvi brauc prom. Jūsu ieskatā, kas mūsu valstī nav kārtībā?

Pašlaik valsts loma ir ekspluatējoša, nevis radoša. Latvijas valstij ir vajadzīgi nodokļi. Bet, lai iekasētu vairāk nodokļu, nepieciešams pieaudzēt nodokļu bāzi ilgtermiņā.

Nodokļu bāzes ilgtermiņa palielināšanai ir vajadzīgs kvalitatīvs cilvēku kapitāls – cilvēki, kas spēj veidot pievienoto vērtību. Tam ir vajadzīga tāda izglītības sistēma, kurā jaunieši varēs attīstīt un realizēt savas spējas.

Vēl nav viss zaudēts. Latvija vēsturiski ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem. Paskatieties, cik daudzi pazīstami ārsti, sportisti, aktieri, mākslinieki, arhitekti, inženieri, izgudrotāji un zinātnieki dzimuši, dzīvojuši un strādājuši Latvijā! Pasaules čempionāts hokejā ir labākais piemērs, lai to ilustrētu.

Kas jāizdara šodien, lai izveidotu nodokļu bāzi?

Nevar iegūt pienu, ja nav govs! Jārada priekšnosacījumi un apstākļi nodokļu bāzes ilgtermiņa attīstībai.

Pirmkārt, vajadzīga mūsdienīga izglītības sistēma, kas dos jauniešiem tādu izglītību, ar kādu viņi varēs atrast darbu ar piedienīgu algu Latvijā nākamajos 15–25 gados. Otrkārt, ir nepieciešams pievilcīgs investīciju klimats – investīcijas un modernas tehnoloģijas, kas nodrošina augstu ražību un augstus ienākumus. Treškārt, ir vajadzīga pievilcīga vide – normāls dzīves līmenis, kvalitatīva pilsētu infrastruktūra, sociālā aizsargātība u.c. Plus adekvāta nodokļu noslodze.

Pašlaik tā nav adekvāta?

Aplūkosim nodokļu noslodzi darba algai. Latvijā šī noslodze ir lielāka nekā vairākās valstīs ar lielāku darba produktivitāti un augstāku dzīves līmeni. Piemēram, Kiprā, ja darba alga ir līdz 19 500 eiro gadā (1625 eiro mēnesī), ienākuma nodoklis ir 0 procentu.

Savukārt pie mums valsts konfiscē pārāk lielu ienākumu daļu uz nodokļu rēķina, padarot darba algu Latvijā nepievilcīgu. Ja tā turpināsies, jaunieši arī turpmāk aizbrauks uz tām valstīm, kur var atrast piemērotu darbu, un uzņēmumi Latvijā piedzīvos arvien pieaugošu cilvēkresursu badu.

Šodien Latvijā sanāk apburtais loks: nav labas izglītības – nav arī laba darba; nav laba darba – nav augstas darba produktivitātes. Nav augstas darba produktivitātes – nav lielu ienākumu. Nav lielu ienākumu – nav investīciju. Nav investīciju – nav nodokļu bāzes. Nav nodokļu bāzes – nav pievilcīgas vides. Un, ja nav pievilcīgas vides, nav arī gribētāju strādāt šajā valstī.

Profesionāļi, u-ū!

Kāpēc personāla trūkums kļuva tik skaudri jūtams tieši tagad?

Pēdējos 30 gadus Latvijas rūpniecība izmantoja padomju, made in USSR, izglītības rezultātus. Es nemaz nejūtu nostalģiju pēc PSRS, bet fakts paliek fakts – šodien Latvijā nav izglītības sistēmas, kas nodrošinātu tautsaimniecību ar kvalificētu personālu.

Jā, padomju izglītībai ir bijuši savi trūkumi, citu starpā nebija profesionālas menedžeru sagatavošanas. Tas bija konveijers kvalificētu strādnieku, inženieru, tehnologu masveida ražošanai, kas varēja nodrošināt tautsaimniecību ar kvalificētām rokām un galvām. Mācību iestādes bija saistītas ar uzņēmumiem, studenti izgāja ražošanas praksi. Pēc tās pabeigšanas viņiem bija pienākums uzsākt darbu šajos uzņēmumos. Tagad notiek paaudžu maiņa – paaudzi made in USSR nomaina paaudze made in Latvija.

