Kā var uzzināt, vai ola ir svaiga un kāpēc ola ūdenī negrimst? Vai olā cālēns elpo? Ar ko ir bīstamas jēlas olas? Kādā temperatūrā iet bojā salmonellas? Kā pareizi pagatavot un uzglabāt vistu olas? Vai var olas glabāt saldētavā? Kāpēc olās mēdz būt divi dzeltenumi? Centīsimies atbildēt uz šiem un daudziem citiem interesantiem jautājumiem.
1. No kā sastāv vistu ola?
Noformējusies vistu ola sastāv no : baltuma, dzeltenuma, čaumalas un apvalkiem.
10 – 12% no olas kopējās masas sastāda čaumala, 56 – 61% - baltums un 27 – 32%
olas dzeltenums.
2. No kā sastāv olas čaumala?
Saskaņā ar Ungāru mediķu pētījumiem tika pierādīts, ka olas čaumala 90% sastāv
no kalcija karbonāta. Vēl olas čaumalas sastāvā ietilpst magnijs ( 0,55% ), fosfors
( 0,25% ), silīcijs ( 0,12% ), kālijs ( 0,08% ), varš, dzelzs, sērs, fluors, alumīnijs,
Mangāns, cinks, molibdēns un daudzi citi elementi ( pavisam kopā 27 elementi ).
Interesants ir tas fakts, ka olas čaumalas sastāvs ir ļoti līdzīgs cilvēka kaulu un
zobu sastāvam.
No ārpuses olu sedz izkaltušu gļotu slānis – čaumalas ārējais apvalks, kurš olu
pasargā no mitruma iztvaikošanas, un aizsargā no mikroorganismiem. Iekšpusē
atrodas čaumalas iekšējais apvalks, kurš neļauj izplūst baltumam, un aiztur
baktēriju iekļūšanu olas baltumā, bet ļauj olā ieplūst gaisam, mitrumam un
ultravioletajiem stariem. Šim apvalkam seko elastīga olas baltuma plēve.
3. Kā cālēns olā spēj elpot caur čaumalu?
Ola elpo pateicoties porām, kuras ir čaumalā. No pirmā acu skatiena šķiet, ka
čaumala ir ļoti blīva, bet patiesībā tai ir poraina struktūra. Īpaši labi tas ir
redzams, aplūkojot čaumalu ar palielināmo stiklu. Caur šīm porām olā iekļūst gaiss, kuru elpo cālēns. Caur porām olā iekļūst skābeklis, bet ogļskābā gāze un mitrums tiek izvadīts no olas. Vistu olu čaumalai ir apmēram 7500 poru! Strupajā olas galā poru ir vairāk, asajā – mazāk.
4. Cik bieza ir vistas olu čaumala?
Vistas olu čaumalu biezums svārstās no 0,3 līdz 0,4 mm, pie tam, visa
olas virsma nav vienāda biezuma. Spicajā olas galā čaumala ir nedaudz
biezāka nekā strupajā galā. Jāatzīmē ir tas, ka viena un tā paša putna olu
čaumalas var būt dažāda biezuma. Olu čaumala biezāka ir dēšanas perioda sākumā ziemas mēnešos, bet no marta līdz septembrim tā ir manāmi plānāka. Viens no iemesliem ir kalcija krājumu izsīkšana putnu organismā dēšanas perioda beigās.
5. No kā ir atkarīga olu čaumalas krāsa?
Olu čaumalu krāsa ir atkarīga no dējējvistas šķirnes. Interesants ir fakts, ka vistas,
kurām ir baltas auss ļipiņas, dēj baltas olas, bet vistas ar sarkanām ausīm dēj
brūnas olas.
6. Kādas olas ir labākas – baltās vai brūnās?
Šo jautājumu uzdod daudzas saimnieces. Patiesībā nav nekādas starpības starp
baltām un brūnām olām. Olu čaumalu krāsa nekādi neietekmē olu barības vielu
vērtību, garšu un kvalitāti. Tāpat čaumalu krāsai nav nekāda sakara ar olu
svaiguma pakāpi. Taču ir jāatzīmē, ka brūnajām olām čaumala ir biezāka,
bet tajās biežāk ir sastopami asins plankumi. Biezākas čaumalas dēļ brūnās olas var
uzglabāt nedaudz ilgāk, un tās ir vieglāk nesabojājot transportēt. Tāpēc putnkopji
tās ir ļoti iecienījuši.
7. Kā atšķirt svaigas olas no ne tik svaigām?
Ola ir jāieliek ūdenī. Ja ola ir svaiga, tad tā horizontālā stāvoklī nogulsies trauka
dibenā. Ja ola ir vecāka par vienu nedēļu, tad tās strupais gals pacelsies uz augšu.
Ja ola vertikāli stāv ūdenī, tad tā ir 2 – 3 nedēļas veca, bet ja ola uzpeld virspusē,
tad tās vecums ir 6 – 7 nedēļas.
