Ēšanu pa nakti daudzi uzskata par vājuma izpausmi, taču īstenībā ārsti-psihiatri zin, ka šis nav viss kaitīgais ieradums, bet slimība, ar kuru tikt galā nav nemaz tik viegli. Tiek uzskatīts, ka nakts ēšanas sindromam (night eating syndrome) pakļauti 1-2% pasaules iedzīvotāju, taču precīzi dati nav zināmi, jo lielāka daļa pie ārstiem nevēršas.
Kāpēc viņi to dara?
Daudziem no mums ir pazīstama kāre ēst pa nakti. Un it-kā pa dienu tu ieturi diētu, atsakies no kalorijām bagātiem un figūrai kaitīgiem produktiem, taču pa nakti kaut-kāds spēks liek apēst visu, kas pa dienu ir tabu. Un it-kā jau centies necelties no gultas un neiet uz virtuvi, taču pienāk nākamā nakts un viss atkārtojas.
Šis sindroms nav ne fantāzija, ne attaisnojums, tas ir viens no ēšanas traucējumiem, kurš kopā ar bulīmiju un anoreksiju jau ietilpst starptautiskā slimību klasifikācijā DSN 8. Un ne vienmēr šis sindroms ir viegli uzveicams. Un ja arī to var izārstēt, tad pārsvarā psihiatru un psihoterapeitu kabinetos.
Biežās nakts ēšanas sindroms ir novērojams sievietēm, turklāt ne tikai tām, kuras tievē. Tas var izpausties arī tām, kuras vienkārši cenšas turēt sevi formā, kontrolēt savu uzturu.
Cik bieži šis sindroms ir vērojams? Precīzi statistikas dati nav zināmi. Ne visi slimnieki griežas pie ārstiem, daudzi ar šo netikumu cenšas tikt galā paši. Daži šīs problēmas izjūt periodiski, ne vienmēr, tikai tad, kad ķeras pie sevis, seko diētai.
Nakts ēšanas epizodes ir cieši saistītas ar personīgām problēmām - jo to vairāk, jo cilvēks biežāk mostas pa nakti un ēd. No iepriekš sacītā secinam, ka ir divi šī sindroma rašanās iemesli un abi ir pilnīgi pretēji. Mēs pastāstīsim par abiem, bet jūs paši izlemsiet kurš iemesls var tikt attiecināms uz jums.
Nakts ēšanas epizodes ir cieši saistītas ar personīgām problēmām - jo to vairāk, jo cilvēks biežāk mostas pa nakti un ēd. No iepriekš sacītā secinam, ka ir divi šī sindroma rašanās iemesli un abi ir pilnīgi pretēji. Mēs pastāstīsim par abiem, bet jūs paši izlemsiet kurš iemesls var tikt attiecināms uz jums.
Ķīmija un dzīve.
Pirmo teoriju nosacīti var nosaukt par psihoķīmisku. Saskaņā ar to, pie visa vainīgi traucējumi līdzsvara un smadzeņu centru mediatoru mijiedarbībā. Tās ir tādas šūniņas, kuras dažādās smadzeņu daļās nodod uzbudinājuma un bremzēšanas signālus. Daži no tiem mums ir labi pazīstami. Tas pats adrenalīns - palielinoties adrenalīnam centrālā nervu sistēmā mēs izjutam speku pieplūdumu, dzīves tonusa paaugstināšanos, gatavību sasniegt jaunas virsotnes. Ja ir paaugstināts seratonīns - mēs atslābinamies, kļūstam miegaini. Ja nepietiek dofamīna, mēs izjūtam vājumu muskuļos. Ja ir aktīva sistēma, kura it tiešā saskarē ar smadzeņu opiātiem, mēs izjūtam prieku. Jebkura mūsu rīcība, jebkura vēlme, jebkura emocija - tas ir ļoti sarežģītas nervu šūniņu un augstāk minēto šūniņu mijiedarbības rezultāts. Pagaidām mēs esam diezgan tālu no to darbības saprašanas. Taču nav izslēgts, ka mēs piedzīvosim tos laikus, kad vairs nevajadzēs apmeklēt kino: izdzer kaut-ko tādu no pudelītes un, lūdzu, sēdi un skaties trilleri vai melodrāmu ar sevi galvenajā lomā.
Arī nakts ēšanas sindroms ir cieši saistīts ar šo ķīmiju. Taču pagaidām īsti nav skaidrs kāda ķīmija notiek mūsu galvā. Iespējams, vainīgi traucējumi mediatoru balansā. Tādiem cilvēkiem organismā ir daudz adrenalīna, bet serotanīna un smadzeņu opiātu, tieši pretēji, nepietiek. Tik tiešām, lielākā daļa no pacientiem (visbiežāk tās ir pacientes) ir ļoti viegli uzbudināmi,viegli iespaidojami, viegli pamostas no jebkura trokšņa. Tāpēc, ja miegs ir caurs un ēdiens nenes zināmu baudu, tad visdrīzāk tādi cilvēki modīsies pa nakti un dosies pie ledusskapja.
Tādus pacientus ārstē ar dažādiem antidepresantiem un nomierinošām zālēm. Zināmi uzlabojumi ir, taču stabilitāti sasniegt vēl nav izdevies. Tikko pacienti pārstāj lietot zāles, tā nelāgie ieradumi atgriežas.
Atkarība.
Otra teorija ir psihogēna. Saskaņā ar šo teoriju nakts ēšanas sindroma pamatā ir bailes sevi nesavaldīt. Piemēram, cilvēks visiem spēkiem cenšas neapēst šokolādi. Bet jo vairāk viņš pieliek pūles, jo spēcīgaka kļūst vēlme baudīt naksnīgās maltītes. Un tā kamēr cilvēks noraujas. No šī viedokļa, jo vairāk cilvēkam ir bailes pamosties pa nakti un kaut-ko apēst, jo lielāka varbūtība, ka tas notiks. Un šeit nav nekas dīvains, šāds efekts psihologiem jau sen ir zināms.
Ēst pa nakti? Lūdzu!
No visa augstāk minētā izriet diezgan efektīvs šī sindroma ārstēšanas veids: uzreiz paskaidrot pacientam, ka pašā ēšanā nakts laikā nav nekā nosodāma un kaitīga veselībai. Tāpēc speciālisti iesaka apēst kaut-ko garšīgu uz nakti - pāris gabaliņus šokolādes vai kūkas gabaliņu, taču ne vēlāk kā stundu pirms gulētiešanas. Un izbaudiet šo naksnīgo maltīti, ļaujaties tai, ēdiet lēnām. Speciālisti papildus rekomendē šiem cilvēkiem izvairīties no atslodzes dienām, jo galvenais nav diēta, bet pozitīva noskaņa, augsts dzīves tonus un pilnvērtīgs miegs.
Un nobeigumā aicinam visus, kas cīnās ar šo ieradumu: cīņa ar sevi ir bezjēdzīga jau pirmsākumos - jebkurā variantā zaudēsiet. Labāk noslēdziet ar sevi pamieru un dzīvojiet ilgi un laimīgi!
Foto: fotofarbika.lv
Pagaidām nav komentāru.