Lielākā problēma vienmēr ir bijusi tā, ka lēmums braukt dzērumā, tiek pieņemts esot dzērumā. Lai no tā varētu izvairīties, tad praktiski vienīgā, efektīvā iespēja, ir līdzcilvēku rīcība. Ja līdzcilvēki nepieļauj šo vadītāja sēšanos pie stūres, tad viss ir kārtībā, bet ja viņi vēl to veicina – tad tā ir līdzdalība noziegumā, līdz ar to būtu jādomā par pasažieru līdzatbildību.
Valsts policija (VP) komentāru par šo jautājumu raidījumam “360TV ZIŅneši” nesniedza, tāpēc Ziņneši dodas saņemt kādu informāciju no Satiksmes ministrijas. Atbilde sekojoša - ir jāsaprot, kāds kontroles mehānisms tas būtu, proti, kas noteiks, vai šie cilvēki nav centušies atrunāt šoferi braukt reibumā, turklāt automašīnas pasažieri nevar noteikt šofera reibuma pakāpi, vai kā nosakāms reibums, ja tas ir citu apreibinošu vielu, ne alkohola izraisīts.
Tātad, sarežģīti, bet ļoti labs piemērs esot Zviedrijai. Oskars Irbītis, satiksmes drošības eksperts stāsta: “Skandināvi ieviesa to kā vienu no metodēm, kā tikt galā ar šo problēmu un izrādās - tā strādā. Līdzcilvēku attieksme mainās. Protams, šeit nav runa par nelielajiem grādiem, kas ir līdz 0,5 promilēm. Šeit ir runa par kriminalizētajiem pārkāpumiem, kur tiešām šīs promiles ir lielas un jebkurā gadījumā to var pamanīt, ka cilvēks atrodas reibumā.”
Tas nozīmē, ka līdzbraucēju sodīšana varētu būt tikai tajā gadījumā, kad šoferim ir konstatētas vismaz 1,5 promiles. Konkrētas statistikas VP par to, vai apturēšanas brīdī blakus dzērājšoferim ir sēdējis pasažieris - nav, bet iezīmējas kopējā aina. Kopš 2020. gada, dzērājšoferu skaits ir samazinājies. Pērnajā gadā tie bija nepilni 3,5 tūkstoši, no tiem 1082 reibums bija virs 1,5 promilēm. Turklāt negadījumu skaits, kurus izraisīja dzērājšoferi, bija 768.
Citi šobrīd lasa