8. Kāpēc nogulējušās olas uzpeld?
Olas spēja peldēt ir atkarīga no tās svaiguma. Lieta tāda, ka olas strupajā galā starp
čaumalas iekšējo un baltuma apvalkiem pakāpeniski veidojas gaisa kamera.
Uzglabāšanas laikā no olas caur porām iztvaiko mitrums. Tas veicina gaisa telpas
veidošanos. Tāpēc, jo ilgāk ola tiek uzglabāta, jo lielāka izveidojas gaisa kamera.
Tādēļ, pērkot olas, jāizvēlas tās, kurām ir matēta, nevis spīdīga, čaumala. Olas ar
spīdīgu čaumalu nav tik svaigas. Ja olas ir lielas, bet vieglas, tas nozīmē, ka tām
ir liela gaisa kamera, un to uzglabāšanas laiks tuvojas beigām. Lai veikalā varētu
noteikt olas svaigumu – pakratiet to. Ja olas saturs skalosies no viena sāna uz otru,
tad tāda ola jau ir sabojājusies, un to pirkt nedrīkst.
9. Kāpēc olas dažkārt ir grūti attīrīt no čaumalas?
Izrādās, ka tas ir atkarīgs no olu svaiguma pakāpes. Nesen izdētas olas saturs
blīvāk pieguļ pie čaumalas plēves, tāpēc svaigas olas notīrīt no čaumalas ir grūtāk.
Ja olas ledusskapī ir stāvējušas vienu vai divas nedēļas, tad pēc vārīšanas tās varēs
daudz vieglāk un ātrāk attīrīt no čaumalas.
10. Kāpēc cieti novārītām olām mēdz būt pelēcīgi zaļš dzeltenums?
Parasti tas atgadās tad, ja ne visai svaigas olas vāra pārāk ilgi, vai arī tās pēc
vārīšanas netiek laicīgi atdzesētas. Pārvārītām olām dzeltenuma apvalks kļūst
zaļgans. Tas notiek, olā esošo dzelzs un sēra reakcijas rezultātā. Olas
uzkaršanas procesā sērs no olas baltuma nonāk kontaktā ar dzelzi. Sēra un
dzelzs saskaršanās punktā veidojas dzelzs sulfīds, kurš dzeltenuma apvalku iekrāso
pelēcīgi zaļā krāsā. Jo ola ir vecāka, jo ātrāk šis process notiek. Arī ilgstoša
vārīšana un augsta temperatūra paātrina šo reakciju.
11. Vai drīkst ēst vārītas olas ar zaļganiem dzeltenumiem?
Jā, šādas olas varat droši ēst. Zaļganā dzeltenuma apvalka krāsa neietekmē olas
garšu, un tas nenozīmē, ka ola ir sabojājusies. Taču pārlieku pārvārītām olām
pasliktinās baltuma kvalitāte. Šī iemesla dēļ olas nevajadzētu vārīt ilgāk par 10
minūtēm. Lai izvairītos no zaļgana dzeltenuma apvalka, vārīšanai izmantojiet
svaigas olas, un atdzesējiet tās uzreiz pēc vārīšanas.
12. Kāpēc vistu olās mēdz būt asins plankumi?
Gadās, ka olās ir manāmi nelieli asins plankumiņi. Šie plankumi rodas tādēļ, ka
dējējvistai plīst asinsvadi un asins nonāk dzeltenumā kad notiek atdalīšanās no
olnīcas. Asins plankumi biežāk ir sastopami brūnajās olās. Nevajag jaukt šos
asins plankumus ar embriju. Ir gadījumi, kad olas dzeltenumā ir redzams asins
gredzens vai tīklojums. Tas nozīmē, ka olā bija sācis attīstīties embrijs, un
izveidojās cālēna asins apgādes sistēma ( ja ola tika uzglabāta augstā temperatūrā),
bet embrijs ir gājis bojā agrā attīstības stadijā.
13. Vai drīkst uzturā lietot olas ar asins plankumiem?
Jā, šādas olas varat droši lietot uzturā. Asins pilieni olā nerada nekādas briesmas
jūsu veselībai, un nekādi neietekmē olas garšas kvalitāti. Tomēr sarkani plankumi
uz dzeltenuma nerosina apetīti. Tādēļ pirms olas pagatavošanas noņemiet tos ar
naža aso galu. Taču tās olas, kuru dzeltenumā ir redzams asins gredzens, kurās
bija sācis attīstīties embrijs, nedrīkst lietot uzturā nekādā veidā.
14. Kurā valstī patērē visvairāk olu?
Pirmo vietu pēc olu patēriņa uz vienu cilvēku ieņem Meksika. Saskaņā ar
Meksikas speciālistu sniegto informāciju, katrs valsts iedzīvotājs gadā apēd
21,9 kg olu, kas vidēji ir pusotra ola dienā. Meksikāņi dienā apēd vairāk olu nekā
jebkuras citas valsts iedzīvotāji. Agrāk olu ēšanas līdera valsts bija Japāna.
Katrs šīs valsts iedzīvotājs gadā patērē 320 olas, kas ir apmēram viena ola dienā.
