Ne katrs zin, ka šī mūsu organismam tik nepieciešamā viela kļūst bīstama veselībai tikai konkrētos apstākļos. Zinātnieki jau sen cenšas noskaidrot tieši kādos?
Pagājušā gadsimta 60-tajos gados amerikāņu zinātnieki pamanīja sakaru starp pastiprinātu ēdiena lietošanu uzturā kas bagāta ar olbaltumiem un nāvi no sirds un asinsvadu slimībām.
Pēc viņu domām, vainojams tajā ir holesterīns, kurš organismā nokļūst ar pārtiku. Un jau 1985. gadā Amerikas sirds slimību ārstēšanas asociācija un Nacionālais veselības institūts rekomendēja ierobežot holesterīna lietošanu uzturā līdz 300mg dienā izvēloties liesus piena produktus un samazinot apēsto olu skaitu līdz divām olām nedēļā. Tā tika izstrādāta pat vesela programma “holesterīna dispanserizācija” - obligāta analīžu nodošana uz lipīdiem pacientiem vecāķiem par 40 gadiem. Pie tam samazināt holesterīna patēriņu rekomendēja jau bērniem no 2 gadu vecuma. Turpmākie klīniskie pētījumi apstiprināja, ka bezholesterīna diēta pagarina dzīvi.
Taču zinātnieki kļūdijās: eksperimentā piedalījās cilvēki kuri sirga ar sirds un asinsvadu slimībām un šiem cilvēkiem domātas rekomendācijas bija pilnīgi liekas veselajiem.
Nevar taču diabēta profilaksei pilnīgi veseliem cilvēkiem kā obligātu, ieteikt bezcukura diētu!
Ar laiku aizvien vairāk zinātnieku nonāca pie slēdziena, ka aterosklerozes problēma ir daudz dziļāka. Atsevišķos gadījumos tā var parādīties arī dēļ zema holesterīna asinīs, un, otrādi, var nebūt vispār cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni.
Spēcīgs arguments pret holesterīnafobiju parādījās 1991. gada martā, kad vecākais pasaulē Anglijas medicīnas žurnāls nopublicēja profesora Freda Kerna rakstu.
Rakstā autors minēja kādu 88 gadus vecu vīrieti, kurš katru dienu brokastīs apēda 25-30 olas, tādā veidā uzņemot holesterīnu 20-25 reizes vairāk nekā tiek rekomendēts. Veco ļaužu pansionāta psihiatri uzskatīja, ka iemesls tam - ēšanas traucējumi. Taču dakteri Kernu ieinteresēja tieši tas, ka sirds un asinsvadi šim večukam priekš viņa vecuma bija labā stāvoklī, bet holesterīna līmenis asīnīs bija normas robežās. Pie tam pacientam nebija liekā svara pazīmju, viņš nesmēķēja un reti lietoja alkoholu. ZInātnieki nolēma noskaidrot, kur no organisma pazūd pārmērīgi lielos daudzumos uzņemtais holesterīns.
Viņi piesaistīja brīvprātīgos, viena daļa no kuriem ēda pa 5 olām dienā, otra - pa 2 olām nedēļā. Izrādījās, ka ne 88 gadus vecam “varonim”, ne tiem, kuri ēda pa 5 olām dienā, ne arī kontroles grupai netika konstatēts paaugstinātas holesterīna frakcijas asinīs. Lielākā to daļa neiesūcās zarnu traktā, bet gan pameta organismu nepārstrādāta, kā celuloze.
Turklāt 88 gadus vecā eksperimenta dalībnieka aknas samazināja holesterīna ražošanu par 20%. Vairāki citi izmeklējumi apstirpināja, ka tieša sakara starp holesterīna daudzumu ēdienkartē un asinsvadu un sirds slimībām nepastāv.
Vai tas nozīmē, ka tagad pilnīgi visiem drīkst lietot uzturā olas, kūkas, subproduktus un citus ar holesterīnu bagātus pārtikas produktus? Protams, ka nē! Holesterīns nekaitē asinsvadiem līdz brīdim, kamēr asinsvadi veseli. Bet var pienākt brīdis, kad uz asinsvadu iekšējām sieniņām parādās mikroplaisas. Parasti tas var notikt ar vīriešiem pēc 40 un sievietēm pēc 50 gadiem. Lielu lomu spēlē arī riska faktors - ģenētika, liekais svars, paaugstināts asinspiediens, cukura diabēts, mazkustīgs dzīves veids, smēķēšana, stress, aizraušanās ar saldinātiem dzērieniem. Rezultātā tiek traucēts holesterīna metabolisms - holesterīns neizvadās no organisma, bet nosēžās uz asinsvadu sieniņām, kas ar laiku arī noved pie aterosklerozes. Svarīgs moments: holesterīnu pārnēsā īpaši olbaltumi - lipoproteīni. Par labo holesterīnu sauc lipoproteīnus ar paaugstinātu blīvumu. Viņi izšķīst un nevis veicina, bet, tieši otrādi, traucē trombu veidošanos.
Par slikto holesterīnu sauc lipoproteīnus ar zemu un ļoti zemu blīvumu. Tie viegli pārvēršas par kristālveida nogulsnēm, kuri nosēžās uz iekšējām asinsvadu sieniņām un veido aterosklerotisko trombu.
2017.gada augusta beigās medicīnas žurnāls The Lancet nopublicēja vērienīgu izmeklējumu rezultātus, kuri apstrīd arī to, ka saturošie holesterīnu piesātinātie tauki - absolūtais ļaunums.
Noskaidrojās, ka vispārpieņemtie priekšstati par veselīgu ēdienu prasa pārskatīšanu.
Pētījumos piedalījās 135 335 cilvēku no 18 valstīm vecumā no 35 līdz 70 gadiem. Zinātnieki viņus vēroja 7,5 gadus. Izrādījās, ka starp tiem, kuri ēda pārsvarā bagātu ar ogļhidrātiem, risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām bija gandrīz par 30% augstāks, nekā tiem, kuri lietoja uzturā ogļhidrātus ļoti minimāli. Vēl zinātnieki noskaidroja, ka augsts piesātināto tauku patēriņš asociējās ar pietiekami lielu - gandrīz uz 35% - insulta samazināšanas risku!
Par vērtīgākajiem no piesātinātiem taukiem atzina kakao sviestu un kokosa eļļu. Tie, kaut arī paaugstina kopējo holesterīna līmeni, bet uz “labā” holesterīna rēķina, kas bez šaubām ir labi priekš sirds un asinsvadiem.
Foto: stockfood.com
Loading ...
Pagaidām nav komentāru.