Ja salīdzinātu šīs divas paaudzes, kuras labā būs pārsvars?

Mūsdienu absolventi nespēj apmierināt uzņēmējdarbības un ražošanas aktuālās vajadzības. Viņi visi jāmāca no jauna. Bieži vien vieglāk ir iemācīt no nulles, nekā no jauna mācīt jaunieti ar izglītību. Zinām to no savas pieredzes. Iespējams, ārstus un juristus māca labi, bet menedžerus, inženierus un tehnologus māca ļoti slikti.

Lūk, Šveice, viena no pasaules bagātākajām valstīm. Tur pastāv profesionālās tehniskās izglītības sistēma, kas gādā Šveices rūpniecībai kvalificētus darbiniekus. Pateicoties šai profesionālajai skolai, zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, nodrošinot Šveices

ražojumu augsto kvalitāti, kas ļauj tiem būt konkurētspējīgiem visā pasaulē un nodrošināt Šveices strādnieku augsto ienākumu līmeni.

Paaudžu pēctecība

Vai tas ir reāli – nodrošināt paaudžu pēctecību Latvijā?

Esam pilnībā vīlušies izglītības sistēmā un cilvēku kapitāla kvalitātē darba tirgū, līdz ar to esam spiesti paši sagatavot paaudžu maiņu. Tā ir ļoti ilgstoša un ļoti dārga lieta!

Pašlaik “Forevers” izstrādā ilgtermiņa programmu kvalificētu strādnieku apmācībai. Ja mēs to neizdarīsim, pēc 3–5 gadiem mums nebūs cilvēku, kas strādātu dažās specialitātēs. Izstrādājam arī ilgtermiņa sistēmu menedžeru sagatavošanai.

Mēs skaidri saprotam, ka daļu no mūsu apmācītajiem darbiniekiem neizbēgami zaudēsim, tas ir, mēs investējam arī cilvēku kapitālā, kas strādās ne tikai mūsu labā. Bet noteikti kļūs par ienākumu avotu valstij.

Vienlaikus valsts tērē mūsu nodokļus, lai mācītu jauniešus tam, kas uzņēmējdarbībā nav vajadzīgs. Bezjēdzīgām mācībām iztērēti nodokļi ir nauda, kas nozagta gan no darba devēja, gan no darba ņēmēja kabatas.

Rodas jautājums valstij – kas atmaksās uzņēmējiem naudu par investīcijām nodokļu bāzē?

Kādas prasības jūs izvirzāt saviem topošajiem darbiniekiem?

Vēlamies piesaistīt talantīgus jauniešus, pat ne obligāti ar speciālo izglītību. Tos, kas gatavi rauties, attīstīties, sākt savu karjeru ar zemo startu. Tādos cilvēkos mēs esam gatavi investēt, varam organizēt viņiem stažēšanos darba vidē – divi vai trīs mēneši vienā vietā, vēl divi vai trīs citā. Starp citu, tieši tā rīkojas daudzas ārzemju kompānijas.

Pats galvenais ir cilvēka personīgās īpašības. Viņam jāgrib kļūt par mūsu komandas daļu, viņam jābūt kopīgās lietas entuziastam, jābūt atbildīgam, kārtīgam, ar iniciatīvu, jāprot atzīt, ka viņš kaut ko nezina, jāspēj iemācīties ko jaunu. Cilvēks, kuram piemīt šādas īpašības, var veidot pie mums itin labu karjeru. Mums nav vajadzīgi debesu iemītnieki, kas raugās uz visu no augšas. Vajadzīgi talantīgi puiši un meitenes, kam deg acis, kas vēlas iemācīties, tikt skaidrībā un kļūt par īstiem profesionāļiem.

Raksta autore: Jeļena SMEHOVA

Apmaksāts viedokļa raksts

Citi šobrīd lasa

Lienes Šomases meita cietusi autoavārijā
Jemenas teroristu dēļ “Rimi” radies maisu deficīts
13 gadus vecai meitenei skolas ekskursijā Polijā sākas dzemdības
Tēmas: PSRS, Latvija, Forevers