15. Kāpēc dzeltenums noturas vienā stāvoklī olas vidū?
Vistu olu baltums sastāv no trīs kārtām : ārējās, iekšējās – šķidrās, un vidējās –
blīvākas. Baltums ap dzeltenumu ir blīvāks nekā zem čaumalas. Šajā kārtā,
kura atrodas apkārt dzeltenumam, no abām dzeltenuma pusēm
starp strupo un aso olas galu veidojas elastīgas spirālītes. Tieši šīs baltuma
spirālītes notur dzeltenumu olas vidū. Taču tās netraucē dzeltenumam griezties ap
savu asi. Šīs spirālītes veidojas no blīva baltuma, tās olā ir saredzamas, ja olas
šķidrumu ielej traukā.
16. Kāpēc olas baltums mēdz būt necaurspīdīgs?
Olas baltuma neliels duļķainums rodas, ja olā ir liels daudzums
ogļskābās gāzes ( CO2 ). Duļķains baltums norāda uz olas
svaigumu, jo ogļskābā gāze vēl nav paspējusi no olas izgarot. Vecās olās gāze
izgaro caur porām.
17. Kas tie ir par dzelteniem un zaļiem kristāliem olas dzeltenumā?
Tas ir riboflavīns ( laktoflavīns vai vitamīns B2 ) – viens no svarīgākajiem
vitamīniem. Riboflavīns ir dzeltenas krāsas kristāls, kurš slikti šķīst ūdenī.
Olas dzeltenums ir viens no riboflavīna avotiem. 100 g olas satur 0,3 – 0,8 mg
riboflavīna.
18. Vai drīkst uzturā lietot jēlas olas?
Nē, jēlas olas nav ieteicams lietot uzturā, vēl jo vairāk tās dot bērniem. Jēlās olās
var būt dažādi slimību izraisītāji, piemēram, salmonellas baktērijas, kuras cilvēkam
izraisa saindēšanos, bet dažos gadījumos pat salmonelozi smagā formā ar
komplikācijām. Jēlas vai līdz galam neizvārītas olas, tāpat arī ēdieni no jēlām olām
( mājās gatavota majonēze, pudiņš, dažas mērces un krēmi, olu kokteiļi ) ir
potenciāli infekciju avoti. Nepatīkamas sekas var izraisīt mīksti vārītas olas un
ceptas olas, kurām nav sarecējuši dzeltenumi. Cieti vārītas olas, omlete, vai kārtīgi
saceptas olas nekļūs par salmonelozes vai saindēšanās izraisītājām. Baktērijas var
atrasties gan uz olu čaumalas, gan olā. Tāpēc ir svarīgi olas pareizi pagatavot.
Termiskā apstrāde nogalina mikrobus. Jāatzīmē, ka katru gadu lielajās valstīs par
saindēšanās upuriem kļūst 400 000 cilvēku, no tiem apmēram 200 gadījumi ir ar
letālām beigām. Bez tam, jēlas olas organismam nenes nekādu labumu, jo
pārstrādājas daudz sliktāk nekā vārītas olas.
19. Kas ir saindēšanās ar pārtikas produktiem, un kādi ir tās iemesli?
Saindēšanās ar pārtikas produktiem ir gremošanas traucējumi, kurus izraisa
baktērijas vai vīrusu infekcija, parazīti vai to radītie toksīni. Saindēšanās var rasties
no nepietiekamas pārtikas produktu termiskās apstrādes, no nepareizas produktu
uzglabāšanas, no higiēnas neievērošanas, ja uzturā lietojat ne visai svaigus
produktus vai lietojat produktus, kuros ir liela nitrātu koncentrācija. Ļoti bieži
cilvēki saindējas, lietojot uzturā jēlu gaļu, jēlas olas, nepasterizētu pienu, vai
produktus no tā. Pirmie saindēšanās simptomi parasti parādās 2 – 6 stundas pēc
inficēto produktu lietošanas.
20. Kādas ir saindēšanās pazīmes?
Pats galvenais simptoms ir vēdera sāpes, slikta dūša, vemšana, caureja vai
aizcietējums, nepatīkama garša mutē, galvas sāpes, galvas reiboņi, bieži vien
paaugstināta ķermeņa temperatūra, pēkšņs vājums, bet smagos gadījumos – arī
bezsamaņa. Smagas saindēšanās gadījumā jau pēc 1 – 2 stundām paaugstinās
temperatūra, sākas stipra vemšana un caureja, parādās galvas reiboņi un vājums,
strauji paātrinās pulss, sejas āda kļūst bāla, izmainās lūpu krāsa. Botulisma
gadījumā var iestāties elpas trūkums un smakšana. Tādēļ, ja tiek novēroti šādi
simptomi, tad nekavējoties ir jāizsauc ,,ātrā palīdzība,,.
21. Kā izvairīties no saindēšanās, uzturā lietojot olas?
Kad iegādājieties olas, pārbaudiet vai tās ir svaigas. Labāk olas ir pirkt veikalā.
