Ūdenim pašam par sevi nav nekādas uzturvērtības, taču ūdens ir neatņemama visa dzīvā sastāvdaļa. Uz mūsu planētas neviens dzīvais organisms nespēj pastāvēt bez ūdens.
No ūdens sastāv visas augu un dzīvnieku valsts radības:
zivis – 75%, medūzas – 99%, kartupeļi – 76%, āboli – 85%, tomāti – 90%, gurķi – 95%, arbūzi – 96%.
Kopumā cilvēka ķermeņa masa sastāv 50-86% no ūdens (86% jaundzimušajiem un līdz 50% gados vecākiem cilvēkiem). Ūdens saturs dažādās ķermeņa daļās:
kaulos - 20-30%; aknās - 69%; muskuļos - 70%; smadzenēs - līdz 75%; nierēs - 82%; asinīs - 85%.
Šie fakti ļāva zinātniskās fantastikas literātam V. Savčenko pasludināt, ka cilvēkam ir daudz vairāk iemeslu uzskatīt sevi par šķidrumu nekā, teiksim, četrdesmitprocentīgam nātrija hidroksīdam.
Visas savas dzīves garumā cilvēkam katru dienu ir saskare ar ūdeni. Mēs to izmantojam dzeršanai, ēdienu gatavošanai, priekš mazgāšanās, vasarā – atpūtai, ziemā – apkurei.
Ūdens cilvēkam ir daudz vērtīgāka dabas bagātība nekā ogles, nafta, gāze, un dzelzs - tāpēc, ka tas ir neaizvietojams.
Bez barības cilvēks var nodzīvot apmēram 50 dienas, ja badošanās laikā dzer ūdeni, bez ūdens cilvēks nenodzīvos pat nedēļu – nāve iestāsies pēc 5 dienām. Medicīnas eksperimentu rezultāti pierāda, ka zaudējot 6-8% ūdens no ķermeņa kopējā svara, cilvēks ir tuvu ģībonim, 10% zaudējums - sākas halucinācijas, bet zaudējot 12%, cilvēks nespēj atveseļoties bez īpašas medicīniskās aprūpes, un neizbēgama nāve iestājas tad, kad tiek zaudēti 20%.
Ūdens funkcijas cilvēka organismā:
- priekš elpošanas mitrina skābekli,
- regulē ķermeņa temperatūru,
- palīdz organismam pārstrādāt barības vielas,
- aizsargā dzīvībai svarīgus orgānus,
- ieeļļo locītavas,
- palīdz barību pārvērst enerģijā,
- piedalās vielmaiņas procesos,
- izvada no organisma dažādus ,,atkritumus,,.
Cilvēks sāk izjust slāpes tad, kad ūdens daudzums ķermenī samazinās par 1 – 2% (0,5 – 1,0 L). 10% ūdens samazināšanās ķermenī var izraisīt neatgriezeniskas organisma izmaiņas, bet 20% zaudējums (7 – 8 L) jau ir nāvējošs.
Vidusmēra cilvēks parasti dienā zaudē 2 – 3 litrus ūdens. Karstā laikā, paaugstināta mitruma apstākļos un sporta nodarbību laikā ūdens zudums ir lielāks. Pat pateicoties elpošanai, cilvēks katru dienu zaudē gandrīz puslitru ūdens.
Pareizs dzeršanas režīms sevī ietver fizioloģiskā ūdens līdzsvara saglabāšanu, ņemot vērā ūdens lietošanu un ūdens veidošanos kopā ar tā izdalīšanos.
