Ūdeni pieņemts aprakstīt ar terminiem “kristāldzidrs” un “tīrs”, kas patiesībā nav īsti pareizi. Pilnīgi tīru - respektīvi, destilētu - ūdeni tu vari iegādāties tikai aptiekā. Dzert to - diezgan apšaubāma bauda, tam nav garšas. Jebkurš dzeramais ūdens tā vai savādāk satur piejaukumus, kuri ir ļoti svarīgi tavai veselībai. Ar sviedriem, garaiņiem un urīnu tu zaudē ne tikai šķidrumu, bet arī sāļus, kurus tu uzpildi dzerot ūdeni. Pats vienkāršākais veids veldzēt slāpes mūsu gadsimtā - atvērt virtuves krānu un piepildīt glāzi. Diemžēl, kas tieši tek no krāna, nezinam ne mēs, ne tu. Nezināms tev avots, attīrošas un antibakteriālas iekārtas, ūdensapgāda trubas piesātina ūdeni ne tikai ar vērtīgām, bet arī, iespējams, ar kaitīgām vielām, tāpēc veram krānu ciet, ejam uz veikalu un pērkam pāris ūdens pudeles. Kādas? Lasi zemāk.
Vispirms, tiksim skaidrībā kāds vispār ūdens tiek pildīts pudelēs.
1. Attīrīts dzeramais ūdens
Pats vienkāršākais, lētākais un, ideālā variantā, kvalitatīvākais piemērs. Ražotājs ņem ūdeni no vietējā ūdensvada, attīra to prakstiski līdz destilētam ūdenim, tad pēc nepieciešamības pievieno minerāļu piejaukumus (kā likums, tā ir parastā vārāmā sāls un soda) un pilda pudelēs.
2. Galda minerālūdens
Tāds pats attīrīts ūdens, tikai ne no ūdensvada, bet no dabīga avota. Tādam ūdenim ir bagātāks minerālvielu sastāvs un tam nav nepieciešama padziļināta attīrīšana, jo ūdeni ņem no ūdenssaturošiem slāņiem, kuri ar citiem slāņiem ir pasargāti no netīrumu iekļūšanas no virszemes. Mineralizācijas pakāpe tādam ūdenim - mazāk par 1 g/l. Tāds, un tikai tāds ūdens, derīgs ne tikai dzeršanai, bet arī ēdiena, tējas un kafijas pagatavošanai.
3. Ārstnieciskais galda minerālūdens
Šāds ūdens ir ar sāļu saturu no 1 līdz 10g/l un ar paaugstinātu bioloģiski aktīvu vielu daudzumu: dzelzs, borskābe, silīcijs, ogļskābā gāze un citi. Veseli cilvēki var dzert šādu ūdeni bez ierobežojumiem, bet īsu brīdi vai neregulāri, lai nemainītos sāļu balanss organismā. Gatavot ēdienu vai vārīt kafiju ar šādu ūdeni nav iespējams - tas pārāk stipri mainīs ēdienu un dzērienu garšu.
4. Ārstnieciskais minerālūdens
Ļoti mānīgs ūdens. Ārstnieciskais minerālūdens - nav zāles vārda tiešā nozīmē, tāpēc to var tirgot parastos veikalos. Bet dzert to tāpat, bez ārsta zīmes, nedrīkst - tam ir pārāk liels minerāļu daudzums, vairāk par 10g/l un minerāļi var būt pat ļoti specifiski - sērūdeņradis, arsēns un pat radioaktīvais radons - un tikai ārsts var noteikt kas ir nepieciešams. Tieši tāpat, tikai ārsts var noteikt dzeršanas režīmu un apjomus. Ja dzersi pats uz savu galvu - vari nopietni kaitēt savai veselībai.
Ārstnieciskās īpašības
Minerālūdens, pēc savas būtības, ir sāļu šķīdums un no tā, kādi tieši ir šie sāļi, arī ir atkarīga ārstnieciskā iedarbība. Sāļi, kā tu atceries no ķīmijas stundām, šķīdumā sadalās uz pozitīviem metālu joniem un negatīviem aminoskābju atlikumiem. Ķīmiskās īpašības, kā arī ūdens tips, saliekās gluži kā lego klucīši, no sastāvā esošajiem joniem. Visa šī daudzveidība dalās trijās lielās grupās - hlora grupa, sulfātu grupa un hidrokarbonātu grupa. Visas trīs grupas izmanto ārstnieciskos nolūkos. Visbiežāk ārstē tieši gremošanas trakta saslimstības. Hidrokarbonāta ūdens samazina kuņģa sulas skābumu, hlora, tieši otrādi, paaugstina kuņģa darbību, sulfātu - stimulē zarnu trakta darbību, ar vieglu sedatīvu efektu. Šo ūdeni iesaka dzert arī pie vielmaiņas traucējumiem. Minerālūdeni izmanto arī ārstējot daudzas citas slimības - problēmas ar nierēm un urīnceļu, elpceļu un vairogdziedzera ārstešanai. Taču vienmēr jāatceras, ka lietot šādu ūdeni var tikai ārsta uzraudzībā!
Lasi to, kas uzkrakstīts uz etiķetes
1.Pildīts no avota, dziļurbums Nr
Šai frāzei obligāti jābūt uz dabīga minerālūdens etiķetes. Ja pieļaujam domu, ka ražotājs raksta taisnību (mūsdienās melot atļaujas reti, biežāk izvēlas miglainus formulējumus, par kuriem mēs pastāstīsim zemāk), tad tas tik tiešām iegūst ūdeni no minēta dziļurbuma. Vai arī no variākiem dziļurbumiem un ūdeni pēc tam sajauc.
2. Ne vairāk XXgrami/litrs
Ļoti ērts formulējums, jo 0 arī “nav vairāk”. Bieži šo shēmu izmanto attīrītā ūdens ražotāji un mākslīgi mineralizēta ūdens ražotāji, lai izskatītos nopietnāk.
3. Minerālvielu saturs: XXgrami/litrs
It-kā jau precizējums ir labs, taču tā nav. Zemes dzīles ir pilnas ar noslēpumiem, minerālvielu koncentrācija tur tekošajos ūdeņos visu laiku mainās, un pat sajaucot ūdeni no dažādiem avotiem, nav iespējams panākt pastāvīgumu. Tāpēc ūdens, uz kura etiķetes norādīts konkrēts minerālvielu daudzums, visdrīzāk ir mākslīgs. Uz dabīga minerālūdens etiķetes ir norādīts, ka līkums, diapozons (dažreiz pat vairāki), kura ietvaros var mainīties vienas vai otras minerālvielas daudzums.
5. Uzglabāšanas noteikumi un termiņi
Liekas, ka ūdenim nevar būt derīguma termiņš, taču tā nav: viss, kas ir minēts uz iepakojuma, obligāti jāņem vērā. Plastikāta pudelēs ūdens glabājās 3-18 mēnešus, stikla - līdz 24 mēnešiem. Tieši tādu laiku ūdenī saglabājas minētais minerālvielu daudzums. Citiem vārdiem sakot, tu vari dzert šo ūdeni arī pēc derīguma termiņa beigām, bet gaidītas ietekmes uz organismu vairs nebūs.
Foto: stockfood.com
Pagaidām nav komentāru.