Veikalos parasti ir norādīts derīguma termiņa datums. Pārbaudiet vai olas nav
sasistas vai ieplaisājušas, tādas olas labāk ir nelietot. Ja izrādās, ka ola ir veca vai
tai ir nepatīkama smaka, tad nekavējoties to izmetiet. Šādu olu nedrīkst lietot
nekādā gadījumā, arī dzīvniekiem tādas olas dot nedrīkst, lai izvairītos no smagas
saindēšanās. Svaigās olās salmonelozes klātbūtne ir daudz mazāk iespējama.
Dabas radītais aizsargmehānisms aizkavē salmonellas attīstību olās uz 20 dienām.
Labāk ir neriskēt, un nelietot uzturā jēlas olas, nelietot mīksti vārītas olas vai
ceptas olas ar nesarecējušu dzeltenumu.
Baktērijas var atrasties gan olas iekšpusē, gan uz čaumalas. Tādēļ pirms
pagatavošanas olas ir kārtīgi jānomazgā karstā 80 grādu ūdenī ne mazāk kā 7
sekundes. Salmonellas baktērijas, kuras atrodas uz čaumalas, var iekļūt olā brīdī
kad jūs pārsitat olu. Tāpēc olu mazgāšana ir nepieciešama. Bez tam šīs baktērijas
ļoti viegli izplatās uz rokām, traukiem, galdu, uz citiem produktiem un
priekšmetiem. Tādēļ pēc saskarsmes ar olām rokas noteikti ir jānomazgā. Tāpat
pēc gatavošanas ir rūpīgi jānomazgā visi trauki, kas ir bijušu saskarē ar jēlām
olām. Pat pareizi pagatavots ēdiens var tikt inficēts ar baktērijām, ja jēlu
produktu pilieni vai mazas daļiņas nejauši nokļūst uz pagatavotā ēdiena. Sekojiet
lai omlete vai ceptas olas izcepas līdz galam, lai baltums un dzeltenums sarecē
pilnībā. Pamatīgi vāriet un izkarsējiet pusfabrikātus ( pelmeņus, kotletes u.c. ).
Ēdiena termiskā apstrāde ir vienīgais paņēmiens kā nogalināt potenciāli bīstamās
baktērijas, un izvairīties no smagas saindēšanās.
22. Kāda ir pati pazīstamākā, olās esošā, baktērija?
Tā ir salmonella, kura dzīvo mājputnu olās, gaļā, pienā un piena produktos.
Salmoneloze ir akūta zarnu trakta saslimšana, ko izraisa dažādi salmonellas
paveidi. Galvenais inficēšanās ceļš ar salmonellu ir ar pārtikas produktiem. Šīs
baktērijas ātri vairojas pārtikas produktos ( īpaši siltumā ). Taču tās neizmaina
ne produkta garšu, ne izskatu. Salmonellas uzkrājas dzīvnieku izcelsmes
produktos, labi pārcieš kaltēšanu, saldēšanu, ūdenī izdzīvo pat līdz diviem
mēnešiem. Tās ir izturīgas pret kūpināšanas procesu, sālīšanu, marinēšanu,
bet ātri iet bojā vārīšanas procesā. Salmonellas inkubācijas periods ilgst no
2 – 6 stundām līdz 2 – 3 diennaktīm. Salmonelozei ir raksturīgi zarnu trakta
bojājumi un intoksikācijas attīstība, ko pavada caureja, slikta dūša, vemšana,
kuņģa spazmas, galvas sāpes, vājums, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Ja parādās šie simptomi, tad nekavējoties ir jāmeklē ārsta palīdzība. Salmonella
( Salmonella enteritidis ) ir pats izplatītākais šīs baktērijas veids daudzās
valstīs.
23. Cik minūtes ir jāgatavo olas?
Salmonellas ir ļoti izturīgas, un iet bojā tikai pie ilgstošas termiskas apstrādes. Tās
vairojas temperatūras amplitūdā no +7 līdz +45 grādiem, bet pati optimālākā
temperatūra šīm baktērijām ir +35 - +37 grādi. Ja temperatūra ir zemāka par +5
grādiem, tad salmonellas augšana apstājas. Pie temperatūras +70 - +75 salmonellas
iet bojā 5 – 10 minūšu laikā, bet pie ūdens vārīšanās temperatūras tās iet bojā
uzreiz. Tāpēc pilnīgi nekaitīgas var būt tikai cieti novārītas olas. Olas vajadzētu
vārīt 8 – 10 minūtes no ūdens vārīšanās brīža, bet omleti un ceptas olas jācep līdz
pilnīgai sarecēšanai.
24. Kādā temperatūrā olā baltums un dzeltenums sacietē?
Baltums sāk sabiezēt +60 grādos, un sacietē +65 grādu temperatūrā. Dzeltenums sāk sabiezēt +65 grādu temperatūrā, un sacietē +73 grādos.