Cilvēkam nepieciešamā diennakts ūdens deva ir 30 – 40 grami uz vienu ķermeņa kilogramu. Apmēram 40% no ikdienā nepieciešamā ūdens daudzuma tiek kompensēti ar ēdienu, pārējie 60% mums ir jāuzņem dažādu dzērienu veidā. Vasaras laikā katru dienu ir jāizdzer 2 – 2,5 L ūdens. Planētas karstajos rajonos – 3,5 – 5,0 L diennaktī, bet, ja gaisa temperatūra ir 38 – 40 grādi pēc Celsija un mitruma līmenis ir zems, tad ārā strādājošajiem ir jāizdzer 6,0 – 6,5 L ūdens. Pie tam, nedrīkst orientēties uz to, vai jūs izjūtat slāpes, vai nē, jo šis reflekss rodas jau par vēlu un nav adekvāts rādītājs tam, cik daudz ūdens ir nepieciešams jūsu organismam.
Vērtīgi ir zināt, ka putrās ir 80% ūdens, maizē – apmēram 50%, gaļā – 58 – 67%, dārzeņos un augļos – līdz 90% ūdens, respektīvi, ,,sausajā,, ēdienā ir 50 – 60% ūdens. Bet apmēram 3% (0,3 L) veidojas pašā organsimā bioķīmisko procesu rezultātā.
Daži aprēķini liecina, ka 60 dzīves gadu laikā cilvēks izdzer apmēram 50 T ūdens – veselu cisternu!
Piedaloties vielmaiņas procesā, ūdens palīdz samazināt tauku uzkrājumus un samazināt ķermeņa svaru. Daudzi no tiem, kas vēlas novājēt, uzskata, ka viņu organisms aiztur ūdeni, un cenšas mazāk dzert. Tomēr ūdens ir dabīgs diurētiķis, un, ja jūs to dzerat, tad zaudējat svaru.
Ja organisms saņem pietiekami daudz ūdens, tad cilvēks kļūst enerģiskāks un izturīgāks, viņam ir vieglāk kontrolēt savu ķermeņa svaru, jo uzlabojas gremošana. Bieži vien, kad jums rodas vēlēšanās kaut ko iekost, atliek tikai padzerties un jūsu ēstgriba mazināsies. Organisma atūdeņošanās simptomi ir sausa āda un ādas sūrstēšana, nogurums, sliktas koncentrēšanās spējas, galvas sāpes, paaugstināts asinsspiediens, nepietiekama nieru darbība, sauss klepus, muguras sāpes un sāpes locītavās.
Pētījumi jau sen ir pierādījuši, ka pietiekams ūdens daudzums organismā līdz minimumam spēj samazināt muguras sāpes, migrēnu, reimatiskās sāpes, samazina holesterīna līmeni asinīs un asinsspiedienu, tātad samazina sirdslēkmes iespējamību. Pietiekams ūdens patēriņš - ir viens no labākajiem veidiem, lai novērstu nierakmeņu veidošanos. Tā kā ūdens nesatur sāli, taukus, holesterīnu, kofeīnu, tad tas, protams, citādāk tiek izvadīts no organisma.
Regulāra ūdens lietošana uzlabo domāšanu un koordinē smadzeņu darbību. Galvas smadzenes un viss organisms tiks pietiekami apgādāts ar nepieciešamajām vielām, ja ūdens, kuru mēs dzeram, ir kvalitatīvs, respektīvi, tas ir piesātināts ar minerālvielām. Veselam cilvēkam nevajadzētu ierobežot ūdens patēriņu, taču daudz veselīgāk ir dzert bieži un nelielās devās. Uzreiz izdzert daudz šķidruma ir kaitīgi, jo viss šķidrums sasūcas asinīs, un, kamēr viss liekais caur nierēm netiks no organisma izvadīts, sirds saņems lieku papildus slodzi.
Tā nu mēs secinām, ka ūdens loma cilvēka dzīvē ir milzīga. Šodien ikviens var sev nodrošināt nepieciešamo ūdens līdzsvaru organismā, ievērojot pareizu ūdens patēriņa režīmu.
Minerālūdens Lauretana oficiālais izplatītājs SIA JM Aqua
Loading ...
Pagaidām nav komentāru.