25. Kādā temperatūrā jāgatavo un jāuzglabā produkti, kurās ir olas?
Ēdieni, kuru sastāvā ir olas, gatavošanas procesā ir jāuzkarsē ne mazāk kā līdz +70
grādu temperatūrai, lai nogalinātu baktērijas. Atkāroti uzsildot ēdienu, kurš kādu
laiku ir uzglabāts, nepieciešams uzkarsēt ne mazāk kā līdz +70 grādiem. Šādi
ēdieni būtu jāuzglabā vai nu + 60 grādos un vairāk, vai arī zemāk par +10 grādiem.
Pagatavotu ēdienu nedrīkst uzglabāt istabas temperatūrā. +20 - +40 grādu
temperatūrā katrās 20 minūtēs baktēriju daudzums dubultojas, un palielinās
saindēšanās risks. Priekš mikrobu vairošanās pati labvēlīgākā ir silta un mitra vide,
bet aukstums aptur mikrobu augšanu. Tādēļ pēc ēšanas produkti uzreiz ir jāliek
ledusskapī.
26. Kā pareizi uzglabāt vistu olas?
Uzreiz pēc olu iegādāšanās tās jāliek ledusskapī. Olas ir ieteicams uzglabāt pašā
vēsākajā ledusskapja vietā ( tuvāk aizmugures sienai ) atsevišķi no citiem
produktiem, un atsevišķā iepakojumā. Neskatoties uz to, ka daudzos ledusskapjos
durvīs ir speciāls nodalījums olu glabāšanai, uzglabāt olas ledusskapja durvīs ir
nepareizi. Tā ir pati siltākā vieta, pie tam, ledusskapis bieži tiek atvērts, un olas
tiek pakļautas biežām temperatūras svārstībām.
27. Kāpēc olas labāk ir uzglabāt iepakojumā?
Olu čaumalā ir tūkstošiem poru, caur kurām var iekļūt dažādas smaržas un arī
baktērijas. Tādēļ olas ir jāuzglabā atsevišķā iepakojumā tālāk no produktiem ar
izteiktu smaržu. Tādā veidā olas ilgāk paliks svaigas. Bez tam, olu uzglabāšana
atsevišķā iepakojumā ļaus izvairīties no olu baktēriju nokļūšanas uz citiem
produktiem.
28. Vai labāk olas ir uzglabāt ar strupo, vai ar spico galu uz augšu?
Labāk olas ir novietot ar spico galu uz leju, lai dzeltenumi izvietotos olas centrā. Šādā stāvoklī olas varēs ,,elpot,, un ilgāk saglabās savu svaigumu, jo strupajā olas galā ir vairāk poru, caur kurām olā iekļūst skābeklis un izgaro ogļskābā gāze. Pie tam,
strupajā olas galā atrodas gaisa telpa, kurā var būt baktērijas, un apgriežot olu
otrādi, tās uzpeld uz augšu un iekļūst olā.
29. Vai drīkst olas uzglabāt saldētavā?
Nē, nevajag olas uzglabāt saldētavā, jo tās sasals. Ideālā olu uzglabāšanas
temperatūra ir +4 grādi.
30. Cik ilgi olas ieteicams uzglabāt ledusskapī?
Svaigas olas ledusskapī var uzglabāt 4 – 5 nedēļas no izdēšanas datuma. Olas
Glabāt ledusskapī ilgāk par 6 nedēļām nav ieteicams. Olu uzglabāšanas laiks ir
diezgan ilgs, pateicoties tam, ka uz to virsmas ir aizsargājoša plēve. Tādēļ olas
ieteicams mazgāt tieši pirms pagatavošanas.
31. Cik ilgi drīkst uzglabāt vārītas olas?
Cieti novārītas olas čaumalā ledusskapī var uzglabāt līdz 7 dienām, bet labāk ir tās
apēst 3 dienu laikā. Olu vārīšanas laikā sairst čaumalas virspusē esošā aizsargājošā
plēve, kura palīdz olai ilgāk uzglabāties svaigai. Ēdienus, kuros ir olas, obligāti ir
jāglabā ledusskapī. Olu salātus ledusskapī var glabāt 3 – 4 dienas, pildītas olas 2 –
3 dienas.
32. Vai drīkst olas uzglabāt istabas temperatūrā?
Drīkst, bet labāk nevajag. Ārpus ledusskapja olas ļoti ātri bojājas. Pat vienas dienas
laikā istabas temperatūrā tās zaudē savu svaigumu. Vienas dienas glabāšana istabas
temperatūrā ir pielīdzināma veselai olu uzglabāšanas nedēļai ledusskapī.
33. Cik sver viena vistas ola?
Vistu olu masa svārstās no 35 līdz 75 gramiem. Vidējais vistu olas svars ir 50 – 55
grami. Tātad, 10 vidēja izmēra olas var svērt 500 – 550 gramus, bet 1 kilogramā ir
apmēram 20 olas.
34. Cik atsevišķi sver olas baltums un dzeltenums?
Dzeltenuma svars ir apmēram 1/3 no visas olas masas, bet baltuma – 2/3 no olas
svara. Tas nozīmē, ka vidēji olas dzeltenums sver 17 gramus, bet olas baltums sver
34 gramus. Vienā kilogramā būs 59 dzeltenumi vai 30 baltumi.
35. No kā ir atkarīga dzeltenuma krāsa?
Olas dzeltenuma krāsa – gaiši dzeltena vai koši oranža – ir atkarīga no barības, ar
kuru vistas tiek barotas. Vistu barībā esošie karotinoīdi piedod dzeltenumam
dzelteno krāsu. Karotinoīds ir dabā plaši izplatīts naturālais dzeltenās, oranžās vai
sarkanās krāsas pigments. Šis pigments piešķir krāsas daudziem augiem, tai skaitā
dārzeņiem un augļiem. Jo vairāk vistas ēd karotinoīdus saturošu barību ( kukurūzu,
lucernu, zāles miltus ), jo košāka kļūst dzeltenuma krāsa. Tomēr ne visi karotinoīdi
piešķir dzeltenumam krāsu. Piemēram, kantaksantīns un luteīns piedod
dzeltenumam zeltaini dzeltenu krāsu, bet beta – karotīns dzeltenuma krāsu
neietekmē. Jāpiezīmē, ka dzeltenuma krāsa neietekmē kvalitāti, produkta vērtību
olas garšas īpašības.
36. Ko nozīmē marķējums uz olām?
Uz katras olas, kura ražota putnu fermā un tiek pārdota veikalā, ir jābūt
marķējumam. Olas tiek iedalītas diētiskajās un parastajās olās. Olas uzskata par
diētiskām pirmās 7 dienas pēc to izdēšanas. Tādēļ ir svarīgi aplūkot ražošanas
datumu. Šādas olas der bērnu un diētiskajai ēdināšanai. Diētiskās olas pēc 7
dienām tiek uzskatītas par parastām olām.
Pirmā marķējuma zīme norāda pieļaujamo glabāšanas termiņu :
burts ,,D,, apzīmē diētiskās olas, kuru realizācijas termiņš ir 7 dienas.
burts ,,P,, apzīmē parastās olas. Šādām olām realizācijas termiņš ir 25 dienas.
Uzrādītie realizācijas termiņi ir spēkā pie noteikuma, ja olas tiek uzglabātas temperatūrā no 0 līdz + 20 grādiem.
Otra marķējuma zīme norāda olas kategoriju atkarībā no tās svara :
,,A,, augstākā kategorija – 75 g un vairāk.
,,S,, selektīvā kategorija – no 65 līdz 74,9 g.
,,1,, pirmā kategorija – no 55 līdz 64,9 g.
,,2,, otrā kategorija – no 45 līdz 54,9 g.
,,3,, trešā kategorija – no 35 līdz 44,9 g.
Ja olas tiek pārdotas bez jebkāda marķējuma, nav vērts riskēt ar savu veselību, un tās pirkt. Dažādu kategoriju olas atšķiras tikai pēc svara, bet čaumalu krāsa var būt
dažāda. Bez tam, dažas olas var būt ar diviem dzeltenumiem.
37. No kā ir atkarīgs vistu olu izmērs?
Vistu olu masa un izmērs ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Pats galvenais no tiem
ir dējējvistas vecums. Jaunās vistas biežāk izdēj mazas olas, bet vecākās vistas dēj
daudz lielākas olas. No sākuma olas svars var būt 40 – 50 g, bet kad vista jau ir
sasniegusi gada vecumu, olas svars palielinās līdz 57 – 65 gramiem. Vēl olu izmērs
ir atkarīgs no dējējvistas šķirnes un svara. Vistas, kuru svars ir zem normas, dēj
maza izmēra olas. Tāpat izdēto olu lielumu ietekmē : apstākļi kādos vistas tiek
audzētas, barošana, klimats, gadalaiks un arī diennakts laiks, kurā ola tiek izdēta.
Piemēram, siltā laikā vistas ēd mazāk, tas bieži izraisa olu izmēra samazināšanos.
Reizēm jaunās vistas arī dēj lielas olas, vai olas ar diviem dzeltenumiem. Gadās
arī, ka olā ir pat vairāk dzeltenumu!
38. Kāpēc vistas dēj olas ar diviem dzeltenumiem?
Pēc speciālistu domām, olas ar diviem dzeltenumiem ir anomālija. Olas ar diviem
dzeltenumiem izveidojas, ja divas šūnas nobriest vienlaicīgi un vienlaicīgi kopā
iziet caur vistas reproduktīvo sistēmu. Parasti šādas olas dēj jaunās vistas, kurām
vēl nav noregulējies reproduktīvais cikls, vai arī apmēram gadu veci putni.
Visvairāk olas ar diviem dzeltenumiem vistas dēj dēšanas cikla pirmajās nedēļās.
Vistu spēja dēt olas ar diviem dzeltenumiem var tikt pārmantota. Taču reizēm ola
ar diviem dzeltenumiem var norādīt uz putna veselības problēmām. Ja vistai ir
ovulācijas problēmas vai olvadu iekaisums, tad tā var dēt olas ar diviem
dzeltenumiem, bez dzeltenumiem, pārāk mazas olas, vai olas ar defektiem. Olvadu
slimības vistām var rasties nepareizas barošanas, nelabvēlīgu audzēšanas apstākļu,
mitruma un telpu netīrības dēļ.
Dabā olas ar diviem dzeltenumiem ir liels retums, un tās nav dzīvotspējīgas. No
tādām olām nekad neizšķiļas cālēni. Agrāk šādas olas uzskatīja par nestandarta,
un tās pārstrādāja olu pulverī. Taču vēlāk no pircēju puses šādas olas kļuva ļoti
pieprasītas, jo pēc garšas ne ar ko neatšķīrās no parastajām, bet svēra vairāk – 70
80 g. Tādēļ putnu fermās tagad speciāli audzē vistas, kuras dēj olas ar diviem
dzeltenumiem. Olas ar diviem dzeltenumiem ir pilnīgi nekaitīgas un tās droši var lietot uzturā.
39. Cik olas gadā vista izdēj?
Viena gada laikā dējējvista izdēj apmēram 220 – 250 olas, bet dažas vistas izdēj
300 un pat vairāk olu. Lai izdētu olu vistai ir nepieciešamas 24 – 26 stundas.
Pusstundu pēc tam, kad vista ir izdējusi olu, tās organismā sāk formēties jauna ola.
Ir ievērots, ka baltās vistas vidēji dēj par 45 olām vairāk nekā rudas vai tumšas
krāsas vistas.
40. No kā ir atkarīgas vistas dēšanas spējas?
Izdēto olu skaits, ko iegūst no vienas vistas noteiktā laika periodā, vistas dēšanas
spējas, ir atkarīgas no vistas šķirnes, vecuma, audzēšanas apstākļiem, barošanas,
no vistas veselības stāvokļa, un vēl no pārmantotajām spējām un individuālām
īpatnībām. Dējējvistu šķirņu pārstāves pirmās olas sāk dēt 5 – 6 mēnešu vecumā.
Vistas spēj dēt olas 10 gadu garumā. Visaktīvāk vistas olas dēj pirmajā olu dēšanas
gadā, kura laikā vistas var izdēt 200 – 300 olas. Ar laiku vistas dēšanas spējas
samazinās par 10 – 15%, salīdzinājumā ar pirmo dēšanas gadu. Tādēļ lielajās
putnu fermās ekonomiski izdevīgi ir izmantot dējējvistas tikai pirmo dēšanas gadu.
Vaislas fermās vistas izmanto 2 – 3 gadus. Pie tam uz otro un trešo gadu tiek
atstātas tikai pašas labākās dējējvistas. Gaiļus izmanto līdz 2 gadiem, pašus
vērtīgākos līdz 3 gadiem.
41. No kā sastāv olas baltums?
Olas baltums sastāv no ūdens ( 85% ), olbaltumiem (12 – 13% ), ogļūdeņražiem
( 0,7% ), taukiem ( 0,3% ), glikozes, dažādiem fermentiem un B grupas
vitamīniem. Olas baltumā ir sakoncentrēta puse no olā esošajiem proteīniem.
Olas baltumā ir visas aminoskābes, kas nepieciešamas cilvēka organisma
olbaltumu veidošanai. Vēl tā sastāvā ir lizocīms – olbaltumviela, kas nogalina
un izšķīdina mikroorganismus. Ilgstošas uzglabāšanas rezultātā šīs vielas
aizsargājošās spējas samazinās. Olas baltums ir visvieglāk pārstrādājamais
un vispilnvērtīgākais pārtikas produktos esošais olbaltums. Tas tiek uzskatīts par
olbaltumu etalonu, un salīdzinājumā ar to tiek vērtēti citi olbaltumi. Olas baltums
satur apmēram 17 kalorijas.
42. No kā sastāv olas dzeltenums?
Olas dzeltenums sastāv no ūdens ( 50% ), taukiem ( vairāk kā 30% ), olbaltumiem
( 16% ), ogļūdeņražiem ( 0,2% ), holesterīna un minerālvielām. Olas nav trekns
produkts, jo dzeltenumā ir vairāk nekaitīgo nepiesātināto tauku ( 79 – 75% ), bet
piesātinātie tauki ir apmēram 28%. Olas dzeltenums ir bagāts ar vitamīniem A, B1,
B2, B3, B6, D, E, PP un citiem. Vēl olas dzeltenums satur fosforu, kāliju, kalciju,
hloru, sēru, dzelzi, mangānu, jodu, varu un kobaltu. Bez tā visa olas dzeltenumā ir
lecitīns, kurš piedalās vielmaiņas procesā, un ir nepieciešams normālai nervu
sistēmas darbībai. Dzeltenumā ir apmēram 60 kalorijas, kas ir trīs reizes vairāk nekā olas baltumā.
43. Kāds labums ir no vistu olām?
Olas satur visas barības vielas, kuras nepieciešamas normālai cilvēka organisma
darbībai. Tās ir neaizvietojams pārtikas produkts, kuru var ātri pagatavot, un tas
nav dārgs. Olās ir ideāls olbaltumu, tauku, ogļūdeņražu, vitamīnu un minerālu
balanss. Olas ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Viena ola satur 12 – 14% no
ieteicamās diennakts olbaltumvielu devas pieaugušam cilvēkam. Vistu olu
olbaltumvielas un taukus organisms viegli uzņem un pārstrādā. Olas ir vienīgais
produkts, kuru organisms spēj pārstrādāt līdz 97 – 98%. Pēc savas uzturvērtības
viena vistas ola ir ekvivalenta 200 ml piena vai 50g gaļas. Maziem bērniem, pēc
savas nozīmes, olas ir otrs produkts uzreiz pēc mātes piena. Olas ir zemas
kaloritātes produkts. Viena vidēja ola satur 75 kalorijas.
Vistu olas ir bagātas ar vitamīniem, minerāliem un mikroelementiem, kuri
nepieciešami cilvēka ikdienas uzturā. Olās ir vitamīni A, D, E, H, K, PP un B
grupas vitamīni. Tajās nav tikai C vitamīns. Vistu olu sastāvā ir fosfors, hlors, sērs,
kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks, varš, fluors, magnijs un jods. Fosfors
ir visu organismu audu sastāvā. Tas piedalās vielmaiņas procesā, ietekmē sirds un
nieru darbību, nepieciešams normālai nervu sistēmas darbībai. Kalcijs veido
kaulaudu un zobu pamatu, ietekmē asins sarecēšanu. Dzelzs piedalās asinsrades
procesos. Tas ir nepieciešams hemoglobīna radīšanai, nodrošina skābekļa
transportēšanu organismā. Magnijs uztur normālu smadzeņu darbību, piedalās
kaulu veidošanā un regulē cukura līmeni asinīs. Kālijs regulē skābes bāzes
līdzsvaru, piedalās nervu impulsu noraidīšanā, uzlabo nieru un sirds darbību.
Olas ir vērtīgs folijskābes, biotīna un holīna, kurš ir olu dzeltenuma sastāvā, avots.
Folijskābe ( vitamīns B9 ) normalizē asinsrites sistēmas darbību, uztur
imūnsistēmu. Biotīns ( vitamīns H ) ietilpst fermentu sastāvā, kuri regulē
olbaltumvielu un tauku apmaiņu. Biotīns uzlabo ādas, matu un nagu veselību.
Holīns ( vitamīns B4 ) aizkavē tauku veidošanos aknās, pazemina holesterīna
Līmeni, aktivizē smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu.
44. Vai olās esošā holesterīna dēļ, nav kaitīgi lietot olas uzturā?
Agrāk, olās esošā holesterīna dēļ, ieteica ierobežot uzturā lietojamo olu skaitu.
Taču pēc daudziem pētījumiem tika noskaidrots, ka galvenais paaugstināta
holesterīna līmeņa paaugstināšanās iemesls ir tādu produktu lietošana uzturā,
kuros ir daudz piesātināto tauku ( pārsvarā gaļas un piena produktos ). Olās ir
salīdzinoši ļoti nedaudz piesātināto tauku. No 5 g tauku olā, kaitīgie piesātinātie
tauki ir tikai 1,5 g. Kaitējums pat no šī nelielā piesātināto tauku daudzuma tiek
kompensēts ar citām vērtīgām vielām, kuras aizsargā organismu no holesterīna
veidošanās, un palīdz to izvadīt no organisma. Holīns samazina holesterīna līmeni
asinīs, aizkavējot holesterīna nosēšanos uz asinsvadu sieniņām.
45. Cik olu drīkst apēst vienā dienā un nedēļā?
Vienā olā, pie tam tieši olas dzeltenumā, ir 215 mg holesterīna, bet holesterīna
diennakts norma ir apmēram 300 mg. Tādēļ cilvēki, ar normālu holesterīna līmeni
asinīs, var droši apēst 1 olu dienā. Ja ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs vai
kādas saslimšanas ( ateroskleroze, aknu slimības ), jāierobežo olu lietošana uzturā
līdz 3 olām nedēļā. Ja jūs uzturā lietojat sviestu, krējumu, treknu gaļu, desas un
riekstus, tad arī ir jāierobežo olu skaits uzturā līdz 3 olām nedēļā. Ja jums ir
paaugstināts holesterīna līmenis, tad varat lietot uzturā olu baltumu, bet no
dzeltenuma atsakieties, jo tieši dzeltenuma sastāvā ir holesterīns. Interesants ir
fakts, ka tieši Japānā, kura ir viena no līderiem olu patēriņā uz vienu iedzīvotāju,
dzīvo rekordliels skaits ilgdzīvotāju, un šajā valstī ir viszemākais sirds un
asinsvadu saslimstību līmenis. Tāpēc agrāk populārais aizspriedums, par olu
kaitīgumu holesterīna dēļ, jau sen ir novecojis.
Pagaidām nav komentāru.